'Taisnīgums, vienkāršība, konkurētspēja' – līdz marta vidum analizēs iespējamās nodokļu izmaiņas  (41)

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), raksturojot informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju, valdības locekļus informēja, ka šajā dokumentā apkopotas ne tikai valdošās koalīcijas partneru izteiktās vēlmes, bet arī FM aprēķini par iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem budžetā. Reirs uzsvēra, ka nodokļu pamatnostādnes iespēju robežās balstīsies trīs galvenajos virzienos – taisnīgums, vienkāršība, konkurētspēja.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atgādināja, ka šis ir tikai diskusiju sākums un ka par nodokļu izmaiņām galīgie lēmumi jāpieņem līdz vasarai, lai pusgadu iepriekš būtu skaidrs, kādas izmaiņas sagaidāmas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka vienlaikus ar nodokļu sistēmas pārskatīšanu ir jādomā par ēnu ekonomikas apkarošanas uzlabošanu.

No valdības protokollēmuma izriet, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāsniedz analīze par priekšlikumiem dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai un dabas resursu nodokļa atbrīvojumu sašaurināšanai.

Satiksmes ministrijai par priekšlikumiem transportlīdzekļiem piemērojamo nodokļu un nodevu pārskatīšanai, kā arī par priekšlikumu no 2021. gada piemērot nodokli (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ievešanu) tiem vieglajiem transportlīdzekļiem, kas tiek otrreiz reģistrēti, ievedot Latvijā, un ir vecāki par pieciem gadiem.

Kultūras ministrijai par iespēju sašaurināt Autortiesību likumā noteikto regulējumu attiecībā uz darbiem, kurus var dēvēt par autortiesību objektiem, līdz ar to novēršot iespēju, ka nepamatoti tiek piemērots atvieglots nodokļu režīms. Tāpat par iespēju noteikt kultūras pakalpojumu sniedzējus, kuru sniegtajiem pakalpojumiem saglabājams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, lai pārējiem kultūras pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem kultūras pakalpojumiem, kas minēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 17. punktā, tiktu piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Labklājības ministrijai jāsniedz vērtējums par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu; iespēju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas minimālā apmērā; nepieciešamību veikt izmaiņas kārtībā, kādā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas veic pašnodarbinātas personas; nepieciešamību veikt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā attiecībā uz 14 procentpunktiem no veiktajām iemaksām, kas pašlaik tiek personificētas.

Valdības lēmumā arī noteikts, ka Tieslietu ministrijai līdz 2020. gada 1. maijam informēt Finanšu ministriju par Tieslietu ministrija provizoriskajiem aprēķiniem attiecībā uz informatīvā ziņojuma aprakstītā Tieslietu ministrijas piedāvājuma nekustamā īpašuma nodokļu reformai ietekmi uz pašvaldību kopējiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa 2022. gadā.

Savukārt Ekonomikas ministrijai uzdots izstrādāt nodokļu izmaiņu priekšlikumus, lai veicinātu ieguldījumus mājokļu pieejamībā un tehniskā stāvokļa uzlabošanā, īpaši energoefektivitātē, kā arī citām tautsaimniecības nozarēm pārejai uz augstu energoefektivitāti.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam" balstīsies uz trīs galvenajiem principiem – taisnīgums, vienkāršība, konkurētspēja. Pamatnostādņu mērķis ir mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

"Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam" balstīsies uz nodokļu sistēmas izvērtēšanu un pārstrukturēšanu, izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus.

Informatīvais ziņojums satur sadarbības partneru – valdības koalīciju veidojošo politisko partiju – priekšlikumu apkopojumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, kas ir apspriesti dažādos publiskos formātos. Valdības sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar šiem priekšlikumiem, bet vēl notiks tālākas diskusijas par tiem.

Informatīvajā ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka tiek vērtēti vairāki Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes scenāriji. Scenārijs A – paaugstina diferencēto neapliekamo minimumu, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un solidaritātes nodoklis paliek nemainīgs. Scenārijs B – atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Atvieglojuma par apgādībā esošām personām pārskatīšanā tiek vērtēti scenāriji A un B, kas paredz ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē (šobrīd ir atšķirīga bērnu uzskaite, aprēķinot ģimenes valsts pabalstu un piemaksu). Scenārijs C paredz atcelt IIN atvieglojumu par apgādībā esošām personām, tā vietā piešķirot noteiktu papildus pabalstu 50 euro apmērā, ko administrē VSAA.

