'Ēzelītis nevar pavilkt' – Kariņš budžeta debatēs sola palielināt sociālo taisnīgumu  (185)

Taču īpaši prioritārās jomas, kam valdība paredzējusi lielāko pieaugumu jeb, premjera vārdiem runājot, piešprici, ir veselības aprūpe ar 50 miljonu eiro pieaugumu, izglītība ar 23 miljoniem pedagogu algām, iekšlietu nozare ar 18,9 miljoniem eiro algu palielinājumam, kā arī ilgi aizmirstie kultūras nozares darbinieki, kuru algām nākamajā gadā papildus paredzēti 13 miljoni eiro.

Premjers arī īpaši uzsvēra, ka zinātnes nozarei paredzēts 8 miljonu eiro pieaugums. Raksturojot budžeta veidošanas procesu, Kariņš sacīja, ka parasti, kad trūkst līdzekļu kādām programmām, tad tiek pielikts klāt kāds nodoklis. Taču nākamgad valdība iedzīvotājiem nodokļus necels, savukārt vēl pēc gada plāno padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku.

"Nevar likt vēl klāt nodokli tiem, kas jau maksā," sacīja Kariņš, minot līdzību ar ēzelīti, kas nevar pavilkt pārāk lielu vezumu, kas nemitīgi tiek palielināts. Zemo algu saņēmēji jau saņems atvieglojumus nākamajā gadā, no 1. janvāra neapliekamo minimumu ceļot līdz 300 eiro mēnesī. Kariņš uzsvēra, ka nesolīs Dieva brīnumus, ka var dabūt kaut ko par neko. "Nākotnē turpināsim, ko jau šajā valdībā esam pierādījuši – ka varam izvirzīt skaidrus mērķus, rīcības plānu un varam to īstenot. Šis ir viens no mazajiem soļiem lielajā bildē," budžeta projektu raksturoja Kariņš.

Kapitālais remonts

Debatēs valdības vadītājs arī raksturoja kontekstu budžeta pieņemšanai: "mūsu valsts vispārīgais mērķis ir sasniegt Ziemeļvalstu labklājību un mēs strādāsim un sasniegsim". Valsts līdzšinējo attīstību Kariņš sadalīja posmos – pirmajā atguvām neatkarību, pēc tam pārgājām uz tirgus ekonomiku. Lai gan privatizācijas process nebija bez kļūdām, tas tomēr nodeva kapitālu privātās rokās, sacīja premjers.

Nākamajā posmā sekoja svarīgi mērķi – iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO – un smags darbs to sasniegšanai. Pēc tam Latviju skāra smaga finanšu krīze, par kuras pārvarēšanu sabiedrība dārgi samaksāja. Tagadējo posmu pēc krīzes Kariņš raksturoja kā ekonomiskās izaugsmes laiku, lai "miera apstākļos sakārtotu visas sistēmas, ko valdība tagad arī dara". Par savas valdības deviņu mēnešu darbības laikā padarīto runājot, Kariņš teica, ka ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunās vadības apstiprināšanu ir noslēdzies pirmais posms finanšu sektora "kapitālajā remontā", un savā ziņā noslēdzies arī valdības un likumdevēja darbs šajā jomā.

Valdība ir nodevusi Saeimai, un tā jau sākusi darbu pie administratīvi teritoriālās reformas, atgādināja Kariņš uzsverot, ka tā bijusi gadiem ilgi nepieciešama un ka tās īstenošana dos iespēju arī sakārtot divas milzu sistēmas, kas ir "Latvijas sāpju bērni" – izglītības un veselības nozares.

