Saeima pēdējā brīdī novērš strauju akcīzes kāpumu alkoholam no marta  (129)

Līdz ar to izmaiņas likumā stāsies spēkā pirms 1. marta, kad bija paredzēts straujš akcīzes likmju pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Pieņemtie grozījumi paredz akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021. gadā paaugstināt vidēji par 5%. Šāda likmju paaugstināšana stiprā alkohola litra nodokļu daļu paaugstinātu par 0,38 eiro 2020. gadā un 0,40 eiro 2021. gadā, bet vīnam, kas ir otrais populārākais alkoholisko dzērienu veids, nodokļu daļa katrā gadā pieaugtu par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugtu par 0,03 eiro par litru.

Galīgajā lasījumā likums tika pieņemts ar 50 balsīm par, pret bija deviņi deputāti. Par balsoja koalīcijas partijas, izņemot lielāko daļu "Attīstībai/Par" frakcijas, kas balsoja pret. Pret bija arī Igors Pimenovs (S). ZZS un pārējie "Saskaņas" deputāti balsojumā nepiedalījās.

Starplaikā starp pirmo un otro lasījumu Saeimas sēdes pārtraukumā sasauktā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kur pusstundas laikā bija jāizskata deputātu iesniegtie 11 priekšlikumi, beidzās kvoruma trūkuma dēļ pirms visu priekšlikumu izskatīšanas, jo to pameta gan opozīcijas pārstāvji, kuri aizsteidzās uz atsākušos Saeimas sēdi, gan vēl pēc brīža Nacionālās apvienības pārstāvji.

Tomēr pēc brīža Saeimas sēdē tika izsludināts stundas pārtraukums un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atkārtoti sanāca uz sēdi, izskatot un noraidot visus uz otro lasījumu ienākušos priekšlikumus, no kuriem daži kompromisa priekšlikumi bija nākuši no pašām valdošās koalīcijas partijām.

Saeimas sēdē pirms likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā, runājot atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā, deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) sacīja, ka likumprojekts ir sagatavots un iesniegts kā atbildes reakcija Igaunijas pieņemtajam lēmumam samazināt akcīzes nodokli alkoholam. Pagājušā gadā Saeimā tika pieņemts lēmums samazināt to uz laiku līdz šī gada 29. februārim, lai pārliecinātos, ka izteiktās prognozes par Igaunijas akcīzes nodokļa politikas ietekmi uz Latvijas alkohola tirdzniecības apjomiem ir patiesas, atgādināja deputāte.

Apkopojot pagājušā gada pēdējā ceturkšņa datus, nācies secināt, ka Finanšu ministrijas ekspertu prognozes ir piepildījušās, radot 2019. gada kopējam budžetam ieņēmumi neizpildi 28,4 miljonu eiro apmērā. "Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu un veicinātu konkurētspēju starp Baltijas valstīm, ir nepieciešams koriģēt šī brīža regulējumu un paredzēt pakāpeniskāku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. To paredz šis likumprojekts, piedāvājot paaugstināt akcīzes nodokļa likmi vidēji par 5% gadā, nevis par 30%, kā tas ir paredzēts šobrīd," skaidroja Benhena-Bēkena.

Vairāki frakcijas "Attīstībai/Par" deputāti debatēs uzstājās pret šo grozījumu pieņemšanu. Deputāte Dace Bluķe (AP) sacīja, ka "finansisti ir sarēķinājuši, pie kādiem procentiem, cik daudz vairāk Latvija iekasēs nodokļos. Tikai neviens nav sarēķinājis, cik daudz vairāk alkohola tiks izdzerts, cik daudz vairāk dēļ tā pasliktināsies sabiedrības veselība, par cik pieaugs alkohola izraisītu nāves gadījumu skaits un par cik pieaugs beigu beigās medicīniskie tēriņi". Viņa uzsvēra, ka tas būs balsojums pret sabiedrības veselību. "Vienreiz šī Saeima jau nodemonstrēja, ka tai nerūp mediķi un viņu atalgojums. Ar šo likumprojektu mēs dotu skaidru vēstījumu, ka šai Saeimai nerūp arī sabiedrības veselība," teica Bluķe.

Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) sacīja, ka, ja mēs domājam, ka, vairāk patērējot alkoholiskos dzērienus, dabūjam lielākus ieņēmumus valsts budžetā un par šo naudu uzlabojam cilvēkiem veselību, kura ir sagandēta alkohola lietošanas dēļ, mēs nonākam apburtajā lokā. "Maldīgi ir domāt, ka, veicinot patēriņu, pazeminot alkoholiskajiem dzērieniem cenas, veicinot pieejamību, vairāk lietojot, būs lielāki nodokļu ieņēmumi, un tad turpināsim to veselību pēc tam, tad, kad jau pienāk jau zināma stadija alkoholismā, tad mēģināsim viņu saglābt. Diemžēl tā nenotiek," sacīja Dūrītis.

"KPV LV" deputāts Ivars Puga debatēs iebilda apgalvojumam, ka, ja alkohols ir lēts, tad tauta vairāk dzer. "Vai tas būtu tā, ka, ja Vācijā alkohols ir lēts, tad Vācijas tauta ir reālās briesmās? Taču nē! Mums drīzāk jādomā, lai novērstu iemeslus, kāpēc cilvēki grib dzert. Un viens no tādiem iemesliem ir – vairāk naudas mūsu kopējā makā. Šo nopelnīto naudu tad mēs varēsim arī ieguldīt reālā tautas veselībā," sacīja Puga.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), paužot atbalstu grozījumiem, ieteica, ka būtu vērts arī padomāt par atgriešanos pie veiksmīgas pirmskara pieredzes, ka Kultūrkapitāla fondā ieskaita daļu alkohola akcīzes, vai arī kādu izglītības fondu izveido. "Lai kaut kāds labums ir, jo, izšķīstot tai naudai, nu, mēs it kā nejūtam, mēs sakām, nodzeras, nodzeras, vai ne, bet nekādu rezultātu nav," sacīja Kiršteins.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits debatēs aicināja saprast, ka ir laiki un vietas, kur ar mērķtiecīgu nodokļu politiku var panākt būtiskus notikumus tautsaimniecībai. "Mēs varētu nevis runāt tikai par to, kā alkoholu tirgot uz robežas, bet, ja mēs to būtu sapratuši savlaicīgi, un, ar nodokļu politiku veikuši darbības, lai, piemēram, "Google" un "Amazon" serveri nosēstos Latvijā, nevis Somijā, mēs noteikti savu tautsaimniecību stiprinātu daudz vairāk, nekā tirgojot šņabi Valkā," teica Šmits.

Gan komisijas sēdē, gan Saeimas sēdē ZZS pārstāve Dana Reizniece-Ozola kritizēja valdošo koalīciju par haotisku nodokļu politiku, steigu un nepārdomātiem lēmumiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdošās koalīcijas "KPV LV" frakcijas deputāti 13. februārī Saeimā iesnieguši likumprojektu par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz padarīt mērenāku 1. martā paredzēto akcīzes nodokļa likmes kāpumu alkoholam. Frakcijas pārstāvji jau agrāk pievienojušies nozares un pierobežas iedzīvotāju bažām, ka straujais kāpums apdraud alkohola tirdzniecības biznesu un darba vietas Latvijas pierobežā.

Balsojumā par likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai "KPV LV" ierosinājumu atbalstīja 72, pret bija septiņi deputāti pārsvarā no frakcijas "Attīstībai/Par", kura jau iepriekš paudusi noraidošu attieksmi pret šādu ierosinājumu, kā iemeslu minot riskus sabiedrības veselībai.

