Ekonomisti par inflāciju: nodokļu likmju palielinājums nākamgad iegriezīs cenu pieaugumu  (21)

"Patēriņa cenu inflācija Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un oktobrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņa cenu pieaugums kopš 2018. gada vidus. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi patēriņa cenas oktobrī augušas par 2,3%. Lēnāks patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējos mēnešos pamatā skaidrojams ar ārējo cenu spiediena mazināšanos, kamēr iekšējā inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti stabila un oktobrī pakalpojumu cenas Latvijā augušas par 3,0%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Kaut gan ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums vēl joprojām tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, tomēr tas arī ir nedaudz piebremzējies. Lai gan mēs redzam elektrības cenu kāpumu, straujāku komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu ir nedaudz ierobežojis dabasgāzes un cietā kurināmā cenu samazinājums," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pakāpeniski norimst. Kā liecina aktuālākie dati, inflācijas gaidu indekss šā gada oktobrī sasniedza zemāko vērtību kopš 2016. gada decembra. Iedzīvotāji sagaida, ka turpmākajos 12 mēnešos cenu pieauguma temps vidēji būs zemāks nekā vidēji iepriekšējos 12 mēnešos. Ņemot vērā bāzes efektus, lejupvērstu naftas cenu dinamiku un gāzes cenu kritumu no vienas puses, un augošas pārtikas un ar mājokļa uzturēšanas saistīto pakalpojumu cenas no otras puses, sagaidāms, ka vidējā inflācija 2019. gadā būs tuvu, bet zem 3% līmeņa.

"Lai arī starptautiskās institūcijas un valdība prognozē, ka nākamgad izaugsme paātrināsies, Latvijas ekonomikai atsevišķu nozaru nepatīkamas dinamikas dēļ tomēr varētu notikt pretējais. Ir ļoti ticami, ka nākamgad algu pieaugums bremzēsies, tāpēc inflāciju atmaidzinoša visdrīzāk būs gan ārējo tirgu ietekme, gan iekšējo izmaksu spirāļu lēzenums," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

No ārējiem faktoriem šobrīd visnozīmīgāk inflāciju Latvijā ietekmē naftas cenas pasaules tirgos, kas kopš aprīļa ir kritušās par vairāk nekā 15%. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājušās par 4,4%. Tāpat kopš šī gada maija arī pārtikas cenas pasaulē ir palikušas nemainīgas un līdz ar to pārtikas cenu inflācija Latvijā ir kritusies no vairāk nekā 5% augustā līdz 3% oktobrī. Pārtikas cenu inflācijas mazināšanos pēdējos mēnešos visvairāk ietekmēja jaunās dārzeņu ražas ienākšanu tirgū, kā rezultātā dārzeņu cenu oktobrī augušas vien par 1,7%, lai gan vēl augstā cenu kāpums pārsniedza 20%. No pārtikas precēm oktobrī visstraujāk cenas kāpušas gaļas izstrādājumiem un cukuram, no kā gaļas cenu kāpums, visticamāk, ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra straujo izplatību Āzijā. Taču, ņemot vērā globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, arī nākamgad, visticamāk, ārējie faktori bremzēs kopējo cenu kāpumu Latvijā.

Vienlaikus nākamgad Latvijā turpinās palielināties patēriņa nodokļi. Nākamā gada budžetā joprojām tiek plānots palielināt akcīzi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par gandrīz 30%, lai gan šobrīd veikalu plauktos vēl tikai daļēji esam sajutuši no 1. augusta samazinātās akcīzes likmes ietekmi. Papildu tam ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stāsies jau iepriekš apstiprinātais akcīzes likmju palielinājums degvielai un tabakas izstrādājumiem, kā rezultātā benzīna cena pieaugs par četriem, savukārt dīzeļdegvielas cena par pieciem centiem litrā. Šīs visas nodokļu politikas izmaiņas kopā inflāciju nākamgad palielinās vismaz par 0,5 procentpunktiem un tādējādi patēriņu cenu kāpums Latvijā turpinās pārsniegt eirozonas vidējo līmeni.