"Deviņos mēnešos izdarīt brīnumus ir neiespējami," atzina premjers. Runājot līdzībās par labas veselības un fiziskās formas sasniegšanu, Kariņš uzsvēra, ka tas prasa laiku un grūtu darbu, atteikšanos no saldinātiem dzērieniem un kūkām, vingrošanu un veselīgu uzturu. "Tas ir tas, ko mēs valdībā darām. Laiku un darbu prasa veselības aprūpes un izglītības jomas sakārtošana. Ja kāds sola, ka ar pulverīti un tabletīti nedēļas laikā to var sakārtot, tad tas cilvēks melo," sacīja valdības vadītājs Saeimas sēdē.

Iztirzājot šo divu jomu sakārtošanu, Kariņš sacīja, ka izglītībai Latvija piešķir vairāk nekā 8% no IKP un tas ir vairāk nekā Igaunijā, tomēr skolotāju algas Latvijā ir mazākas. "Atslēgas vārds ir efektivitāte," uzsvēra Kariņš norādot, ka Igaunijā ir gandrīz uz pusi mazāk skolotāju uz vienu izglītojamo. Mums jāiet uz lielām un spēcīgākām skolām un mums vajag skolotājus, kuriem varam atļauties maksāt labas algas, un lai būtu nevis skolotāju trūkums, bet konkursi uz skolotāju vietām, sacīja premjers, solot līdz ar novadu reformu sakārtot arī izglītības nozares efektivitāti.

Par veselības nozari Kariņš sacīja, ka visi piekrīt, ka ārstiem ir nepieciešama lielākas algas. Pēdējos trijos gados veselības nozarē papildus ir ieguldīti 368,7 miljoni eiro, nākamgad plānoti vēl 50 miljoni, kas kopā četros gados būs gandrīz 450 miljoni, uzsvēra Kariņš. "Mēs gāžam to naudu tajā sistēmā – 100, 300, 400 miljonus, un kas ir rezultāts? Rindas nav mazākas un algas nav lielākas," efektivitātes nepieciešamību nozarē raksturoja valdības vadītājs.

"Teikšu to, kas daudziem nepatiks – valstī uzturam ap 40 slimnīcām uz diviem miljoniem iedzīvotāju, un ir slimnīcas, kas reāli nespēj sniegt pakalpojumus. Slimnīcu tīkls ir jāpārveido," iecerētās reformas raksturoja Kariņš norādot, ka Latvija nevar atļauties uzturēt tādu slimnīcu tīklu, kādu neatļaujas pat bagātas Eiropas valstis.

Koalīcija slavē

Valdošās koalīcijas frakciju pārstāvji debatēs, aicinot atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā un runājot frakciju vārdā, vienlaikus gan atskaitījās par 13. Saeimas pirmajā gadā paveikto, gan uzsvēra savām frakcijām būtiskās prioritātes budžetā un politikā turpmāk. "Attīstībai/Par" līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka šis budžets daļēji atspoguļo labklājības pieaugumu Latvijā un ir ienākumu pieaugumu budžets daudzās nozarēs un daudziem cilvēkiem. "Budžets ir jebkuras koalīcijas, jebkuras valdības un jebkuras Saeimas mērs. Mums pārmet, ka mēs neesam pildījuši solījumus. Mēs esam! Mēs esam pildījuši solījumus tik, cik ir bijis iespējams," sacīja Pavļuts.

Viņš gan atzina, ka daļa no šīs Saeimas dotajiem solījumiem ir izrādījusies vēlmju domāšana un par to ir jāuzņemas atbildība. Bet mēs turpināsim strādāt pie doto solījumu pildīšanas cik labi, vien būs iespējams. "Šis ir mūsu pirmais gads Saeimā. Burtiski pēc dažām dienām būs gads, kopš mēs uzsākām darbu 13. Saeimā un devām zvērestu. Pārmaiņas dažādās jomās ir sākušās. Mēs esam parādījuši, ka politiku var veidot citādi – caurspīdīgāk, atklātāk, straujāk un taisnīgāk. Jā, brīžiem vētrainās diskusijās, ko tur slēpt, tomēr nav šaubu, ka šī Saeima ir citāda, ka stagnācijas ledus ir lūzis un ir sakustējies," teica Pavļuts.

