Latvija starp valstīm, kas noraida direktīvu, kura liktu atklāt 'milžu' peļņu  (57)

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām – tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" – izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Starp valstīm, kas atbalstīja ierosināto direktīvu, bija Francija, Nīderlande un Spānija. Vācija balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās Lielbritānija, kas gatavojas parlamenta vēlēšanām un breksitam.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) sabiedrisko attiecību pārstāve Beata Jonite aģentūrai LETA paziņoja, ka balsojumā par nepieciešamību daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus Latvija balsojusi "pret" "balsojuma procedūras, nevis priekšlikuma būtības dēļ".

ES Konkurētspējas padomes sēdē, kurā tika skatīts jautājums par nepieciešamību daudznacionāliem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus, piedalījies Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un "saskaņā ar Finanšu ministrijas noteikto pozīciju, ko apstiprināja Saeima un Ministru kabinets, Latvija nobalsoja pret attiecīgo priekšlikumu balsojuma procedūras dēļ" – problemātiska esot bijusi priekšlikuma juridiskā bāze un ar to saistītā balsojuma procedūra, nevis jautājuma būtība.

Latvija kopumā atbalstot priekšlikuma galveno mērķi – cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un priekšlikuma būtību – uzlikt par pienākumu konkrētiem uzņēmumiem un filiālēm publiskot informāciju par nodokļu nomaksu un citu, ar to tieši saistītu informāciju.

"Taču ES Padomes Juridiskais dienests atzina, ka Eiropas Komisijas izvēlētais juridiskais pamats nav piemērots, jo priekšlikums attiecas uz nodokļu jautājumiem, un tam būtu jābūt skatītam atbilstoši ES pamatlīgumam vienbalsīgā lēmumā, nevis kvalificētā vairākuma kārtībā, kur valstu ietekmi balsojumā nosaka pēc iedzīvotāju skaita proporcijām. Latvija šajā jautājumā atbalstīja Juridiskā dienesta pozīciju," teikts EM paziņojumā.

Kā apgalvo EM, ja Latvija atbalstītu Somijas priekšlikumu piedāvātajā balsošanas kārtībā, tas varētu radīt precedentu un samazinātu Latvijas kā mazas valsts ietekmi ES nodokļu jautājumos nākotnē. Balsojumam par šādu nodokļu jautājumu ir jābūt vienbalsīgam.

Atbilstoši Prezidentūras noslēguma secinājumiem, darbs pie šī priekšlikuma turpināsies, meklējot saprātīgu risinājumu, norāda EM.

Īrija ir starp valstīm, kurām pašreizējie noteikumi ir sevišķi izdevīgi. Ieņēmumi un peļņa, ko gūst daudzas no daudznacionālajām kompānijām ES, tiek reģistrēti tieši šo uzņēmumu birojos Īrijā. Īrija ļauj globālajiem tehnoloģiju uzņēmumiem maksāt ienākuma nodokli 6,25% apjomā, savukārt kaimiņvalstī Lielbritānijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 19%.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Īrijā ir 12,5%, bet par peļņu, kas saistīta ar uzņēmuma patentu vai intelektuālo īpašumu, tiek iekasēts nodoklis ar divreiz zemāku likmi – 6,25%.

Īrijas Fiskālā konsultatīvā padome (IFAC) ceturtdien brīdināja, ka valsts ekonomika ir kļuvusi tik ļoti atkarīga no daudznacionālajiem uzņēmumiem, ka puse no visiem Īrijā samaksātajiem uzņēmumu ienākuma nodokļiem tiek saņemta no desmit daudznacionālām kompānijām. Tās netika nosauktas, bet domājams, ka starp šīm desmit kompānijām ir ASV tehnoloģiju milži "Apple", "Facebook", "Microsoft", "Dell", "Google" un "Oracle".

Ierosinātā direktīva liktu savu peļņu un nodokļus atklāt uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro.

IFAC informēja, ka uzņēmumu ienākuma nodokļu īpatsvars Īrijā samaksāto nodokļu kopējā apjomā 2018. gadā sasniedzis rekordlīmeni – 18,7%. Lielbritānijā uzņēmumu ienākuma nodokļi sastāda tikai 7% no visu nodokļu apjoma.