Lai gan pagājušā nedēļā plašsaziņas telpā izplatījās informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām, ko Finanšu ministrija (FM) apkopojusi sava veida vēlmju sarakstā, kas izskanējušas no dažādām pusēm, valdošās koalīcijas iekšienē vienošanās vēl nav panākta. Pirmdien, 17. februārī, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes netika slēpts, ka partiju vēlmes ir atšķirīgas, tomēr vienlaikus pausta arī cerība panākt vienošanos jau tuvākajā laikā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka diskusijā par nodokļiem tiek gaidīts, ka nākamotrdien FM nāks uz valdību ar informatīvo ziņojumu. "Mēs diskutējām un esam izpētījuši dažādas iespējas, kas jau publiski ir izskanējušas. Kādas var būt sekas, ja grozītu vienu vai otru nodokli. Mēs vēl neesam koalīcijas ietvaros panākuši vienošanos, kurā virzienā iet. Šeit ir nepieciešama diskusija, arī sabiedrības diskusija, tajā skaitā ļoti labi, ka Fiskālās disciplīnas padome ir iesaistījusies," sacīja Kariņš. Viņš atzina, ka vēl gaidīs no darba devējiem un darba ņēmējiem vispusīgu analīzi, lai turpinātu debates, skatoties, kas būtu uzlabojams nodokļu sistēmā, lai visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu šovasar skaidrs, kādas varētu būt iespējamās izmaiņas no 1. janvāra.
"Mēs skatām, kā nodrošināt taisnīgumu un kā mēs varētu nodrošināt, ka visās jomās strādājošie maksā proporcionāli to, ko varētu saukt par līdzīga veida nodokli. Lai nav tā, ka viena līdzīga darbība ir aplikta ar lielāku nodokli, bet cita līdzīga darbība, tāpēc vien, ka juridiski skaitās citāda, ir aplikta ar citu nodokli. Svarīgi, lai visi līdzvērtīgi piedalās nodokļu maksāšanā, jo visa sabiedrība gaida kvalitatīvu izglītību, veselības aprūpi un citas lietas. Tas viss prasa naudu. Ja mēs prasām no sabiedrības locekļiem maksāt nodokļus, tad mums jāskatās, kā pilnveidot nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu pēc iespējas taisnīgāka," uzsvēra valdības vadītājs.
"Attīstībai/Par" (AP) līderis Daniels Pavļuts pauda viedokli, ka viņa apvienība piekrīt, ka īpaši darbaspēka nodokļu ziņā taisnīgums un nevienlīdzības mazināšana ir kritiski svarīgs mērķis, par ko koalīcijai būtu jāvienojas. Šajā sakarā esot lūgts arī Latvijas Bankai (LB) modelēt tādu izmaiņu risinājumu, kas varētu atvieglot dzīvi tieši cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
"Vajadzību Latvijā ir daudz, un mums kā koalīcijai būtu jāspēj vienoties, kādu mērķi mēs izvirzām par kopējo nodokļu slogu. Iepriekšējās valdības darbības rezultātā nodokļu ieņēmumu apjoms ir samazinājies vismaz par 300 miljoniem eiro, par kuriem būtu varējuši finansēt būtiskas prioritātes. Vienlaikus būtiski ir uzrunāt jautājumu par ēnu ekonomiku. AP rosinās vienlaikus ar nodokļu politikas pamatnostādnēm runāt arī par ēnu ekonomikas apkarošanas plāna atjaunošanu, jo sabiedrība ir pelnījusi diskusiju par to, kā sekmēt, lai nodokļus maksātu visi. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) šādi priekšlikumi ir. Mums jāpauž skaidrs kopīgs atbalsts tam, ka nodokļus jāmaksā visiem, un jāpauž atbalsts VID," uzsvēra Pavļuts.
To, ka par nodokļiem koalīcijā vēl būs debates, uzsvēra JKP līderis Jānis Bordāns. "Diskusijas jau notiek koalīcijas darba grupā, un no tās arī nāks ārā gala risinājumi. Pagaidām partijām daudzos jautājumos atšķiras viedokļi, bet negribu šobrīd konfrontēt, kā tie atšķiras, kamēr nenonāksim pie kopīga gala rezultāta. No JKP viedokļa svarīgas ir divas lietas – sociālais taisnīgums tajā ziņā, ka tiesības uz mājokli ir cilvēktiesības, un tas jārespektē attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Otrs – ir jāveicina uzņēmējdarbība, un te ir daudz jautājumu no nodokļu aspekta un par to, kā darbojas VID," skaidroja Bordāns.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava atzina, ka par līdzvērtīgu nodokļu maksāšanu var piekrist, bet tajā pat laikā vienmēr pastāvēs sabiedrības grupas, kuras ir atšķirīgā statusā. "Nevar likt vienādības zīmi starp biroja darbinieku, ražotnes darbinieku, programmētāju un pensionāru, kas piestrādā uz pusslodzi. Nodokļu reformas rezultātā ideālais ieguvums būtu, ja tiktu panākts rezultāts, ka pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistās nodokļu maksāšanā, ka tiek atvieglota dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem iespēja reģistrēties un samaksāt nodokļus," sacīja Dombrava.
Viņš stāstīja, ka partijā bijusi diskusija, piemēram, par pasaules klases programmētājiem, kas fiziski atrodas Latvijā, kuriem ir mēneša ienākumi vairāku desmitu tūkstošu apmērā, bet kuru klienti ir daudzviet pasaulē. "Tādam cilvēkam ir teorētiski iespēja pārreģistrēties uz citu valsti, ja mūsu procedūra liekas smagnēja, bet, ja viņam atvieglotu procedūru un dotu iespēju noteiktu procentu no ienākumiem novirzīt Latvijas budžetā, tad tas visu procesu vienkāršotu. Tas pats attiecas uz skolēniem un pensionāriem, jo nevar viņus visus ielikt vienā rāmī. Diskusijas turpināsies, un svarīgi runāt arī par to, kam tiek izlietoti valsts līdzekļi. NA uzskata, ka prioritātei jābūt atbalstam ģimenei un bērniem," skaidroja Dombrava.
"KPV LV" līderis Atis Zakatistovs sacīja, ka nodokļu plānošanas jautājums ir process, kurā līdz pusceļam ir nonākusi koalīcija. "Līdz šim šajā procesā ir nodrošināta atklātība, jo Nodokļu politikas apakškomisijā Saeimā ikviens, kas ir vēlējies, ir varējis runāt par izmaiņām nodokļu politikā. Strādājot kopā ar LB un un FM speciālistiem, esam nodrošinājuši, ka mums ir ticami dati, ar ko strādāt. Koalīcijā esam panākuši vienošanos, ka ir svarīgs taisnīgums, vienkāršība un konkurētspēja. Caur šiem principiem arī vērtēsim mikrouzņēmuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un citus," virzienu iezīmēja Zakatistovs.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdībai tiek piedāvāts palielināt ģimenes valsts pabalstu, pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, kā arī piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, laikrakstiem, pārtikas produktiem un restorāniem. Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025. gadam. Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt arī diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, kā arī turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto PVN likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem. Šis ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.
Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.
Savukārt Fiskālās disciplīnas padome (FDP), pirmdien, 17. februārī, nākusi klajā ar priekšlikumiem nodokļu sistēmas pilnveidošanai. Svarīgi būtu palielināt nodokļu ieņēmumu procentu pret IKP; samazināt nodokļu slogu darba spēkam; atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus; kā arī nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