Uzskaitot savas frakcijas prioritātes, Pavļuts sacīja, ka šajā budžetā veselības aprūpei piešķirts lielākais papildu finansējums – 50 miljoni eiro. Nākamgad darba samaksas pieaugums ārstniecības personām tiks turpināts ceturto gadu pēc kārtas, un uzsvars nākamgad būs uz mazāko algu celšanu veselības nozarē, uzsvēra Pavļuts. Viņš norādīja, ka veselības aprūpes uzstādītās prioritātes 2020. gadā būtu prasījušas teju 200 miljonus eiro, bet tik lielu pieaugumu šajā budžetā nebija iespējams rast. "Te jāpiebilst daži vārdi par Danas Reiznieces-Ozolas īstenoto, tā dēvēto nodokļu reformu. Kā mēs nesen uzzinājām, Fiskālās disciplīnas padome bija aprēķinājusi, ka šī reforma ir samazinājusi valsts budžeta ieņēmumus par aptuveni 300 miljoniem eiro. Ir lieki paskaidrot, ka ar šo summu būtu bijis iespējams segt visas asākās vajadzības šajā budžetā, pildīt tos solījumus, par kuru pilnīgu neizpildi mums šobrīd pārmet," sacīja Pavļuts.

Frakcijas līderis arī pauda cerību, ka visas frakcijas atbalsīs novadu reformu, lai stiprākas pašvaldības tiktu ievēlētas jau 2021. gada vēlēšanās, kā arī gandarījumu par 2% no IKP aizsardzības jomai.

Jauno konservatīvo frakcijas vārdā runāja deputāts Gatis Eglītis, kurš bija JKP pārstāvis koalīcijas budžeta sarunās, sakot, ka tas ir liels sasniegums, ka piecas koalīcijas partijas izturēja šo pārbaudījumu un nesakašķējās neatgriezeniski. "Budžets būs, un valdība turpinās darbu pie daudziem iesāktiem darbiem, tajā skaitā tiesu sistēmas attīstības, administratīvi teritoriālās reformas, veselības nozares sakārtošanas, Latvijas Bankas un LIAA jauno vadītāju izvēles," sacīja Eglītis. Viņš atzina, ka sarunas nebija vieglas, tāpēc šis ir klasisks kompromisu budžets – drīzāk algu un pārdales un stabilitātes budžets, mazāk attīstības, reformu un gudru lēmumu budžets. "Ja mums koalīcijā izdosies sastrādāties un Finanšu ministrija būs atvērtāka un drosmīgāka pret jaunām idejām, tad gribētos likt lielas cerības uz 2021. gada budžetu," sacīja Eglītis.

Viņš arī pauda pārliecību, ka 2020. gada fiskālo telpu varēja palielināt, neceļot nodokļus vēl par vismaz 50 līdz 70 miljoniem eiro, kas ļautu rast papildus finansējumu gan mediķu algām, gan pedagogu samaksas kāpumam. Tomēr esot pietrūcis politiskās gribas. Eglītis atzina, ka JKP bija gatava realizēt savu plānu "3 × 500" jau no 2020. gada.

"Tas arī būtu izdarīts, diemžēl neilgi pirms 2020. gada budžeta lēmumiem parādījās "politiskā greizsirdība" un atsevišķu partneru nevēlēšanās atzīt savas kļūdas priekšvēlēšanu laikā, izplatot melus par absurdām plāna "3 × 500" izmaksām," sacīja JKP pārstāvis, paužot apņēmību aizstāvēt plāna īstenošanu nākamo divu gadu laikā.

