Valdība apstiprina 'Covid-19' krīzes likumu ar atbalsta risinājumiem uzņēmumiem; valsts apmaksās dīkstāves pabalstus (plkst.17)  (118)

Likumā teikts, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar "Covid-19" izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (krīzes skartās nozares) un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt.

Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies "Covid-19" rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Likumā paredzēti arī atbalsta pasākumi, kas tiks piemēroti neatkarīgi no nozares.

"Krīzes seku mazināšanai esam paredzējuši konkrētus pasākumus, lai nekavējoties īpaši atbalstītu krīzes vissmagāk skartos uzņēmumus un nozares un sniegtu atbalstu visiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Situācija strauji attīstās un mainās. Šādos apstākļos kavēties nedrīkst, tāpēc esam paredzējuši iespēju operatīvi reaģēt un atbalsta iespējas nekavējoties papildināt, ja būs nepieciešams," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi.

Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka šis likums. Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārmaksāto PVN summu atmaksā īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus "Covid-19" vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

VID šajā, 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi "Covid-19" krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

Līdz šā gada 1. septembrim ārkārtas situācijā kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai biedrības valdei ir tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci vai biedru kopsapulci, nosakot, ka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem ir tiesības tajā piedalīties un balsot, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Dalībnieku (akcionāru) sapulce vai biedru kopsapulce varēs notikt arī tikai elektroniski. Likumprojekts paredz arī kārtību, kā akcionāriem iespējams savu attieksmi paust rakstiskā procedūrā.

Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjekti, kā arī biedrības, nodibinājumi, un reliģiskās organizācijas par 2019.gadu sagatavoto gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu, ja tāds ir jāsagatavo) būs tiesīgi iesniegt vēlāk par normatīvajos aktos noteikto termiņu (attiecīgi par 3 vai 4 mēnešiem).

"Covid-19" izraisītās ārkārtējās situācijas laikā spirts, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, var būt nedenaturēts. VID var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%. Šiem komersantiem, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē VID par spirta ražošanas procesa sākšanu ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms spirta ražošanas procesa sākšanas. Savukārt, ja dezinfekcijas līdzekļa ražotājs, pamatojoties uz VID izsniegtu atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, pats ievedīs vai saņems spirtu no citas dalībvalsts, piemēro akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā.

Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt no likuma par nekustamā īpašuma nodokli atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Šīs tiesības pašvaldība var īstenot, gan pieņemot lēmumu par visiem nodokļa maksātājiem, gan nosakot noteiktas nodokļa maksātāju kategorijas. Lēmumu pašvaldībām publiski ir jādara zināmu nodokļu maksātājiem.

Paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

Garantiju nosacījumi (programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

Aizdevumu nosacījumi krīzes risinājumam (programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā):

Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas jomas jautājumi par civiltiesisko saistību kavējumiem. Tāpat ietverti arī nosacījumi par budžeta elastību, lai operatīvi risinātu jautājumu par līdzekļu piešķiršanu krīzes skartajās nozarēs.

Likumprojekts ir nodots Saeimai izskatīšanai steidzamības kārtā.

Valdība atbalsta uzņēmējus un strādājošos, tāpēc nepārtraukta darba režīmā turpina analizēt un diskutēt par citiem jauniem atbalsta veidiem, lai ekonomisko vidi saglabātu pēc iespējas funkcionējošu un drīzumā palīdzētu tai pilnībā atveseļoties un atgriezties pie ierastās darbības.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone šo valdības lēmumu sarunā ar žurnālistiem atzina, ka patlaban ir svarīga katra diena un stunda, tāpēc augstu tiek novērtēta valsts pārvaldes nopietnā attieksme un ļoti ātrā reakcija, saprotot, ka ir tik liela "šoka terapija" biznesam un uzņēmējdarbībai, ka ir jābūt ļoti skaidram plānam un redzējumam.

