Maksātnespēja administratora Vigo Krastiņa, kurš "PNB Bankā" darbojas mēnesi, pirmie secinājumi par bankas finansēm nav spīdoši, proti, visticamāk, daļai noguldītāju savu naudu nāksies zaudēt.
Bažām par pamatu kalpo Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vērtējums par "PNB Bankas" aktīvu vērtību - summu, par kādu aktīvus šodien varētu raiti realizēt. ECB vērtējums krasi atšķiras no bankas vadības iepriekš uzrādītajiem aptuveni 550 miljoniem eiro. Akcionāriem tika prasīts ieguldīt 146 miljonus eiro, lai varētu nosegt visus kreditorus prasījumus, "LNT ziņas" norādīja Krastiņš.
"Problemātiskākie ir tieši aktīvi, kas ir ārpus Latvijas, kā arī kredīti, kas ir ārpus Latvijas. Galvenā problēma ir tāda, ka kredītu nodrošinājumi ir pārvērtēti un nepietiekami," skaidro Krastiņš. Viņš kā piemēru minēja situāciju, ka kāds aktīvs vērtēts kā biznesa aktīvs, kas jau rada naudas plūsmu, taču konkrētajā brīdī kredīta nodrošinājums nebūt vēl nav attīstīts tādā stadijā, lai ģenerētu naudu. Uz jautājumu, vai "caurums" varētu būt 100 vai 200 miljoni eiro, administrators atzina: "Neizslēdzu šādu iespēju, jā".
Lielākais "PNB Bankas" kreditors ar aptuveni 279 miljoniem eiro būs Noguldījumu garantiju fonds, no kura līdzekļiem tiek izmaksāti garantētie noguldījumi. Vēl aptuveni 140 miljonu eiro apmērā prasības ir lielajiem noguldītājiem, kuru vidū ir vairākas pašvaldības. Bankas bilancē atspoguļotā aktīvu vērtība, tai skaitā viesnīcas un komercīpašumi Krievijā, nebūt vēl nenozīmē, ka attiecīga būs arī darījuma cena un arī atgūtā summa – tā var būt gan lielāka, gana mazāka, lai gan parasti maksātnespējas procesi paģēr aktīvu ātru realizāciju, tātad arī zemākas cenas, norāda Krastiņš.
"PNB Bankas" darbība tika apturēta augusta vidū. ECB nolēma atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
