Attīstības finanšu institūcijā "Altum" pagājušās nedēļas trīs darba dienās saņemti 67 pieteikumi aizdevumiem par kopējo summu virs 20 miljoniem eiro, svētdien, 29. martā, notikušajā preses konferencē pavēstīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Viņš norādīja, ka pieprasītās summas svārstās no 6000 eiro līdz vienam miljonam eiro. Piektdien arī apstiprināti pirmie divi pieteikumi. "Altum" strādājis arī sestdien un svētdien, apstrādājot vēl 35 pieteikumus, par kuriem lēmumi tiks paziņoti 30. martā. Reirs gan atzīmēja, ka ir uzņēmēji, kas izmanto šo iespēju ļaunprātīgi, proti, mēģina pārfinansēt savus iepriekšējos parādus, kas radušies vēl pirms Covid-19 radītās krīzes.
Aizdevumiem pieteikušies uzņēmumi no dažādām jomām, piemēram, apstrādes, pakalpojumu, izmitināšanas un tirdzniecības nozares.
Savukārt par "Altum" sniegtajām garantijām interesi izrādījušas trīs komercbankas. Kopā interese izrādīta par astoņām garantijām, kuru kopējā summa ir vairāk nekā 11 miljoni eiro. Reirs atzīmēja, ka "Altum" negarantē visu darījumu, bet gan līdz tā pusei. Tāpat kopējā summa, ko šie darījumi nesīs tautsaimniecībai, ir apmēram 24 miljoni eiro. Garantijas pieteiktas no pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām un ēdinātājiem. Ministrs norādīja, ka pirmie lēmumi par garantiju piešķiršanu tiks pieņemti 30. martā.
Komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību, Reirs atklāja, ka līdz piektdienas vakaram dienestā saņemti 635 uzņēmumu pieteikumi nodokļu termiņa pagarināšanai. Šo pieteikumu kopējā summa sastāda vairāk nekā 16 miljonus eiro. Lēmumi pieņemti jau par 289 uzņēmumiem, par kopējo summu 4,7 miljoni eiro.
Tāpat piektdien jau sākta dīkstāves pabalstu izmaksa. Līdz piektdienas vakaram izmaksāti dīkstāves pabalsti 26 uzņēmumu 119 darbiniekiem, kuriem pārskaitīti vairāk nekā 32 000 eiro. Kopumā pieteikumi jau saņemti no 539 uzņēmumiem par vairāk nekā 3000 darbiniekiem.
Reirs uzsvēra, ka informāciju par izmaksātajiem dīkstāves pabalstiem ir pieejama arī VID mājaslapā.
Jau ziņots, ka VID piektdien sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Ceturtdien pēc valdības sēdes JV mediju pārstāvjiem pavēstīja, ka VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.
Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas.
Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.
Uzņēmumam ar nodokļu parādu vispirms jāsakārto nodokļu parāda situācija, lai uz to brīdi, kad VID tiek iesniegts iesniegums par dīkstāves pabalstu, nodokļu parāds ir samaksāts vai tam ir piešķirts samaksas grafiks. Lai saņemtu nodokļu parāda samaksas grafiku, jāvēršas VID ar attiecīgu iesniegumu, un, ja lēmums būs pozitīvs, var sniegt iesniegumu par dīkstāves pabalstu.
Dīkstāves pabalsti netiks izmaksāti par tiem darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsākuši pēc 2020. gada 1. marta. To nosaka Ministru kabineta izdotie noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Sākotnēji Ministru kabinets lēma dīkstāves pabalstus izmaksāt aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā skartajās nozarēs, proti, transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Tomēr ceturtdien valdība lēma paplašināt uzņēmumu loku, kuri var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai.
Lai darba devējs varētu pieteikt savu darba ņēmēju dīkstāves pabalsta saņemšanai, uzņēmumam jāatbilst vienam no diviem kritērijiem.
Pirmkārt, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties visi krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.
Otrkārt, uz atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no trim kritērijiem. Proti, uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.
Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā līdz šā gada 25.aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020.gada 14.marta līdz 31.martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.
Uzņēmumam iesniegumā jānorāda krīzes skartā darba devēja nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, dīkstāves periods, pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs.
Tāpat darba devējam jāsniedz informācija par darbinieku – tā vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts. Ir arī jāiesniedz apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.
VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.
Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt tuvu trim miljardiem eiro.