Ar inflācijas palēninājumu oktobrī nedaudz ir mazinājusies arī 2019. gada vidējā inflācija – no 3,0% deviņos mēnešos līdz 2,9% desmit mēnešos.

Oktobrī, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums. Taču pārtikas cenu spiediens šā gada septembrī un oktobrī kļuva ievērojami zemāks nekā iepriekšējos mēnešos. Ja šā gada septembrī un oktobrī pārtika bija attiecīgi par 2,7% un 2,9% dārgāka gada griezumā, tad vēl šā gada vasaras mēnešos pārtikas cenu kāpums bija ap 5%. Tik lielu pārtikas cenu pieauguma starpību starp mēnešiem ietekmēja ievērojami zemākas svaigo dārzeņu cenu kāpums. Piemēram, ja augustā svaigo dārzeņu cenas bija par 37,7% augstākas nekā pērn, tad oktobrī gada griezumā cenas palika nemainīgas. Tādas cenu svārstības galvenokārt ieviesa bāzes efekts, jo līdz pērnā gada septembrim dārzeņu cenas kritās, bet pagājušajā gadā sliktās ražas dēļ, sākot no septembra, tās sāka palielināties. Tādējādi šogad pirmajos astoņos mēnešos svaigu dārzeņu cenas vidēji bija par 14,9% dārgākas, septembrī pieaugums bija vien 0,4%, bet oktobrī tas izzuda vispār.

Taču pārtikas cenas kopumā joprojām turpina ietekmēt augošās maizes un graudaugu, kā arī cūkgaļas cenas. Šo preču cenas oktobrī bija attiecīgi par 6,5% un 10,4% augstākas nekā pērn. Ja graudaugu cenu ietekmēja sausie laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs, tad cūkgaļas cenu ietekmēja cūkgaļas deficīts Ķīnā saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos šajā valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja tās cenas pasaulē.

Būtisku devumu jeb 0,4 procentpunktus patēriņa cenu pieaugumā oktobrī nodrošināja alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 4,5% un 4,6%. Šo preču cenu pieaugumu galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana šā gada martā alkoholam un šā gada jūlijā cigaretēm.

Patēriņa cenu kāpumu šā gada oktobrī ietekmēja arī ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 18,7% dārgāka nekā pērnā gada oktobrī, ko, sākot ar šā gada 1. janvāri, ietekmē palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Savukārt elektroenerģijas cena palielinājās par 10,4%. Spēcīgo pieaugumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā ievērojami palielinājās (+44% pret iepriekšējo gadu) un tas, ka pērnā gada nogalē lielākajai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam, kuros bija ņemts vērā elektroenerģijas cenu kāpums biržā. Līdz ar to elektroenerģijas cena šogad pieaug un desmit mēnešos vidēji tā palielinājās par 8,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri sadārdzinājās siltumenerģijas cena, ko ietekmēja augstāki AS "Rīgas siltums" tarifi, kas stājas spēkā šā gada augustā.

Oktobrī atsevišķām precēm un pakalpojumiem bija fiksēts arī cenu kritums. Tā gāze bija par 7,1% lētāka nekā pērnā gada oktobrī. Ņemot vērā gāzes tarifu noteikšanas metodoloģiju mājsaimniecībām, energoresursu cenu kāpuma ietekme pasaules biržās uz gāzes cenām Latvijā atspoguļojas ar novēlojumu. Aprēķinot dabasgāzes tarifu 2019. gada otrajam pusgadam (tarifi tiek pārskatīti tikai divas reizes gadā), tika ņemtas vērā mazuta un dīzeļdegvielas cenas pasaulē par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, kuras kopumā bija zemākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, tādējādi arī dabasgāzes tarifs samazinājies. Tādējādi var droši apgalvot, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos gāzes cena būs aptuveni par 7% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos.

