Mārtiņu Kazāku ievēl par Latvijas Bankas prezidentu  (101)

Par Kazāka ievēlēšanu balsoja gan koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits. Balsojumā nepiedalījās vēl pieci pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Aleksandrs Kiršteins (NA), Evija Papule (S), Igors Pimenovs (S) un Sergejs Dolgopolovs (S).

Debates pirms Kazāka ievēlēšanas amatā izvērtās par Latvijas Bankas darbības vērtējumu pēdējās desmitgadēs. Zīmīgi, ka Kazākam lielākā daļa deputātu debatēs novēlēja neatkarību, stipru "mugurkaulu" un drosmi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), aicinot atbalstīt Kazāka ievēlēšanu, sacīja, ka komisija izskatījusi šo kandidatūru. "Iespaidīgs CV, iespaidīgas atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem, " tā Bondars novērtēja Kazāku.

Frakcijas "Attīstībai/Par!" deputāte Inese Voika debatēs sacīja, ka frakcija ļoti atbildīgi vērtējusi bankas prezidenta amata kandidātus, uzklausot trīs, ko uzskatīja par gatavākajiem amatam.

Voika sacīja, ka vēlētājiem svarīgi zināt, ka šajā reizē netika meklēts "lielākais kretīns" vai "mazākais ļaunums", bet gan cilvēks, kas var virzīt bankas attīstību un kompetenti, ar spēcīgu izpratni par makroekonomiku diskutēt, piedaloties Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbā.

Voika atzinīgi novērtēja Kazāka nevainojamo reputāciju un uzsvēra, ka šīs kandidatūras izvēle demonstrē vēlētājiem, ka politiskais process var būt arī atbildīgs un pozitīvs.

Deputāts Reinis Znotiņš (JKP) kā ceļamaizi Kazākam deva atgādinājumu, ka Latvijas Banka ir politiski neatkarīga institūcija ar uzsvaru uz vārdu "neatkarīga". Tāpat bankai ir ļoti jaudīgs analītiskais resurss. Znotiņš ieteica Kazākam atcerēties, ka viņam ir iespēja būt drosmīgam, neatkarīgam un runāt arī par nepopulāriem jautājumiem.

Znotiņš sacīja, ka bankas prezidentam ir regulāri jāinformē Saeimas deputāti par pasaules ekonomikas tendencēm, jo tas ir svarīgi ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai. Tāpat no Kazāka tiek gaidīts atbalsts finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Deputāts gan piebilda, ka neatkarība nenozīmē beztiesiskumu vai visatļautību. Bankai jādomā par tās darbinieku skaita lielumu, uzsvēra Znotiņš piebilstot, ka galvenais Kazākam ir domāt par valsts interesēm un savu labo reputāciju.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs pozitīvi novērtēja Latvijas Bankas lomu pēdējās desmitgadēs kā "saprāta balsi", neatkarīgi no tā, kādi politiķi valstī bijuši pie varas. Pozitīvi viņš novērtēja bankas analītisko darbu. Savukārt negatīvi Dombrovskis vērtēja to, Latvijas Banka nenovērsa 2009. gada finanšu krīzi, jo varēja to darīt, ierobežojot iespējas aizņemties eiro valūtā laikā, kad tā nebija Latvijas iekšējā valūta.

Krīzes smagums bija tieši Latvijas Bankas atbildība, uzskata Dombrovskis, tāpēc ir ļoti svarīgi, kāds cilvēks vada valsts centrālo banku. Deputāts atgādināja par valdības milzīgo kļūdu, apmaksājot "Parex" milzīgos zaudējumus, un tā ir tieša Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča tiešā atbildība. Dombrovskis pauda atbalstu Kazākam, frakcijai "Saskaņa" šajā jautājumā bija brīvais balsojums.

Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka pirmo reizi Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās opozīcijas partijai neko neprasīja, tādēļ ir zināms rūgtums. Pati frakcija uzklausījusi kandidātus, un tie radījuši labu iespaidu, sacīja Kučinskis, paužot frakcijas atbalstu Kazākam. Viņš ieteica Kazākam nekad nejusties bankā kā ziloņkaula tronī, bet vienmēr domāt par valsti un iesaistīties procesos.

Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins Latvijas Bankas līdzšinējo darbību vērtēja kā blefošanu, jo bankas solījumi par ekonomikas izaugsmes straujumu pēc pievienošanās eirozonai nav piepildījušies. Deputāts no tribīnes padziļināti analizēja Latvijas nelabvēlīgo situāciju salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīs. Tāpat viņš pārmeta Latvijas Bankai bezatbildību, jo aizdomās par korupciju turētais un apsūdzētais bankas prezidents pēdējā gada laikā komandējumos notērējis 40 tūkstošus eiro.

