Gada pirmajos divos mēnešos Covid-19 ietekme kopbudžetā vēl nebija vērojama. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6% augstāki nekā pērn janvārī-februārī, bet izdevumi palielinājās par 4,6%, savukārt pārpalikuma apmērs kopbudžetā sasniedza 215,6 miljonus eiro un bija par 66,9 miljoniem eiro zemāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos saņemti 1 994,2 miljoni eiro, kas bija par 12,1 miljonu eiro jeb 0,6% vairāk nekā 2019. gada janvārī-februārī. Gada sākumā vērojams augsts nodokļu ieņēmumu pieaugums (+10,3%), kas saistīts ar pieaugumu ieņēmumos no darbaspēka nodokļiem. Savukārt ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi, ņemot vērā augsto saņemto ieņēmumu apmēru 2019. gada nogalē, būtiski samazinājās (-30,4%), kas arī ietekmēja pieticīgo ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā gada pirmajos mēnešos. ĀFP ieņēmumos saņemti 308,8 miljoni eiro, kas bija par 134,7 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-februāri.
ĀFP ieņēmumiem samazinoties, valsts pamatbudžetā janvārī-februārī veidojās 9,3 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 99,8 miljonu eiro pārpalikums. Turpretī valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā, palielinoties ieņēmumiem no darbaspēka nodokļiem, šā gada pirmajos divos mēnešos veidojās pārpalikums, kura apmērs bija attiecīgi par 5,2 miljoniem eiro un 32,5 miljoniem eiro lielāks nekā 2019. gada janvārī-februārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