Meņģelsone uzsvēra divas lietas – svarīgākais ir, ka darbiniekiem, kuriem draudētu atlaišana, šis dīkstāves pabalsts 75% apmērā no algas, bet ne lielāks par 700 eiro, būs tiem uzņēmumiem, kuri ir krīzes visvairāk skarti. Taču, protams, ka šis saraksts būs ļoti garš, un šobrīd vēl nav paspēts definēt pilnībā. "Skaidrs, ka tam jābūt ļoti ātram risinājumam un jādod ziņa gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem. Svarīgi ir, ka šo pabalstu maksās tieši darbiniekam, un līdz ar to būs pārliecība, ka tas tiešām aiziet līdz adresātam," norādīja Meņģelsone. Valsts ieņēmumu dienests būs galvenais kanāls, kas šo darbu veiks. LDDK pārstāve uzsvēra, ka te ir svarīga nodokļu nomaksa, alga par janvāri, lai valsts pabalstītu kārtīgos nodokļu maksātājus.

Otra lieta, kas svarīga uzņēmējiem, ir apgrozāmie līdzekļi, lai uzņēmumi spētu noturēties un sildīt ekonomiku. Tās ir visas "Altum" programmas, kuras jau palielinātas dienas laikā. "Kas ir ārkārtīgi svarīgi ir bezprocentu aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, kredītgarantijas, garantijas bankām, lai bankas būtu ļoti draudzīgas un ieinteresētas ekonomikas balstīšanā turpmāk," sacīja Meņģelsone.
Tas ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi varētu ievilkt elpu un pārvarēt šoku, kā arī turpināt darbu pēc krīzes, sacīja Meņģelsone par valdības lemto.

LDDK atbalsta risinājumu, ka atbalsts tiek sniegta pēc iespējas plašākam nozaru skaitam, un patlaban valdība lēmusi, ka valdība ar Ministru kabineta noteikumiem varēs noteikt nozares pēc konkrētiem kritērijiem, kas gan vēl tiek izstrādāti.

LDDK atbalsta risinājumu, ka atbalsts tiek sniegta pēc iespējas plašākam nozaru skaitam, un patlaban valdība lēmusi, ka valdība ar Ministru kabineta noteikumiem varēs noteikt nozares pēc konkrētiem kritērijiem, kas gan vēl tiek izstrādāti. Uz žurnālistu jautājumu, kā tas skars mikrouzņēmumus un pašnodarbinātos, Meņģelsone sacīja, ka par šo jautājumu vēl tiek meklēti risinājumi, pie kā strādā Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, un tiek meklēti risinājumu, lai "kaut kādā veidā balansētu". Viņa uzsver, ka patlaban nolemtais attiecas uz vispārējo nodokļu režīmu, jo ir svarīgi, ka valsts, pirmkārt, raugās uz nodokļu nomaksu, un tad, saprotot kopējo situāciju, meklē risinājumus caur citiem kanāliem citiem gadījumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme žurnālistiem pastāstīja, ka, lai saņemtu dīkstāves pabalstu, būs uzņēmumam jāiesniedz iesniegums, norādot to darbinieku, kuriem dīkstāve, vārdus, personas kodus, banku kontus. Pēc tam VID, izvērtējot piederību nozarei un atbilstību definētajiem kritērijiem par nodokļu nomaksu, maksātnespēju, līdzšinējo maksājumu vēsturi, pārskaitīs naudu tieši uz darbinieku kontiem. Uzņēmēju kontos nekas netiks skaitīts, sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja uzvēra, ka vakar un aizvakar jau bija pa 70 uzņēmējiem dienā, kas interesējās par šīm iespējām, un no tiem 50% bija pamatoti noformēti, bet puse bija deklaratīva prasība pēc atbalsta. "Šobrīd ar visiem gadījumiem strādājam individuāli, izskatām pēc kritērijiem, kā uzņēmējs maksājis nodokļus līdz šim," skaidroja Jaunzeme.

Viņa arī atzina, ka tiem, kam līdz šim bijuši parādi, diemžēl nebūs iespējams palīdzēt, noveļot uz krīzi, jo krīze sākās 12. martā. Patlaban jau definētas pirmās nozares – pārvadātāji, viesnīcas, restorāni, pasākumu rīkotāji, sacīja Jaunzeme, bet tie tiks vēl iekļauti MK noteikumos pēc tam, kad Saeima būs likumprojektu apstiprinājusi.