Par 4,4% gada griezumā samazinājušās degvielas cenas, kas ir lielākais degvielas cenu kritums kopš 2016. gada oktobra. Benzīna cenas samazinājumu lielā mērā izskaidro naftas cenu kritums pasaules biržās. 2019. gadā oktobrī "Brent" markas jēlnaftas cena bija 59,6 ASV dolāri par vienu barelu, pretstatā ar 80,6 ASV dolāriem pērnā gada oktobrī. Naftas cenas samazinājumu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma faktori, proti, naftas ieguves apjomi mēreni palielinās, kamēr pieprasījums krītas pasaules ekonomikas pieauguma tempu bremzēšanas dēļ.

Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pakāpeniski norimst. Kā liecina aktuālākie dati, inflācijas gaidu indekss šā gada oktobrī sasniedza zemāko vērtību kopš 2016. gada decembra. Iedzīvotāji sagaida, ka turpmākajos 12 mēnešos cenu pieauguma temps vidēji būs zemāks nekā vidēji iepriekšējos 12 mēnešos. Ņemot vērā bāzes efektus, lejupvērstu naftas cenu dinamiku un gāzes cenu kritumu no vienas puses, un augošas pārtikas un ar mājokļa uzturēšanas saistīto pakalpojumu cenas no otras puses, sagaidāms, ka vidējā inflācija 2019. gadā būs tuvu, bet zem 3% līmenim.

Mēneša griezumā patēriņa cenas palielinājās par 0,4% un pārsvarā cenu kāpumu noteica oktobrim raksturīgā sezonalitāte dārzeņu, kā arī apģērbu un apavu cenās. Tirdzniecībā nonākot ziemas sezonas kolekcijām, apģērbu un apavu cenas palielinājušās attiecīgi par 4,7% un 0,5%. Dārzeņu cenas pēc sezonālā krituma ražas novākšanas periodā atgriežas ierastajā līmenī, pieaugot par 13,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Turpretim oktobrī gada inflācija vairs bija tikai 2,3%, ko lielā mērā noteikusi situācija pasaules tirgos. Salīdzinājumā ar septembri cenas kļuva par 0,4% augstākas. Citus gadus šajā laikā patērētājiem mēdz klāties krietni plānāk.

Preču un pakalpojumu inflācijas attiecība šādā situācijā ir likumsakarīga, oktobrī tā bija 1,9% un 3,0%. Vēl augustā preču inflācija bija lielāka nekā pakalpojumu. Pēdējā jau vairākus gadus apbrīnojami noturīgi šūpojas ap 3% atzīmi, atspoguļojot algu pieaugumu. Tieši 3,0% pakalpojumu inflācija bija arī pirms gada.

Importa, kā importu aizstājošo produktu cenu "savaldību" raksturo nepārtikas preču cenu inflācijas samazināšanās gada laikā no 4,2% līdz 1,0%. Pretēji virzījušās pārtikas dārdzības izmaiņas, kas gada laikā no 1,0% līdz 2,6%. Gandrīz par desmito daļu dārgāka nekā pirms gada ir maize. Kaut ko tādu varēja sagaidīt, nozare jau ilgstoši apzinājās, ka cena iepriekš bija ilgtnespējīgi zema, neļaujot uzņēmumiem normāli attīstīties. Savukārt tāds pārsvarā importēts produkts kā brokastu pārslas kļuvis lētāks. Diemžēl ne visa ārējo tirgu ietekme ir inflāciju mazinoša. Par 10,4% augusi cūkgaļas cena, kas ir Ķīnā notiekošās epidēmijas atbalss.

Meža nozares produktu cenu kritums kopumā ir nepatīkams Latvijas ekonomikai. Taču no tā izriet arī laba ziņa, pēc ilgstoša un spēcīga kāpuma sākušas samazināties cietā kurināmā – malkas un granulu cenas. Pēdējā gada laikā inflāciju nav nozīmīgi ietekmējušas centralizēti ražotā siltuma cenas, to inflācija svārstījusies no -2,9% līdz +4,4%.

