Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto PVN likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem. Šis ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.
Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.
Patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%, kas valsts budžetā radīs iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā gadā. Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.
Tāpat rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām, bet elektroniskajām grāmatām rosināts piemērot likmi 12% apmērā. Samazinot likmi fiziska formāta grāmatām uz 5% fiskālā ietekme aplēsta negatīva 1,3 miljonu eiro apmērā. Rosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro.
Sociālā joma
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā FM piedāvā palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro. Šis ir Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.
Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai. Tāpat ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.
Pirmajā scenārijā piedāvāts mainīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, atsakoties no piemaksām pie pabalsta par vairākiem bērniem ģimenē. Piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 300 eiro, bet par katru nākamo 100 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 97 miljonu eiro apmērā.
Otrajā scenārijā piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 225 eiro, bet par katru nākamo 75 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 81 miljona eiro apmērā.
Savukārt trešais scenārijs paredz saglabāt līdzšinējo ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet vairs nepiemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Tai pat laikā papildus šim piedāvāts jauns 50 eiro pabalsts strādājošajiem par bērniem. Patlaban spēkā esošajā sistēmā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11,38 eiro apmērā, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto bērnu un katru nākamo - 50,07 eiro. Šī priekšlikuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 30-45 miljonu eiro apmērā.
Akcīze tabakai
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.
No diskusijām piedāvātā risinājuma izriet paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm par 5% 2021. gadā, kas vienas cigarešu paciņas cenu sadārdzinātu par 0,15 eiro. 2022. gadā akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm tiktu apturēts, bet 2023. gadā akcīze cigaretēm atkal augtu vēl par 5%.
Rosināts noteikt, ka specifiskais nodoklis par 1000 gabaliem cigarešu nākamajos divos gados būtu 82,6 eiro, bet 2023.gadā - 86,7 eiro. Patlaban šī likme ir 78,7 eiro. Savukārt minimālais līmenis par 1000 gabaliem cigarešu turpmākajos divos gados būtu 120,4 eiro, bet 2023.gadā - 126,4 eiro. Patlaban šī likme ir 114,7 eiro. Šo izmaiņu rezultātā 2021.gadā budžetā papildu tiktu iekasēti 4,7 miljoni eiro, 2022.gadā - 5,2 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 9,3 miljoni eiro.
Ar izmaiņām nodokļos rosināts arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi pārējiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, cigāriem, cigarillām, smēķējamai tabakai un tabakas lapām. Šajā gadījumā diskusijas notiks par lēnāku vai straujāku akcīzes celšanu, proti, 2021.gadā un 2023.gadā šiem produktiem akcīzi celt par 5% vai 10%.
Tāpat rosināts celt akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem.
Pašlaik akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem (e-šķidrumi) tiek piemērots summējot divas likmes, vienu kas ir noteikta par vienu mililitru šķidruma un otru par vienu miligramu nikotīna. Lai vienkāršotu akcīzes nodokli e-šķidrumiem, paredzēts atteikties no pašreiz piemērojamās akcīzes nodokļa e-šķidrumiem struktūras, nosakot likmi par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma.
Šī priekšlikuma īstenošanas rezultātā budžets 2021. gadā papildus iegūtu 500 000 eiro, 2022. gadā - 600 000 eiro, bet 2023. gadā - 700 000 eiro. Rosināts arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi karsējamai tabakai - no līdzšinējiem 75 eiro par 1000 gramiem līdz 99 eiro par 1000 gramiem 2021. gadā, bet 2023. gadā likme tiktu paaugstināta līdz 125 eiro. Šī priekšlikuma rezultātā budžets papildus iegūtu 1-2 miljonus eiro.
IIN likmes
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.
Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.
Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmajā scenārijā piedāvāts paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgus. Šajā scenārijā piedāvāti seši varianti ienākumiem, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt diferencēto neapliekamo minimumu piedāvāts celt no pašreizējiem 300 eiro līdz 400 eiro vai 500 eiro.
