Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteikuma priekšlikumu otrajam lasījumam iesniegšanas termiņš noteikts piektdien, 1. novembrī, līdz pulksten 15, bet likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā ārkārtas sēdē 13. novembrī.
Opozīcijas pārstāvji gan rosināja noteikt garāku priekšlikumu izskatīšanas termiņu – līdz 4. novembrim, taču šis ierosinājums neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Saeima trešdien bija sanākusi uz ārkārtas sēdi, kurā konceptuāli skatīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un 26 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.
Pirms debašu atklāšanas deputātu vairākums nolēma katru likumprojektu atzīt par steidzamu, kas nozīmē, ka tie Saeimā izskatāmi tikai divos lasījumos.
Opozīcijas pārstāvji gan iebilda par dažu likumprojektu iekļaušanu budžeta paketē, gan pret to skatīšanu steidzamības kārtībā. Opozīcijas frakcijas – "Saskaņa" un ZZS balsoja pret šo likumu skatīšanu steidzamības kārtībā.
Jau pēc vairāku stundu debatēm Saeima balsoja atsevišķi par katra paketes likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Likumprojekti tika atbalstīti ar dažādu balsu skaitu, jo dažus likumprojektus līdzās valdošajai koalīcijai atbalstīja arī opozīcijas deputāti.
Balsojumā par likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam" par nobalsoja 60, pret 34. Arī par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021., 2022. gadam" nobalsoja 60, pret 34.
Debatēs pirms balsojuma par likumprojektu paketes apstiprināšanu pirmajā lasījumā vienlīdz aktīvi piedalījās gan valdošās koalīcijas pārstāvji, gan opozīcijā esošās "Saskaņas" pārstāvji un pie frakcijām nepiederošie deputāti, un no opozīcijas daži pat uzstājās vairākkārt.
Savukārt no ZZS frakcijas rindām kopumā uzstājās tikai divi deputāti, un šī frakcija kā vienīgā neizmantoja iespēju runāt frakcijas vārdā.
Debašu gaitā opozīcijas pārstāvju pārmetumi valdošajai koalīcijai galvenokārt saistījās ar solījumu nepildīšanu par mediķu algu palielinājumu, kā tas paredzēts likumā. Līdz ar to arī valdības pārstāvjiem nācās uzklausīt pārmetumus par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu un Satversmes pārkāpšanu. No "Saskaņas" pārstāvjiem atkārtoti izskanēja netieši brīdinājumi par iespējamu Saeimas atlaišanu.
Opozīcijas iebildumus raisīja arī sasteigti gatavotā partiju finansēšanas reforma, kā arī neskaidrība par pedagogu algu palielinājumu no nākamā gada 1. septembra.
Debatēs, atbildot uz opozīcijas un pašvaldību pārstāvju kritiku, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un Saeimas deputāte Anita Muižniece (JKP) paziņoja, ka uz otro lasījumu no budžeta paketē iekļautajiem grozījumiem Izglītības likumā tiks izņemti tie panti, kas attiecas uz kritēriju noteikšanu minimālajam skolēnu skaitam skolā.
Jau ziņots, ka valdības sagatavotajā 2020. gada valsts budžeta likumprojektā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,9 miljardi eiro, izdevumi 10 miljardi eiro, bet pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Budžetā visām pašvaldībām plānots pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu, vidēji par 3,5%, kopumā pašvaldību ieņēmumi plānoti par 63 miljoniem lielāki.
Aizsardzības nozarei paredzēti līdzekļi 2% no IKP.
No papildus sadalāmajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā 229 miljoni paredzēti sociālās aizsardzības pasākumiem, 50 miljoni veselības aprūpes nozarei un 31 miljons pedagogu algām.
Tāpat papildu līdzekļi paredzēti kultūras iestādēm, zinātnei, demogrāfijas pasākumiem, kā arī tieslietu un iekšlietu jomām.
Budžets sagatavots, balstoties uz jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2020. gadam paredz IKP pieaugumu 2,8% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
