Banka norāda, ka iemaksas "Industra" kapitālā ir veikuši divi investori – SIA "J.A. Investment Holding" īpašnieks Jurijs Adamovičs, kurš nodrošināja 64% no veiktā septiņu miljonu eiro ieguldījuma, un SIA "HPI 2" īpašnieki Ralfs Kļaviņš un Andis Kļaviņš, attiecīgi iemaksājot 36% no ieguldījuma.
"HPI 2" patiesie labuma guvēji ir Andis Kļaviņš un Ralfs Kļaviņš, liecina Uzņēmumu reģistra dati. "HPI 2" reģistrēta vien 2019. gada decembrī un tās pamatkapitāls ir 2,8 tūkstoši eiro, liecina "Crediweb" dati.
Andis Kļaviņš ir patiesais labuma guvējs 13 uzņēmumos, kā arī ieņem amatus 11 uzņēmumos. Viens no tiem ir padomes loceklis "Rīgas Tirdzniecības ostā", kas publiskajā telpā tiek saistīta ar bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm. Jānorāda, ka "Rīgas Tirdzniecības ostai" joprojām nav norādīti patiesie labuma guvēji, liecina "Crediweb" dati. Viens no "Rīgas Tirdzniecības ostas" īpašniekiem ir uzņēmums "Latmorporttrans", kura valdē darbojas Andis Kļaviņš.
Ralfs Kļaviņš ieņem amatus 15 uzņēmumos, piemēram, "Rīgas Tirdzniecības ostā", SIA "Skonto metāls", AS "Žurnāli un Diena", SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" u.c.
Savukārt Jurijs Adamovičs kā patiesais labuma guvējs ir norādīts septiņos uzņēmumos, tai skaitā "Alūksnes putnu fermā" un "Baltic New Technologies", liecina "Crediweb" dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā Ministru kabinets nolēma piešķirt nodokļu atlaides "Baltic New Technologies" līdz 91,9 miljoniem eiro par iespējamām investīcijām 420 miljonu eiro apmērā naftas ķīmijas rūpnīcā Ventspilī. Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 pieejams šeit.
Banka norāda, ka investīciju piesaiste ir pirmais solis bankas kapitāla stiprināšanas plānā, kas ļaus īstenot "Industra" stratēģiju, fokusējoties uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.
"Spēcīga kapitāla bāze kalpos par pamatu mūsu izstrādātā biznesa modeļa ieviešanai. Šī gada pirmajā pusgadā plānojam mērķtiecīgi turpināt bankas kapitāla stiprināšanu. "Industra" ambīcija ir vidējā termiņā kļūt par "pirmās izvēles" banku Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," teic "Industra" akcionārs un padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.
"Ieguldīt "Industra" nolēmām, jo saredzam tirgū nišu "vietējā kapitāla banka vietējam biznesam", un redzam, ka bankas vadība un pārējie akcionāri ir gatavi fokusēti strādāt, lai "Industra" kļūtu par vadošo spēlētāju savā nišā," paziņojuma medijiem norāda "HPI 2" valdes loceklis Andis Kļaviņš.
AS "Industra Bank" ir 1994. gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar 13 norēķinu centriem Latvijā un filiāli Lietuvā. Bankai ir vairāk nekā 30 tūkstoši klientu. 2020. gada janvārī banka mainīja nosaukumu no "Meridian Trade Bank" uz "Industra Bank".
Informācija bankas mājaslapā liecina, ka tās lielākā īpašniece ir Nataļja Podgorbunskiha ar 32,93%, savukārt otrais lielākais akcionārs ir pati "Industra bank" ar 27,06%. "Crediweb" dati liecina, ka vienīgā patiesā labuma guvēja ir Nataļja Podgorbunskiha.
Avots: ekrānuzņēmums no bankas mājas lapas
Jau ziņots, ka TV 3 raidījums "Nekā personīga" pērnā gada nogalē ziņoja, ka ekspolitiķi un biznesmeņi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers vēlas kļūt par baņķieriem un grasās pirkt "Meridian Trade Bank".
Abi kungi šādu ieceri publiski nav komentējuši.
Kā ziņots, Krievijas miljardieru Rotenbergu ģimene 2006. gadā nopirka "Skonto" grupas uzņēmējiem piederošo "Multibanku". Tobrīd banka bija uz bankrota sliekšņa ASV sankciju draudu dēļ par naudas atmazgāšanu. Rotenbergi "Multibanku" pārsauca par "SMP Bank" un draudzība ar Vladimiru Putinu Rotenbergiem ļāva pelnīt arī Latvijā - Krievija Latvijā dzīvojošajām militārpersonām pensijas sāka maksāt caur šo banku un turpina darīt to joprojām. Pēc Krimas aneksijas Eiropas Savienība Akādiju Rotenbergu iekļāva sankciju sarakstā. Lai Latvijas "SMP bank" varētu turpināt strādāt, akcijas pārņēma "SMP bankas" menedžments. Tā atkal tika pie jauna vārda - "Meridian Trade Bank".
Pie visiem īpašniekiem 22 gadus banku vadīja Svetlana Dzene. Gandrīz tikpat ilgi padomē strādāja viņas dzīvesbiedrs Andris Dzenis un pēc Rotenbergu aiziešanas Dzenes ģimene ar 37% bija lielākie akcionāri. Šajā laikā banka par tai neizdevīgiem nosacījumiem finansējusi Dzeņu īpašumus un par to Finanšu un kapitāla tirgus komisija "Meridian Trade Bank" pirms diviem gadiem sodīja un lika maksāt 900 tūkstošus eiro. Akcionāri Dzeņus no bankas amatiem izmeta un vērsās policijā, atgādina raidījums, iepriekš ziņoja "Nekā personīga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
