Sociālie partneri iezīmē vēlmes nodokļu politikā; politiķiem nebūs viegla izšķiršanās  (71)

Kopumā no sēdē klātesošajiem sociālo partneru, kas pārstāvēja darba devējus, darba ņēmējus, pašvaldības, ārvalstu investorus un finanšu nozari, pārstāvjiem, kā arī Latvijas Bankas pārstāvja izskanēja vēstījums, ka pārmaiņas nodokļu politikā jāveic sistemātiski un ilgtermiņa perspektīvā, kā arī rūpīgi izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus.

Liela daļa klātesošo atzina, ka pēdējās reformas iespaidā nodokļu sistēma kļuvusi daudz sarežģītāka, vairojot administratīvo slogu uzņēmējiem un nodokļu maksātājiem. Tāpat vairākkārt negatīvā nozīmē tika pieminēts pēdējā reformā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kas neattaisno cerības un pietiekami neatslogo mazo algu saņēmējus.

Acīmredzama vienprātība sēdes laikā, kur vairāk runāja uzaicināto organizāciju pārstāvji, kamēr deputāti uzdeva dažus precizējošus jautājumus un iestarpināja savas replikas, bija par mazo nodokļu režīmu – mikrouzņēmuma, patentmaksas, autoratlīdzības – sakārtošanu tā, lai šo režīmu nodokļu maksātājiem būtu lielāka sociālā aizsargātība un arī līdzdalība valsts ieņēmumu vairošanā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, pārstāvot uzņēmēju viedokli, kas par nodokļu sistēmas svarīgāko mērķi uzskata labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, sacīja, ka svarīgi nodrošināt, lai vispārējais darba nodokļu režīms būtu konkurētspējīgs ar mazo nodokļu režīmiem.

Mazo nodokļu režīmu maksātājiem būtu jābūt vairāk iesaistītiem sociālās apdrošināšanas sistēmā, proti, vairāk jāiemaksā, lai vēlāk viņu pensijas nav jāmaksā no valsts maka uz to cilvēku rēķina, kas tagad maksā lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Viena iespēja ir mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporciju par labu lielākām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Leiškalns pauda viedokli, ka jāatceļ diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis, jo diferencētais neapliekamais minimums nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumus ar augstas pievienotās vērtības produktiem. Pēc LDDK eksperta teiktā, tas ir izdevīgāk uzņēmumiem, kas ražo preces ar zemāku pievienoto vērtību un maksā zemākas algas. Diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis bija domāti nevienlīdzības mazināšanai, bet maz ko devuši, atzina eksperts.

"Neapliekamais minimums ir valsts dāvinājums uzņēmējiem, kuri maksā mazas algas. Tas ir Latvijas fenomens, ka personām ar valstī vidējo algu nav neapliekamā minimuma," sacīja LDDK pārstāvis.

"Darbaspēka nodokļi var mazināt nevienlīdzību, bet tas nav efektīvākais līdzeklis, jo pašām trūcīgākajām mājsaimniecībām ienākumi nemaz nesasniedz līmeni, no kura var sākt izmantot visus atvieglojumus," sacīja Leiškalns. Taču viņš atzinīgi novērtēja atvieglojumus par apgādībā esošām personām, jo tas ir būtisks atbalsts trūcīgākām mājsaimniecībām un apkaro ēnu ekonomiku. Pēc Leiškalna teiktā, nodokļu progresivitātes attīstība ekonomikā bremzē tautsaimniecības izaugsmi.

Pirms ķerties pie izmaiņām nodokļu sistēma, ir būtiski saprast galveno mērķi un signālus, kādus raidīsim investoriem, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa. Pēc viņas teiktā, reformas virsmērķim ir jābūt sistēmas skatīšanai kopumā, ietverot ne tikai darbaspēka nodokļus, bet arī patēriņa, uzņēmumu ienākuma un citus nodokļus. LTRK uzsver, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jābūt konkurētspējīgai salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm, un tas nozīmē ne tikai izmaksātas algas lielumu, bet arī saistītas izmaksas – virsstundas, slimības dienas un citas.

Arī Rītiņa kritiski novērtēja trīskāršo progresivitāti – neapliekamais minimums, progresivitāte, solidaritātes nodoklis –, kas skar tos, kas legāli maksā nodokļus. Uzsverot, ka mazo nodokļu režīmi ir atsevišķas diskusijas vērts jautājums, LTRK pārstāve norādīja, ka būtisks aspekts ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa izlietojums tā, lai pašvaldības būtu ieinteresētas ne tikai būt par guļamrajoniem, bet piesaistīt darba vietas ar lielām algām.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis uzrunā deputātiem uzsvēra, ka tuvāko gadu laikā ir jāvairo ieņēmumu no nodokļiem īpatsvars no iekšzemes kopprodukta, jo būs arī nepieciešami lielāki izdevumi – mediķiem, skolotājiem, novadu reformai, dažādām sociālajām programmām, autoceļiem. Jārēķinās arī ar to, ka saruks līdzekļu daudzums no Eiropas Savienības fondiem un pat esošie tiks vairāk novirzīti klimata izmaiņām, tāpēc nodokļu slogu mazināt nevarēs, uzskata LPS pārstāvis.

