Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, ceturtdien žurnālistiem stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis stāstīja, ka ar termināļiem tika runāts decembrī, kad bija krīzes situācija, tostarp tika skaidrots, kas jādara, lai tos neietekmētu ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas pēc 8.janvāra.
"Tas viss tika atrunāts. Kurš terminālis ir centīgāks, kā skolnieks, tas izpildīja savu mājasdarbu līdz 9.janvārim, bet cits šajā dienā vēl pildīja savus nenokārtotos eksāmenus. Un dažiem tas periods ievilkās," skaidroja Purmalis, paužot sapratni pret bankām, kurām ir nepieciešamas garantijas, ka uz uzņēmumu neattiecas noteiktās sankcijas.
Viņš gan skaidroja, ja valsts pārvaldītai iestādei - Ventspils brīvostas pārvaldei - ir noslēgts līgums ar šo termināli, bankai jāsaprot, ka valsts puse termināli noteikti jau ir pārbaudījusi.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka situācija, kas attiecas uz sankcionēto sarakstu, radīja zināmu rezonansi un jautājumus arī no Rīgas brīvostas pārvaldes klientiem un bankām.
"Varu teikt droši, ka vismaz saistībā ar praktisko termināļu darbību un ostu darbību, sankciju sarakstam nav nekādas ietekmes uz Rīgas brīvostas darbību," teica Zeltiņš, piebilstot, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir apzinājusi termināļus un stividorus, secinot, ka tiem nav radušās problēmas, tostarp nav problēmu ar pārskaitījumiem.
Jautāts, vai Rīgas brīvosta ir pārbaudījusi, ka tajā nav ietekmes ASV sankciju sarakstā iekļautajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij"), Zeltiņš atbildēja apstiprinoši. "Mēs neesam drošības dienests, mēs vadāmies pēc tās objektīvās informācijas, kas mums ir pieejama," teica Zeltiņš.
Tāpat Rīgas brīvostas pārvaldnieks norādīja, ka problēmas ar bankām ir izplatītas, bet tās ir saistīts nevis ar sankciju situāciju, bet vairāk ar finanšu sistēmas attieksmi pret biznesu, kas ir reģistrēts austrumos no Latvijas. "Tā ir zinām problēma un es ceru, ka arī valstiskā līmenī, tas tiks risināts. Bez konkrētības šajā situācijā, tranzīta un loģistikas biznesam būs diezgan sarežģīti pastāvēt," teica Zeltiņš.
Arī Linkaits norādīja, ka ministrijā ir dzirdētas dažādu uzņēmēju atsauksmes par to, ka Latvijas banku sistēma ir pārāk stingra. "Ir zināmi iemesli, kāpēc tas tā ir. Ļoti ceru, ka nākotnē arī banku nozare būs izprotoša pret tranzīta biznesa specifiku un par to valstu grupu, ar kuru tīri objektīvi, mums ir jāsadarbojas," teica ministrs.
Jau ziņots, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pērn 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Savukārt 18.decembrī OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi. Ventspils brīvostai noteiktās sankcijas tika atceltas pēc tam, kad Lembergs atkāpās no brīvostas valdes un Latvijas valdība veica darbības, lai pārtrauktu Lemberga ietekmi ostā.
Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar sankcionētajām juridiskajām personām nav iespējami, jo bankas tās neapkalpo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