Arī Nacionālās apvienības frakcijas līderis Raivis Dzintars debatēs uzsvēra savas partijas prioritātes budžeta – kultūras darbinieku atalgojumu, atbalstu lauksaimniecības nozarei, ģimenēm ar bērniem un mājokļu iegādei. "Budžeta projekts ir labs. Tas nav ideāls," sacīja Dzintars. "Demokrātiskā valstī budžets nozīmē līdzsvaru starp dažādām nozarēm, dažādu ministriju un partiju prioritātēm, un es teiktu, ka līdzsvars ir atrasts. Piepildītās cerības un nepiepildītās cerības starp visiem sadalītas caurmērā līdzīgi," atzina NA līderis.

Raksturojot situāciju valstī budžeta tapšanas laikā, Dzintars teica, ka nepamet sajūta, ka saistībā ar budžeta procesu notiek vēl kaut kas. "Sabiedrība, iespējams, mērķtiecīgi un organizēti tiek kūdīta, tiek kultivēti pārspīlējumi un viltus ziņas, un tā izskatās, ka te nav runa par kādām konkrētām budžeta pozīcijām, bet gan par mērķtiecīgu propagandu nolūkā panākt varas maiņu Latvijā," sacīja Dzintars. Viņš atzina, ka politisko partiju finansējums nenoliedzami nav populārs un šo jautājumu var izmantot sabiedrības kūdīšanā, taču pēc būtības šis lēmums ir sabiedrības interesēs.

"Ja kāds no šī lēmuma cietīs, tad tie ir politbiznesmeņi, kas vēlas, lai partijas būtu atkarīgas no viņu ziedojumiem. Šī atkarība valstij un visām nozarēm izmaksā daudz, daudz, daudz dārgāk nekā šie četri miljoni. Dažiem neder šī Saeima un šī valdība. Un viņi darīs visu, lai atgūtu ietekmi," sacīja Dzintars. Kā galvenos "Saeimas propagandistus" Dzintars, nesaucot vārdā, raksturoja vienu politisko spēku, "kura neveiksmīgai valdīšanai galvaspilsētā tuvojas noriets, bet valsts kritizēšanā nav lieki roka jāpiešauj. Šī prasme slīpēta kopš 1995. gada. Lai kādas valdības nākušas, šis spēks tās ir kritizējis". Otrs, pēc Dzintara teiktā, ir apvienība, "kura "viss ir slikti" opozīcijas ierakumos iekritusi no varas augstumiem. Šie ierakumi ir tik dziļi, ka dažus sāk mākt šaubas par iespējām izrāpties". Kritiku par nespēju sadarboties Dzintars veltīja arī frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Frakcijas "Jaunā Vienotība" vārdā uzstājās deputāts Aldis Adamovičs, īpaši pievērsās pašvaldībām, jo iepriekšējās sēdēs Saeimā dzirdējis daudz pārmetumus, ka pašvaldībām netiek iedots vairāk nekā 100 miljoni, tiek uzlikts pienākums maksāt par brīvpusdienām. "Šobrīd papildus dotācija pašvaldībām nākamgad ir 63 miljoni jeb 3,6 procenti, un mēs ļoti labi zinām, ka nākamā gada prognoze iekšzemes kopprodukta pieaugumam ir tikai 2,8 procenti. Pašvaldībām tiek nodrošināts stabils reģionālā griezumāsabalansēts finansējums, nodrošinot, ka visām pašvaldībām pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums. Kā to katra pašvaldība tērē, tas ir viņas ziņā, un tā ir viņu atbildība," sacīja Adamovičs.

Opozīcija peļ

"Partijas "Saskaņa" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzrunā kritizēja izstrādāto budžeta projektu, norādot, ka Kariņš nav spējis sabiedrībai radīt pārliecību, ka valsts virzās pareizā virzienā. "Jūsu darbi neatbilst patiesībai par Latvijas veiksmes stāstu. Latvijas iedzīvotāji redz visas nozares, kur katastrofāli trūkst resursu," sacīja Dombrovskis.