Pūķis uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir liela daļa uzņēmēju un mazo nodokļu režīmu maksātāji, kas maksā maz nodokļus. "Ir jāceļ progresivitāte, bet jādod signāls mazo algu maksātājiem, ka tā nevarēs. Nevar turpināt veidot Latvijas ekonomiku uz lētā darbaspēka izmantošanu," teica Pūķis.

LPS pārstāvis norādīja, ka agru vai vēlu būs jāmaina arī kārtība, kā iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumus saņem pašvaldības, jo perspektīvā būtu jāsamazina valsts dotācijas pašvaldībām, bet jāpalielina to ieņēmumi, lai tās konkurētu savā starpā. Pūķis uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis 100 % būtu jāatdod pašvaldībām.

"Darbaspēka nodokļu likmes būtu kādu laiku jāsaglabā, un tās var samazināt, kad nākotnē būs lielāki akcīzes nodokļi un uzņēmumu nodokļi," sacīja Pūķis, iesakot arī iespēju deputātiem izvērtēt pensiju otrā līmeņa lietderību, jo Polija esot jau atteikusies no pensiju otrā līmeņa.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Vita Sakne uzsvēra, ka būtiska ir nodokļu efektīva iekasēšana un aprēķinu vienkāršošana. Norādot, ka vidēja ģimene Latvijā nemaz nevar izmantot visus atvieglojumus, ko dod iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, ieteica atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma un pārskatīt progresivitātes skalu, ieviešot pamata likmi 0% apmērā un radot sīkāku iedalījumu, lai panāktu taisnīgāku rezultātu.

Arī ārvalstu investoru pārstāve uzsvēra, ka mazo nodokļu režīmu ir neproporcionāli daudz, tādēļ tos varētu apvienot vienā režīmā ar vienkāršāku nodokļu aprēķinu kārtību. Sakne arī uzsvēra nepieciešamību panākt "lielāku personalizēto" sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu slimības un pensiju gadījumiem, lai mudinātu veikt iemaksas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins uzsvēra, ka cilvēkiem ir svarīgi saprast, kādēļ viņi maksā nodokļus. Pēc viņa teiktā, ir vēl lielas rezerves ēnu ekonomikā, no kā iekasēt vairāk nodokļus. LBAS pārstāvis nepiekrīt viedoklim, ka nodokļu politikas virsmērķis ir tikai uzņēmējdarbības vide, jo mērķis ir valsts uzturēšana.

Muhlinkins mudina skatīties nodokļu sistēmu kopumā ar sociālās apdrošināšanas sistēmu. Viņš piekrīt, ka, lai gan ar cēlu mērķi radīts, diferencētais neapliekamais minimums izrādījies neērti administrējams, tādēļ ir lietderīgi padomāt par "plakana" neapliekamā minimuma ieviešanu.

LBAS pārstāvis arī pauda viedokli, ka ir vērts domāt par sociālās apdrošināšanas iemaksu citādu strukturēšanu, lai tas atbilstu virsmērķim – sociālajai apdrošināšanai visos gadījumos. Muhlinkins minēja Lietuvas piemēru, kur no sociālajām iemaksām tiek apmaksātas pensijas, bezdarbs un veselības aprūpe. LBAS pārstāvis arī atgādināja deputātiem, ka par plānotajām izmaiņām bezdarbnieku pabalstos ir jārunā ar sociālajiem partneriem, kā arī deputātiem jāapzinās, ko viņi sola mediķiem un skolotājiem.

Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre sēdē teica, ka svarīgs nodokļu politikā ir ilgtermiņa skatījums, kā arī cilvēku ieradumu maiņa no patēriņa uz uzkrājumu veidošanu. Netieši atsaucoties uz LPS pārstāvja Pūķa rosināto pensiju otrā līmeņa pārskatīšanu, Bajāre uzsvēra, ka pensiju otrais līmenis ir pensiju sistēmas fundamentāla sastāvdaļa, kas nebūtu maināma.

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste jau sēdes beigu daļā secināja ka nevienlīdzības mazināšana ir "nobriedis jautājums", taču nabadzības samazināšanā ar nodokļiem vien neko daudz nevar izdarīt, jo daudzi trūcīgie pat nesaņem visus atvieglojumus, ko likums paredz, piemēram, vientuļie vecāki ar zemu algu. Bankas pārstāvis atzina, ka ir jāvērtē, kā darbojas paredzētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi un kas būtu maināms. "Varbūt labāk iekasēt nodokli pilnā apjomā, un sniegt palīdzību citā veidā," teica eksperts.

Rutkaste uzsvēra, ka darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir virs vidējā ES līmeņa, bet iekasējamība ir zema. Viņš norādīja, ka ir daudz valstu, kur ar zemākām likmēm iekasē vairāk. Iemesli Latvijā tam ir ēnu ekonomikas īpatsvars, mazie nodokļu režīmi.

Jau ziņots, ka ar mērķi, lai nodrošinātu viedokļu apmaiņu un sabiedrības vēlmju uzklausīšanu gaidāmās nodokļu reformas kontekstā, parlamentā izveidota Nodokļu politikas apakškomisija.

Iepriekš valdības pārstāvji skaidroja, ka izmaiņas nodokļu politikā būtu jāizdiskutē un jāpieņem 2020. gadā, lai spēkā tās varētu stāties 2021. gadā.