'Pierobežā tirdzniecība beigsies' – nozare spiež apturēt akcīzes kāpumu; politiķi spriedīs  (179)

Tas, ka tieši jaunā gada pirmajā sēdē Nodokļu politikas apakškomisija ir ķērusies pie akcīzes nodokļa alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem apspriešanas, ir nejauša sakritība, jo komisija vairākās sēdēs pērnā gada nogalē jau uzklausīja nozaru un uzņēmēju organizāciju pārstāvjus arī par citiem nodokļiem.

Tomēr uz sēdi pirmdien uzaicināto organizāciju pārstāvjiem vairāk par konceptuālu nodokļu politikas apspriešanu rūpēja drīz vien gaidāmais akcīzes nodokļa likmes kāpums, kas litru stiprā alkohola veikalā var sadārdzināt pat par trim eiro. Līdz ar to var prognozēt, ka diskusijas par šo tēmu tuvākajā laikā kļūs gana spraigas, jo akcīzes alkoholam kāpums saistīts ar ietekmi uz alkohola tirdzniecību Latvijas pierobežā ar Igauniju, kas savukārt ietekmē arī tūrisma un viesmīlības nozares.

Likums "Par akcīzes nodokli" paredz līdz 2020. gada 1. martam pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstinājumu naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Tāpēc no 2020. gada 1. marta tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 101 eiro uz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 168 eiro uz 185 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 2025 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 7,4 eiro uz 8,1 eiro.

Ja Latvijā no marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par trim eiro vairāk, jo plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%, jau iepriekš brīdināja Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe komisijas sēdē pirmdien apstiprināja, ka patlaban Latvijā salīdzinājumā ar tiešajiem konkurentiem – Baltijas valstīm – ir zemākā akcīzes likme, taču pēc 1. marta Latvijā tā būs visaugstākā – uz vienu spirta litru 20,25 eiro, kamēr Igaunijā 18,81 un Lietuvā 18,32 eiro.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka šis akcīzes kāpums martā radīs būtiskas izmaiņas tirdzniecības struktūrā, jo alkohola pārrobežu tirdzniecībai zudīs ekonomiskā jēga. Ministrijas pārstāvis atzīst, ka no ieņēmumu maksimizēšanas viedokļa efektīvāks ir mazāks kāpums, kas atļautu saglabāties pārrobežu tirdzniecībai, kaut arī mazākā apjomā.

Šņucins atgādināja, ka par šo tēmu jau tika diskutēts pērn vasarā, kad Latvija uz laiku samazināja akcīzes likmi stiprajam alkoholam pēc tam, kad Igaunija bija pieņēmusi tādu pašu lēmumu. Toreiz bija cerība, ka Igaunija savu lēmumu varbūt mainīs. Tomēr Igaunija savu lēmumu nav mainījusi, atstājot spēkā vasarā noteikto samazinājumu. Līdz ar to situācija patlaban ir līdzīga, kāda tā bija pērn vasarā, kad Latvija lēma par 15% samazināt akcīzes likmi stiprajam alkoholam, tādējādi saglabājot pierobežas tirdzniecību un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijā no 1. marta gaidāmais akcīzes kāpums jau tika ieplānots pirms trim gadiem un bija daļēji kompensējošs pasākums ieņēmumu no darbaspēka nodokļiem kritumam nodokļu reformas dēļ. Igaunijas lēmums ļoti "samaisīja kārtis" Baltijas valstīs. Šņucinu nepārsteidz, ka nozaru pārstāvji tagad un iepriekš aktīvi lobē savas intereses. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Šņucins atzina, ka līdz 1. martam ir iespējams veikt izmaiņas un tas ir politiķu ziņā. Ja Saeima pieņemtu kādu lēmumu par akcīzes likmju kāpuma izmaiņām, budžeta grozījumi nebūtu nepieciešami, jo no ieņēmumu efektivizācijas viedokļa ar mazāku kāpumu var panākt tādus pašus vai lielākus ieņēmumus, ja tiek saglabāta pārrobežu tirdzniecība noteiktā apjomā, pat ja no iekšzemes patēriņa būtu mazāki ieņēmumi. "Katrā ziņā no mazākas likmes ir efektivitāte tikai tad, ja paliek pārrobežu tirdzniecība," sacīja Šņucins.

Nodokļu politikas apakškomisijas vadītāja Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) žurnālistiem atzina, ka pastāv iespējamība, ka politiķi vēl varētu pārskatīt akcīzes likmju kāpumu no 1. marta, tomēr viņa aicināja šādus jautājumus uzdot valdības vadītājam. Runājot par savas partijas nostāju, Benhena-Bēkena sacīja, ka partija tik strauju kāpumu neuzskata par pragmatisku un ka mazāks kāpums dotu lielāku pienesumu. Deputāte sacīja, ka partija jau iepriekš par šo tēmu domājusi, tomēr konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai tagad partija šo jautājumu aktualizēs koalīcijas iekšienē.