Pirmais variants paredz nemainīt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 39 miljonu eiro apmērā.
Otrais variants paredz palielināt ienākumus, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, proti, 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 71 miljona eiro apmērā.
Trešajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 400 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79-80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 98 miljonu eiro apmērā.
Ceturtajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1200 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 65% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 74 miljonu eiro apmērā.
Piektajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1500 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 75% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 114 miljonu eiro apmērā.
Savukārt sestajā variantā ienākumi, līdz kuriem piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, varētu celt līdz 1800 eiro mēnesī, ja diferencētais neapliekamais minimums ir 500 eiro. Šis priekšlikums ietekmētu 79-80% strādājošo, bet valsts budžetam tas radītu papildus tēriņus 148 miljonu eiro apmērā.
Šī scenārija īstenošanas rezultātā neto algas pieaugums vienam strādājošajam aplēsts amplitūdā no 20 eiro līdz 29 eiro, atkarībā no tā, kurš no piedāvātajiem sešiem variantiem tiks īstenots.
IIN progresivitātes otrais scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, bet mainot IIN likmes. Arī šajā gadījumā diskusijai piedāvāti divi izvēles varianti.
Šī scenārija pirmajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 310 eiro. IIN likme ienākumiem no 310 eiro līdz 1000 eiro būtu 20%, ienākumiem no 1000,01 eiro līdz 4000 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4000 eiro IIN likme piedāvāta 36% apmērā.
Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas divu eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1000 eiro, papildus iegūtu 44,86 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2000 eiro, papildus iegūtu 21,99 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem.
Šī varianta negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 200 miljonu eiro apmērā.
Šī scenārija otrajā variantā piedāvāts neparedzēt IIN likmi mēneša ienākumiem, kas sasniedz 500 eiro. IIN likme ienākumiem no 500 eiro līdz 1200 eiro būtu 21%, ienākumiem no 1200,01 eiro līdz 4500 eiro IIN likme būtu 25%, savukārt ienākumiem virs 4500 eiro IIN likme piedāvāta 37% apmērā.
Šī varianta īstenošanas rezultātā tie, kuru ienākumi sasniedz 500 eiro, neto algas izmaiņas aplēstas 41 eiro apmērā. Tie, kuru ienākumi ir 1000 eiro, papildus iegūtu 79 eiro, bet tie, kuru ienākumi ir 2000 eiro, papildus iegūtu 65 eiro. Savukārt algu grupai no 500 eiro līdz 5000 eiro neradīs izmaksas darba devējiem.
Šī pasākuma negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu aplēsta 470 miljonu eiro apmērā. Labklājības ministrija piedāvā jautājumu par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu iekļaut ikgadējā un vidēja termiņa budžeta ietvarā.
Mikrouzņēmuma nodoklis
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.
Patlaban noteikts, ka mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums var būt 40 000 eiro, uzņēmumā var tikt nodarbināti pieci cilvēki, MUN likme ir 15%, bet MUN likme apgrozījuma pārsniegumam ir 25%.
Tomēr ar 2021. gadu rosināts palielināt MUN likmi līdz 25%, samazināt atļauto nodarbināto skaitu līdz vienam, tāpat rosināts samazināt mikrouzņēmuma atļauto maksimālo apgrozījumu līdz 20 000 eiro, bet MUN likmi par apgrozījuma pārsniegumu noteikt 40% apmērā.
Vienlaikus no 2022. gada rosināts ieviest papildu likmi 20% apmērā juridiskai personai maksājot MUN par pakalpojumu.
Ar šīm izmaiņām plānots audzēt budžeta ieņēmumus 50-70 miljonu eiro apmērā ik gadu.
Tiesa, 2023. gada pirmajā pusē plānots izvērtēt MUN režīma efektivitāti un tālāko nākotni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!