Lietā par 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju likvidējamajā "ABLV Bank" kriminālprocess uzsākts arī pret bankas akcionāru un bijušo valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, vēstīja LTV raidījums "de facto".
Raidījumam zināms, ka Bernis tiesībsargājošajām iestādēm uzsvēris: viņam neesot nekādu ziņu par naudas atmazgāšanu bankā. Tāpat viņš nepazīstot ne šonedēļ apcietināto uzņēmēju Andri Putniņu, ne Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu, ko prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi.
Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais "ABLV Bank" pārstāvniecības Minskā vadītājs, izpētījis raidījums.
"de facto" zināms, ka prokuratūras versija ir šāda: līdz 2016. gada janvārim Putniņš organizētā grupā ar vairākiem ārzemniekiem (Herbert Herger, Viacheslav Ivanov, Siarhei Lashakou, Aliaksei Likhtarovich, Artiom Kolesnik, Christian Fuso, Eugene Terekhin) vairākās valstīs reģistrējis uzņēmumus ar kontiem kredītiestādēs, lai uz viltotu dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi slēpjot noziedzīgo izcelsmi naudai, kas ieskaitīta organizētās grupas kontrolē esošu uzņēmumu kontos.
Jau ziņots, ka trešdien minētajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu juristam Putniņam. Pēc "TV3 ziņas" vēstītā, viņš ilgstoši konsultējis uzņēmējus no Baltkrievijas.
Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā. Aģentūra LETA gan noskaidroja, ka no minētajām personām četras bija aizturētā statusā, bet tikai diviem lūgts tiesai piemērot apcietinājumu.
"Delfi" jau ziņoja, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki otrdien veica neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī Baltkrievijā sadarbībā ar šīs valsts tiesībsargājošām iestādēm.
Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.
Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.
Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.
Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šis kriminālprocess sākts pagājušajā gadā un tajā izveidota izmeklēšanas grupa. Pērn 19. oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pārņēma kriminālprocesa izmeklēšanu.
Latvijas Televīzija otrdienas vakarā vēstīja, ka lietas ietvaros iztaujāts "ABLV Bank" akcionārs Ernests Bernis, taču nekāds statuss viņam tobrīd nebija piemērots, – to apliecinājis Berņa advokāts Jānis Kārkliņš. Viņš arī norādīja, ka ne Berņa darbavietā, ne dzīvesvietā neesot izņemti nekādi dokumenti vai citi priekšmeti, "kas varētu liecināt par jebkādu Berņa kunga saistību ar lietas ietvaros minētajiem uzņēmumiem".
Advokāts apgalvoja, ka lieta ir saistīta ar dažiem bijušās bankas ārvalstu klientiem, kur prokuratūra uzskata, ka klienti, iespējams, veikuši kādus noziedzīgus nodarījumus.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.
Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka saistībā ar "ABLV Bank" pēdējos gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, taču pagaidām aģentūrai LETA vēl nav izdevies noskaidrot kāda ir bijusi virzība šajās lietās.
Piemēram, pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi kriminālprocesi, kuros izmeklē "ABLV Bank" un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