Kritizēta tika teju katra nozare, piemēram, labklājības joma par bezdarbnieka pabalsta apmēra samazināšanu, gan arī piedāvājumu neesamība no valdības puses par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, kā arī mediķu algu nepalielināšana līdz paredzētajam līmenim. Tādēļ, pēc Dombrovska vārdiem, "es nevaru atbalstīt budžeta projektu ne tikai tāpēc, ka esmu opozīcijas deputāts un budžeta projekts ir izstrādāts slikti, bet tādā veidā es pārkāpšu deputāta zvērestu, jo valdība nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principus".

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš, pārmetot valdībai un tās vadītājam necieņu pret tiesiskumu un demokrātiju, sacīja, ka "šis budžets ir hrestomātisks piemērs tam, ko vara uzskata par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, ka tā ir fikcija, pasaka, ar kuru braukāt tautai pa ausīm, lai tā paklausīgi paciestu šīs varas visatļautību, bezatbildību un nespēju parūpēties pat par pašu būtiskāko".

Pārmetot Kariņam likuma par veselības aprūpes finansēšanu un Satversmes pārkāpšanu, Zariņš sacīja, ka "šādu tiesiskuma un demokrātijas nihilismu neatļaujas pat politiskie režīmi mūsu austrumu kaimiņos". Minot vārdā Krieviju, Zariņš sacīja: "Ar ko jūs atšķiraties no šī režīma? Jūs atšķiraties tikai ar to, ka tur, pretēji jums, ir viens spēcīgs, harizmātisks cilvēks, kas kaut ko ņem un izdara, jūs esat nīkuļu un nelgu bariņš."

Prasot Kariņam skaidrot savu rīcību, Zariņš sacīja, ka ja šodien Saeima balso par šādu budžetu, tas nozīmē, ka Saeima ir par pretlikumīgu budžetu. "Tas nozīmē, ka Saeimas deputāti, kuri šodien nobalsos par šo budžetu, pēc būtības ir pārkāpuši Latvijas tautai doto zvērestu. Ja jūs šādu tiesisko pamatojumu neiedosiet šim budžetam šodien, tas savukārt nozīmē, ka sabiedrībai ir morālas tiesības pieprasīt atlaist šādu Saeimu. Principā Saeimai būtu pienākums atkāpties pašai. Tiem deputātiem, kuri ir solījuši vienu, bet savus solījumus nepilda," sacīja deputāts.

Evija Papule (S) budžetu nodēvēja par koalīcijas mazdūšības budžetu, kurā pazuduši visi solījumi un kurā opozīcijas priekšlikumiem nav vietas. Šis budžets turpina jau iesākto tradīciju, ka neviens mērķis netiek sasniegts un attīstība nenotiek. "Varbūt laiks noiet no skatuves," aicināja Papule.

Pēc viņas teiktā, šis budžets ir tāds pats tehniskais, kā bija pērn. "Ierēdniecības algas un partiju finansējums ir prioritātes, nevis labklājība, veselība, sociālā joma," sacīja deputāte. Papule valdības un koalīcijas komunikāciju ar sabiedrību raksturoja kā formālu un "smaidīga ķeksīša dēļ". Viņa pārmeta, ka budžeta projektā nav iedots pilns finansējums skolēnu Dziesmu svētkiem un ka valdība ir atbildīga par inteliģences nīdēšanu, jo skolotājiem un ārstiem vēsturiski ir bijusi īpaša nozīme sabiedrībā. Savas runas noslēgumā deputāte aicināja veltīt klusuma minūti 2020. gada budžetam.

Savukārt Viktors Valainis (ZZS), atsaucoties uz premjera pieminēto Ziemeļvalstu modeli, retoriski vaicāja, vai tiešām šis budžets ir tuvošanās šādam modelim? "Budžets ir liels, bet ne tik liels, lai lepotos. Igaunijā ir par 2 miljardiem eiro lielāks budžets pie mazāka iedzīvotāju skaita. Arī Lietuvā ekonomikas attīstība ir 4%," Latvijas vietu Baltijas kopainā raksturoja Valainis.