Pasaules tirgu inflāciju dzesinošo ietekmi atspoguļo izejvielu cenu indeksi. "Bloomberg" izejvielu indekss eiro izteiksmē pirmajos 10 mēnešos vidēji bija par 3,2% zemāks nekā pērn šajā laikā. Tai skaitā industriālo metālu indekss šogad bijis par 2,7%, bet lauksaimniecības produktu indekss par 8,1% zemāks. "Brent" naftas cena 10 mēnešos eiro bija par 7,8% zemāka nekā pirms gada, bet benzīna – par 6,2% zemākas. Latvijā oktobrī degvielas cenas bija par 4,4% zemākas nekā pirms gada. Tirgū ietekmi slāpē fiksētais akcīzes lielums. Turpretim pirms gada degvielas cenu inflācija bija 17,6%.

Pēdējo pāris nedēļu laikā redzamas ne pilnīgi pārliecinošas, bet diezgan ticamas pazīmes, ka pasaules ekonomikas biznesa cikls varētu iziet no lejupejošās trajektorijas, kādā tas bijis gandrīz pēdējos divus gadus. Izaugsme un tās perspektīvas kopš 2018. gada sākuma gandrīz nepārtraukti pasliktinājās, jo īpaši eirozonā. Taču, pat ja izaugsme mēnešu un ceturkšņu griezumā tiešām sāks uzlaboties, IKP pieaugums gada izteiksmē vēl turpinās samazināties. Paies ilgāks laiks, pirms redzēsim augšupvērstu ietekmi uz cenām. Pasaules ekonomika ir kā garš vilciena sastāvs. Izskatās, ka lokomotīve jeb noskaņojuma rādītāji ir jau iebraukuši pagriezienā, vilciena vidusposmam jeb "cietajiem" ražošanas un patēriņa datiem līdz tam vēl tālu, bet patēriņa cenu dinamika ir ekonomisko procesu "aste".

Lai arī starptautiskās institūcijas un valdība prognozē, ka nākamgad izaugsme paātrināsies, Latvijas ekonomikai atsevišķu nozaru nepatīkamas dinamikas dēļ tomēr varētu notikt pretējais. Ir ļoti ticami, ka nākamgad algu pieaugums bremzēsies, tāpēc inflāciju atmaidzinoša visdrīzāk būs gan ārējo tirgu ietekme, gan iekšējo izmaksu spirāļu lēzenums.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, cenas turpināja strauji kāpt tādiem pārtikas produktiem kā maizei un graudaugiem un gaļas produktiem, it īpaši cūkgaļai. Iepriekš straujais cenu pieaugums svaigiem dārzeņiem, neskaitot kartupeļus, jau būtiski atkāpās septembrī, bet oktobrī apstājās pavisam, tirgū ienākot jaunajām ražām. Mazliet pārsteidzoši, bet cenu pieaugums ir novērojams kartupeļiem un kartupeļu čipsiem. Alkoholisko dzērienu un tabakas cenu pieaugums kopš augusta kļūst lēnāks, bet stipro alkoholisko dzērienu cenu kāpums oktobrī ir bijis niecīgs.

Kaut gan ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums vēl joprojām tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, tomēr tas arī ir nedaudz piebremzējies. Lai gan mēs redzam elektrības cenu kāpumu, straujāku komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu ir nedaudz ierobežojis dabasgāzes un cietā kurināmā cenu samazinājums.

Mēneša inflācija oktobrī ir sasniegusi 0,4%, un tās virzītāji ir bijuši nepārtikas un pārtikas preču cenas. Neskatoties uz to, ka Latvijā gada griezumā degvielas cenas oktobrī ir samazinājušās, mēneša dati liecina, ka kopš septembra tās ir augušas, galvenokārt, uz dīzeļdegvielas rēķina.

Pēc "Swedbank" prognozēm vidējā gada inflācija 2019. gadā būs ap 2,9%, bet nākamgad saglabāsies ap 2,4% – līdzīgi kā šī gada beigās.