Jaunajam bankas prezidentam būs nopietni jāstrādā Eiropas līmenī, uzsvēra Kiršteins, novēlot parādīt savu mugurkaulu un stiprināt Latvijas ietekmi ECB.

JKP deputāts Andris Kazinovskis debatēs pievērsās valstī aktuālajam novadu reformas jautājumam, kur Latvijas Bankai arī ir sava nozīme.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau debatēs apsveica Kazāku kā uzvarētāju un sacīja, ka šoreiz bijuši ļoti labi kandidāti izskatīti, no kuriem jebkurš būtu labs bankas vadītājs. Deputāte labi novērtēja bankas analītisko darbu uz uzsvēra nepieciešamību palīdzēt valdībai strukturālo reformu veikšanai. Deputātei bija virkne ieteikumu, ko darīt komercbanku uzraudzībā, jo Latvijas Banka nākotnē pārņems finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas. Latvijā ir jāstiprina kapitāla tirgus, kas patlaban atstāts novārtā, sacīja Reizniece-Ozola.

"Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs atzinīgi novērtēja, ka šodien jau Saeimā sākušās sava veida debates par makroekonomiku. Deputātam gan labāk patīkot cits kandidāts, tādēļ viņš nebalsošot par Kazāku. Pimenovs visai detalizēti izklāstīja savu redzējumu par valsts ekonomisko attīstību. Novēlot veiksmi Kazākam, Pimenovs ieteica atcerēties, ka kā ECB loceklis Kazāks būs ietekmīgākā Latvijas amatpersona Eiropas Savienībā.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems atzinīgi novērtēja kandidātu atlases procesu, augstu vērtēja Kazāka profesionalitāti, taču kritizēja spēkā esošo procedūru, kas neļauj pašam kandidātam no Saeimas tribīnes uzrunāt deputātus par saviem mērķiem. Gobzems sacīja, ka nepiedalīsies balsojumā, jo Kazāks nebija ieinteresēts izklāstīt savu viedokli neatkarīgo deputātu grupai, lai gan personīgi Kazāku augstu vērtē.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko pārmeta Saeimas prezidijam, ka neatkarīgajiem deputātiem nav pat telpas, uz kuru uzaicināt kandidātu uz sarunām. Stepaņenko aicināja Kazāku būt neatkarīgam savā darbā, kā arī ieteica valstij domāt par savu zelta rezervju pārcelšanu no Lielbritānijas uz Latviju.

Arvils Ašeradens (JV) pateicās visiem kandidātiem uz šo amatu un sacīja, ka visi bija spēcīgi. Šis nav labākais brīdis bankas vēsturē, priekšā stāv sarežģīti uzdevumi, tāpēc cieņu raisa gatavību uzņemties atbildību. Ašeradens paredzēja, ka bankai būs jāveic nākotnē daudzi svarīgi uzdevumi kopā ar valdību, tajā skaitā banku sektora attīstībā un aktīvākā tautsaimniecības atbalstīšanā. Kapitāla tirgus attīstība un naudas atmazgāšanas novēršana ir svarīgi nākotnes uzdevumi. Taču īpaši svarīgi ir atjaunot Latvijas Bankas un visas valsts iedragāto reputāciju, pie kā vainojams Rimšēvičs, sacīja Ašeradens.

Ivars Zariņš (S) augstu vērtē un atbalsta Kazāku, taču atgādināja, ka arī šoreiz bija politiskais tirgus, tikai tas neizdevās, tāpēc beigās tika darīts godīgi. Zariņš Latvijas Banku un Kazāku aicināja intelektuālā potenciāla ziņā atbalstīt Saeimu un valdību.

ZZS deputāts Jānis Vucāns debatēs atgādināja, ka vēl nesen bija cīņa par to, lai Kazāks kļūtu par Latvijas Bankas padomes locekli, un ne visi viņu tolaik atbalstīja. Vucāns solīja Kazākam atbalstu un vēlēja drosmi.

Kazāks patlaban pilda Latvijas Bankas padomes locekļa amata pienākumus. Iepriekš viņš bijis AS "Swedbank" galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.

Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Jauns Latvijas Bankas prezidents bija jāapstiprina, jo šī gada 21. decembrī amata pilnvaru termiņš beidzas līdzšinējam bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

"Delfi" jau ziņoja, ka koalīcijas partijas vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekļa Kazāka kandidatūru.

Kazākam kā bankas padomes loceklim jau ir piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Koalīcijas partijām vienošanās panākšana par vienu kandidātu prasīja vairākas nedēļas. Vēl pirms tam deputāti tikās ar vairākiem potenciālajiem kandidātiem.

Šī augstā amata kandidātu vidū bija arī Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps. Pēdējās sarunu dienās notika izšķiršanās starp Kazāka un Cērpa kandidatūrām.