Valdošās koalīcijas iekšienē šis jautājums ticis pārrunāts, jau kopš gadu mijas, kad to īpaši aktualizēja nozares pārstāvji. Tomēr pilnīgu vienošanos nav izdevies panākt.

"KPV LV" piedāvājums paredzēja, ka, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz Latvijas valsts budžetu un komersantiem, kas veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, vienlaikus arī turpinot nodokļu daļas palielinājumu alkoholisko dzērienu cenā, nepieciešams paredzēt pakāpeniskāku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu – akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021. gadā paaugstināt vidēji par 5%.

Šāda likmju paaugstināšana stiprā alkohola litra nodokļu daļu paaugstinātu par 0,38 eiro 2020. gadā un 0,40 eiro 2021. gadā, bet vīnam, kas ir otrais populārākais alkoholisko dzērienu veids, nodokļu daļa katrā gadā pieaugtu par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugtu par 0,03 eiro par litru.

"KPV LV" uzskata, ka likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, it īpaši uzņēmējdarbību Latvijas-Igaunijas pierobežā, un šādas likmju paaugstināšanas rezultātā 2020. gadā vietējais patēriņš stabilizētos, kā arī tiktu saglabāta pierobežas tirdzniecība.

Paredzot mērenu akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un alum likmju paaugstinājumu 2020. un 2021. gadā 5% apmērā, valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (t.sk. tirdzniecības pierobežā) salīdzinājumā pret plānoto kopā iegūtu apmēram 6 miljonus eiro 2020. gadā, 20 miljonus eiro 2021. gadā un 27 miljonus eiro 2022. gadā. Savukārt, saglabājot iepriekš paredzēto likmju paaugstinājumu, plānotie budžeta ieņēmumi būtu samazināmi par apmēram 30 miljoniem eiro ik gadu.

Janvāra sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijai nācās uzklausīt tiešus nozares pārstāvju aicinājumus nekavējoties novērst martā gaidāmo akcīzes nodokļa likmes straujo pieaugumu alkoholam.

Patlaban likums "Par akcīzes nodokli" paredz, ka no 2020. gada 1. marta tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 101 eiro uz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 168 eiro uz 185 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 2025 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 7,4 eiro uz 8,1 eiro.

Ja Latvijā no marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par trim eiro vairāk, brīdinājusi Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji apstiprinājuši, ka patlaban Latvijā salīdzinājumā ar tiešajiem konkurentiem – Baltijas valstīm – ir zemākā akcīzes likme, taču pēc 1. marta Latvijā tā būtu visaugstākā – uz vienu spirta litru 20,25 eiro, kamēr Igaunijā 18,81 un Lietuvā 18,32 eiro.

Par šo tēmu jau tika diskutēts pērn vasarā, kad Latvija uz laiku samazināja akcīzes likmi stiprajam alkoholam pēc tam, kad Igaunija bija pieņēmusi tādu pašu lēmumu. Toreiz bija cerība, ka Igaunija savu lēmumu varbūt mainīs. Tomēr Igaunija savu lēmumu nav mainījusi, atstājot spēkā vasarā noteikto samazinājumu. Līdz ar to situācija patlaban ir līdzīga, kāda tā bija pērn vasarā, kad Latvija lēma par 15% samazināt akcīzes likmi stiprajam alkoholam, tādējādi saglabājot pierobežas tirdzniecību un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, kur piedalījās dažādas nozares organizācijas, to pārstāvji, negatīvi vērtējot martā paredzēto akcīzes likmju kāpumu, kā negatīvās sekas minēja nelegālā alkohola patēriņa pieaugumu, konkurētspējas zaudēšanu Baltijas reģionā, kā arī tirdzniecības un tūrisma nozares apsīkumu pierobežas reģionos, kur patlaban kaimiņvalstu pārstāvji ierodas iegādāties lētākus alkoholiskos dzērienus, radot papildu ienākumus mūsu valsts ekonomikai.