Debatēs Valainis pārmeta valdībai, ka budžeta paketē, ko skata kopā un steidzamības kārtā divos lasījumos, ir iekļauti tik būtiski grozījumi likumā kā Izglītības likuma grozījumi, kas faktiski paredz kritēriju neatbilstības dēļ slēgt pusi skolu, un partiju finansēšanas likuma grozījumi, par kuriem būtu nepieciešams vairāk diskutēt un izvērtēt. Valainis uzsvēra, ka šāda pieeja liecina par valdības attieksmi pret sabiedrībai būtiskiem jautājumiem un diezin vai tas atbilst Ziemeļvalstu modelim.

Norādot uz pašvaldību un reģionu interešu neievērošanu budžetā, Valainis solīja, ka pēc nedēļas, 7.novembrī, mediķiem solītajā piketā pievienosies arī pārstāvji no reģioniem. "Skolu un slimnīcu samazināšanas politika nozīmē, ka tas ir tikai laika jautājums, kad mums būs maksas izglītība," sacīja deputāts norādot, ka mums jau ir maksas medicīna, jo cilvēki, nesaņemot vajadzīgos pakalpojumus no valsts, spiesti vērsties privātās medicīnas iestādēs.

JKP deputāts Andris Kazinovskis debatēs lūdza Kariņam padomāt nopietni par reģionālo attīstību, jo patlaban tiek plānots nākamais Eiropas Savienības fondu apguves periods un gatavots Nacionālais attīstības plāns. Kazinovskis pauda viedokli, ka šai valdībai būtu jāizmanto iespēja un jāmaina pieeja struktūrfondu izmantošanai. To var darīt divos veidos – caur ministrijām, kā Latvija to dara līdz šim, vai caur reģioniem, kā to dara daudzās citās valstīs. "Ja neizmantosim šo iespēju, tad vēl pēc deviņiem gadiem lauki būs pavisam tukši," prognozēja Kazinovskis.

Bijušais valdības vadītājs, tagad opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka vispirms grib no opozīcijas puses pateikt arī labus vārdus, jo budžetu sastādīt un vienoties ir ļoti grūti. "Tas, ka nepacēla nodokļus, ir ļoti daudz, lai gan par to jau sociālajos tīklos nerunā," sacīja Kučinskis. Viņš atzinīgi novērtēja arī padarīto finanšu sektora uzraudzības reformā, kur "viss ir izdarīts un tikai jāstrādā".

Tomēr budžeta projektu viņš novērtēja kā apliecinājumu tam, ka solījumi, "ar ko nopirka vietas šajā parlamentā", nav realitātē izpildāmi. Kučinskis minēja arī konkrētus piemērus un solījumus no valdības rīcības plāna, kas nav laikā izpildīti. Viņš atzina, ka partiju finansēšanas reforma ir nepieciešama, bet tādas lietas nevar attiecināt uz to pašu Saeimas sasaukumu, kura pieņem šādu lēmumu. Kučinskis aicināja arī nekavēties un risināt mediķu algu jautājumu.

Uzrunājot Saeimas deputātus, labklājības ministre un Saeimas deputāte Ramona Petraviča (KPV LV) uzsvēra atbalsta palielināšanu vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām. Kopumā aptuveni 70 000 Latvijas iedzīvotāju visvairāk izjutīs atbalstu, tajā skaitā pensijas vecumu sasniegušās personas un personas ar invaliditāti. "Ikviens no viņiem sagaida vēl lielāku atbalstu, taču esmu gandarīta, ka mums ir izdevies spert pirmos soļus, lai uzlabotu situāciju", sacīja Petraviča norādot, ka "labklājības nozares budžets ir izsvērts un sociāli atbildīgs".

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima trešdien sanākusi uz ārkārtas sēdi, kurā konceptuāli skata nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un 26 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.