Par izmaiņām solidaritātes nodoklī tiek vērtēta Labklājības ministrijas piedāvātā iespēja, ka 14 procentpunkti, kas šobrīd novirzīti personām 1. pensiju līmeņa kapitāla uzkrāšanai, būtu novirzāmi solidaritātei. Tāpat Labklājības ministrija piedāvā jautājumu par minimālās mēneša darba algas turpmāku regulāru pārskatīšanu iekļaujams ikgadējā un vidēja termiņa budžeta ietvarā, pirms tam jautājumu izskatot Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē.

Tiks vērtēta arī mikrouzņēmumu nodokļa režīma pakāpeniskas ierobežošana un pielīdzināšana vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešana, vienāda valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) veikšanas kārtība pašnodarbinātajiem.

FM atzīst, ka nepieciešams turpināt diskusiju par VSAOI likmes pārdali starp darba devēju un darba ņēmēju un saturu, lai nodrošinātu līdzekļus veselības aprūpes finansēšanai.

Pamatnostādņu izstrādē tiks vērtēta arī virkne priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa, akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, dabas resursu nodokļa, dažādu transportlīdzekļu nodokļu un nodevu likmēm.

Tikmēr Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paudusi viedokli, ka odokļu politika līdz šā gada jūnijam būs viena no svarīgākajām LTRK aktualitātēm.

Kā paziņojumā presē norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, notiek aktīvs darbs ar valdību, lai šo jomu pilnveidotu, padarot nodokļu samaksājamus, stabilus un vērstus uz ekonomikas attīstību. "Šobrīd no nodokļu jautājumiem zināms vien, ka alkohola akcīzes nodokli necels tik strauji, kā tas tika plānots, jo šādas izmaiņas padarīt Latviju mazāk konkurētspējīgu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un varētu atstāt sekas arī uz valsts budžetu," piebilda Endziņš.

To, ka nodokļu jomā ir vēl daudz pilnveidojama, norāda arī LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. LTRK priekšlikumos plānotajām nodokļu izmaiņām kā prioritāte minēti pārāk augstie darbaspēka nodokļi. Prioritāte izmaiņām ir arī darba spēka izmaksas – nesakārtoto darba nespējas lapu apmaksas sistēmu, papildus nodokļu piemērošanu darbinieku mobilitātes, izmitināšanas un izglītības apmaksai un nodokļu piemērošanu darba devēja nodrošinātai stipendijai piesaistot no mācību iestādes praktikantus, kā arī – "māmiņu algu" jautājumu.

LTRK priekšlikums, kurš rada pozitīvu valsts budžeta efektu, paredz, ka jaunajiem vecākiem jāļauj strādāt, nodrošinot, ka viņi turpina saņem arī vismaz 75% no "māmiņu algas" līdz šim esošo 30% vietā, norāda LTRK. Izmaiņas veicinātu ne tikai darbaspēka trūkuma jautājumu un tā iesaisti darba tirgū, bet arī godprātīgu nodokļu nomaksu.

"Latvijā ir ne tikai augstākais darbaspēka nodokļu slogs salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, bet arī papildus darbaspēka izmaksas, kurās arī esam krietni sliktākā situācijā, Latvijā jau ilgstoši uzņēmēji norāda uz nesakārtoto darba nespējas lapu apmaksas un izsniegšanas kārtību – Latvijā par darba nespējas lapām uzņēmējam jāsedz izmaksas līdz pat desmitajai darba nespējas dienai, turpretī Lietuvā un Igaunijā šis periods ir krietni īsāks un kaimiņvalstīs valsts neuzliek tik lielu izmaksu segšanu uz uzņēmēja pleciem – šī ir ļoti būtiska darbaspēka papildus izmaksu sadaļa, kas uztrauc uzņēmējus. Arī virsstundu apmaksa Latvijā ir divreiz dārgāka – par katru virsstundu ir papildus piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%," esošo situāciju skaidro Rītiņa.