Likvidējamās "ABLV Bank" centrālajā ēkā Rīgā, Skanstes ielā 7, otrdienas rītā ieradušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki bruņotu, maskās tērptu specvienības kaujinieku pavadībā. Ģenerālprokuratūra apstiprinājusi: tiek veiktas kratīšanas Latvijā un ārvalstīs saistībā ar 50 miljonu eiro legalizāciju.
Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka otrdien, 28. janvārī, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā, vismaz 20 sankcionētas kratīšanas sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm.
Izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.
Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laika posmā no 2015. gada līdz 2018. gadam veikuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem. Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā.
Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura ietvaros šodien notiek procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", figurē sešas personas. Prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir aizturētā statuss vai personas pret kuru sākts kriminālprocess statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 sankcionētas kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Tomēr Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas tikai vienā valstī –Baltkrievijā.
Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 275.panta 2.daļas un Krimināllikuma 195. panta 3.daļas. Plašāka informāciju Ģenerālprokuratūra izmeklēšanas interesēs nesniegs.
Likums par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
KNAB darbinieki otrdien veic procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank", aģentūrai LETA apstiprināja birojā. KNAB norādīja, ka procesuālās darbības bankā tiek veiktas Ģenerālprokuratūras uzdevumā. LETA arī novēroja, ka bankā ir arī Valsts policijas pretterorisma vienības "Omega" pārstāvji.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers plašāku informāciju par notiekošo nevarēja sniegt, norādot, ka "nevar to izpaust".
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka komisija, ievērojot izmeklēšanas intereses, nevar sniegt plašākus komentārus. "FKTK ir informēta par KNAB un Ģenerālprokuratūras veiktajām darbībām, taču komentēt šo informāciju nevaram, ievērojot izmeklēšanas intereses," viņa sacīja.
Savukārt "ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas ar ko saistītas šīs darbības.
"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.
Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību. Kāds KNAB pārstāvis TV3 Ziņām apliecinājis, ka birojs tiešām veic procesuālās darbības Ģenerālprokuratūras uzdevumā.
Arī "ABLV Bank" likvidatore Vineta Čukste-Jurjeva žurnālistiem norādīja, ka plašāku informāciju par bankā veiktajām procesuālajām darbībām nevar sniegt, jo visi bankas likvidatori ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu. Vienlaikus viņa piebilda, ka neviens bankā nav aizturēts.
"ABLV Bank" likvidators Armands Smans aģentūrai LETA norādīja, ka bankas juridiskajā adresē Skanstes iela 7 k-1, Rīgā, tiek veiktas iepriekš plānotās procesuālās darbības. Viņš arī atzīmēja, ka bankas pārstāvji aktīvi sadarbojas un turpinās sadarboties ar procesuālo darbību veicējiem nolūkā maksimāli palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm to funkciju un uzdevumu izpildē.
"Mēs saprotam sabiedrības un žurnālistu interesi par notiekošajām procesuālajām darbībām, bet diemžēl mēs neesam tiesīgi komentēt veicamo darbību saturu. Veicamās procesuālās darbības nav nekādā veidā saistītas ar "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesu, kas turpināsies ierastā režīmā," pauda Smans, piebilstot, ka bankas aktīvu apmērs ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus pilnībā, kā arī atzīto kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc kreditora pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai.
Darbs bankā patlaban ir apstādināts, darbinieki tiek laisti mājās, iekšā telpās no jauna neviens netiek ielaists.
Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