Viņas partijas biedre, deputāte un labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) komisijas sēdē sacīja, ka nav pieņemams, ka, strauji ceļot akcīzes likmi, tiek iznīcināta uzņēmējdarbība. "Iznīcināt jau var vienkārši un ātri, bet, lai to salabotu, būs vajadzīgi gadi," sacīja Petraviča, norādot, ka likmju strauja kāpuma rezultātā zudīs darba vietas, sociālā nodokļa iemaksas.

Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis komisijas sēdē pauda viedokli, ka partijai nepatīk nodokļu sloga palielināšana un ka nupat piedzīvotais akcīzes pieaugums degvielai arī bijis nepatīkams pārsteigums daudziem. Eglītis sacīja, ka nevajag atgriezties 2009. gada krīzes situācijā, kad gada vidū tika mainītas nodokļu likmes. Pēc viņa teiktā, par nodokļu likmēm ir jālemj budžeta izstrādes kontekstā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes pirmdien žurnālistiem sacīja, ka jautājums par akcīzes likmes kāpuma pārskatīšanu koalīcijā nav skatīts. Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava sacīja, ka būtu jāuzklausa finanšu ministra ziņojums, kā veicies ar sadarbību ar Igauniju kopš pagājušās vasaras lēmumiem par likmju samazināšanu. Dombrava pagaidām neredz pamatojumu, kāpēc tagad kaut ko mainīt.

Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, kur piedalījās dažādas nozares organizācijas, to pārstāvji, negatīvi vērtējot martā paredzēto akcīzes likmju kāpumu, kā negatīvās sekas minēja nelegālā alkohola patēriņa pieaugumu, konkurētspējas zaudēšanu Baltijas reģionā, kā arī tirdzniecības un tūrisma nozares apsīkumu pierobežas reģionos, kur patlaban kaimiņvalstu pārstāvji ierodas iegādāties lētākus alkoholiskos dzērienus, radot papildu ienākumus mūsu valsts ekonomikai.

Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone brīdināja, ka, ja tiek pieņemts politisks lēmums atteikties no tirdzniecības pierobežā, tad tas ietekmēs arī viesmīlības un tūrisma nozares. Pirms būtisku lēmumu pieņemšanas ir jāveic analīze vairāku gadu griezumā, kā arī jāvērtē Baltijas valstu kontekstā, sacīja eksperte.

Savukārt Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols pastāstīja, ka 2019. gadā Igaunijas lēmuma un tam sekojošā Latvijas lēmuma dēļ ieņēmumu no akcīzes alkoholam plāns netika izpildīts, jo kopējais kritums alkohola tirdzniecībā bijis 4%, kamēr pierobežā 25%. Ja akcīzes nodokļa likmes saglabāsies, kādas tās ir pašlaik, tad arī tirgus saglabāsies pašreizējā līmenī. Taču, ja martā tās augs stiprajam alkoholam par 30%, tad Vītols prognozē 37 miljonu eiro zudumus budžetam, jo samazināsies arī ieņēmumi no tūrisma un degvielas tirdzniecības pierobežā.

VID pārstāve Šmite-Roķe atzina, ka šī gada martā būs zināmi precīzāki dati par to, kā pierobežas tirdzniecību ietekmēja lēmumi par akcīzes izmaiņām alkoholam, kas tika pieņemti vasarā. Arī viņa prognozēja, ka strauja akcīzes likmes kāpuma rezultātā var palielināties nelegālā alkohola patēriņš un alkohola ražošana mājas apstākļos. Tāpat var pieaugt alkoholisko dzērienu ievešana no kaimiņvalstīm, ar kurām nav robežkontroles.

Arī Pēteris Liniņš no Latvijas Alus darītāju savienības aicināja nepaaugstināt akcīzes likmes nedz alum, nedz stiprajam alkoholam, jo tas ir vitāli svarīgi Latvijas ekonomikai un konkurētspējas saglabāšanai. "Vajag iesaldēt likmi un ļaut nozarei strādāt, pildot valsts budžeta ieņēmumus," sacīja Liniņš.

Jau janvāra pirmajās dienās būtu jāpieņem lēmumi, tik lielu steigu akcīzes likmju jautājumā saskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, kurš sēdē pauda uztraukumu par 1. martā gaidāmajām izmaiņām un deputātus aicināja deputātus rīkoties, lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā nebūtu augstākas kā kaimiņvalstīs.