Pēc sadarbības sanāksmes žurnālistiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu pretendē divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Kariņš sacīja, ka šodien laiks veltīts diskusijai par Latvijas Bankas nākamo prezidentu. Patlaban izvēle nonākusi līdz diviem cilvēkiem – Kazāku un Cērpu. "Frakcijās izskanējuši ļoti labi argumenti par labu vienam un otram, un šis ir sarežģīts process, jo abi kandidāti ir labi," teica premjers.
Viņš pauda, ka "vēl paies kāds laiciņš", kamēr koalīcija vienosies par vienu amata kandidātu, piebilstot, ka process turpināsies rīt.
Kariņš atzina, ka frakciju vidū pastāv viedokļu atšķirība par to, kurš būtu atzīstams par vienīgo amata kandidātu, tomēr, viņaprāt, tas liecina par to, ka abi kandidāti ir labi.
"Frakcijām iekšēji arī ir jāvienojas par labu vienam vai otram. Tas nav vienkāršs jautājums, bet domāju, ka mēs nonāksim pie rezultāta," teica premjers.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe norādīja, ka par to, kuru kandidātu atbalstīt, frakcija lems šovakar.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) pauda pārliecību, ka koalīcijai izdosies nonākt līdz vienam kandidātam. Koalīcijai esot ļoti svarīgi, lai virzītais kandidāts, tiktu ievēlēts ar koalīcijas balsīm, lai opozīcijas balsis nebūtu izšķirošas.
Diskusija tiks turpināta rīt, 3. decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12. decembrī.
Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, sarunā ar aģentūru LETA atklāja ministrs.
Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas.
Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21. decembrim.
Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās". Attiecīgi politiķis uzskata, ka ir nepieciešams "pārorganizēties un izdarīt darbu labāk".
Komentējot notiekošo Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atlasē, Bordāns norādīja, ka viņam rodas sajūta, ka visi ir ļoti ieinteresēti "kaut kādā procesā un valda liels saspringums". Attiecīgi ministrs atzīmēja, ka viņš ir saklausījis, ka kandidātu izvēles procesā norisinās "tradicionālā sarunāšana, piemēram, jūs mums Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, mēs jums - Latvijas Bankas prezidentu - kaut kādas bankas interesēs".
Bordāns sacīja, ka viņš šādam procesam nevar piekrist un piebilda, ka šāda situācija pazemo arī tos kandidātus, kas ir iesaistīti.
Ministrs arī uzsvēra, ka viņa pārstāvētā Jaunā Konservatīvā partija nevirza nevienu kandidātu un vienīgais, uz ko partija uzstāj, ir tas, lai būtu plašāks kandidātu saraksts ar saprotamākiem noteikumiem.
Šobrīd likums paredz, ka Latvijas Bankas prezidentu Saeima ievēlē pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma.
Kā ziņots, Saeimas Prezidijs un Frakciju padome līdz 3. decembrim pagarināja kandidātu izvirzīšanas laiku Latvijas Bankas prezidenta amatam. Pagarinājums dod papildu laiku koalīcijai turpināt sarunas par piemērotāko kandidātu uz šo posteni.
Šī augstā amata kandidātu vidū ir Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas jau pēc nepilnām trim nedēļām – 21. decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
