2019. gada skaistākās monētas – izvēlies savējo!

Erudīcijas spēle "Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes" ļaus digitālajā vidē pārbaudīt savas zināšanas par 2019. gadā izlaistajām monētām un vērtībām, par kurām tās stāsta. Savukārt, izvēloties sev tīkamāko monētu un nobalsojot par to aptaujā "Latvijas gada monēta 2019", iespējams kādu no tām laimēt.

Latvijas Banka un portāls "Delfi" aicina – izvēlies pagājušā gada izcilāko kolekcijas monētu! Ikviens līdz 4. aprīlim var nobalsot šeit. Aptaujas noslēgumā notiks izloze, un reģistrējušies balsojuma dalībnieki varēs laimēt kādu no 2019. gadā izlaistajām kolekcijas monētām. Aptaujas balvu fondā ir 12 monētu. Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 2020. gada 14. aprīlī.

2019. gadā Latvijas Banka izlaida četras kolekcijas monētas. Katrai no tām ir savs stāsts.

Kolekcijas monēta "Kaķīša dzirnavas" veltīta latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei. Latvijas Kultūras kanonā iekļautā K. Skalbes pasaku krājuma "Ziemas pasakas" (1913) darbs "Kaķīša dzirnavas" 2014. gadā raidījumu cikla "Lielā lasīšana" balsojumā tika atzīta par Latvijas iedzīvotāju mīļāko grāmatu. Šādu atzinību noteica latviešu mentalitātei un dainu ideāliem tuvais humānisms un rakstnieka prasme skart cilvēka dziļākās emocijas. Kaķīša dzirnavās sildījusies teju katra latvieša sirds un dvēsele.

Pasakas kodols ir morāla atziņa: nevairo ļaunumu un mācies piedot. Šai vērtībai līdzās ir godīgums, darba tikums un mīlestība. Pasakas daudzslāņainais domu kārtojums ir noderīgs jebkurā vecumā.

Kolekcijas monētas "Kaķīša dzirnavas" grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces Brasliņas debija monētu mākslā.

Monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Sudraba kolekcijas monēta "Meža veltes" veltīta Latvijas dabai. Monēta veidota, godinot Latvijas mežus, to sniegtās veltes un ar mežu saistītās tradīcijas (sēņošana, ogošana u.c.).

Sēnes ir sena un liela plaši izplatītu organismu grupa, kam dabā ir ļoti liela nozīme, jo sēnes barībā izmanto daudzi meža dzīvnieki, bet to augļķermeņos dzīvo kukaiņu kāpuri. Sēņu lasītāju tikums daudzveidīgi apliecināts jau latvju dainās. Dabas dāvanu (gan sēņu, gan ogu) bijīga un vieda ņemšana ir latviešu sadzīves kultūras un etniskās identitātes neatņemama sastāvdaļa. Tas ir īpašs vasaras un rudens rituāls dabas svētnīcā, un tam ir arī līdzība ar čaklas vāveres instinktu – veidot pārtikas krājumus ziemai.

Kolekcijas monētas "Meža veltes" grafiskā dizaina autori ir Edmunds Jansons (averss) un Edgars Folks (reverss), bet reversa plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Monētas dizainā izmantots interesants paņēmiens – katru pusi veidojis cits mākslinieks, turklāt atšķirīgā stilā.

Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Šī monēta ir veltījums Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību. Uz Pirmā pasaules kara rezultātā sabrukušo impēriju drupām proklamētā Latvijas Republika tika izcīnīta, tās tautai vairāk nekā pusotru gadu ar ieročiem rokās aizstāvot jauniegūto brīvību pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem. Tā bija militāra un politiska cīņa, kas apliecināja latviešu nācijas politisko briedumu, pašaizliedzību un tiesības dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā un brīvā Latvijā.

Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz miera līguma parakstīšanai ar Padomju Krieviju 1920. gada 11. augustā bija viens no nozīmīgākajiem un sarežģītākajiem posmiem Latvijas vēsturē. Mūsdienās to dēvējam par Latvijas Neatkarības karu. Tas ir nosacīti jauns apzīmējums, kas kodolīgi atspoguļo konkrētā vēstures procesa būtību – latviešu tautas cīņu par savas nacionālās valsts pastāvēšanu un neatkarību.

Kolekcijas monētas "Brīvības cīņas (1918–1920)" grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa.

Monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltīta īpašas formas sudraba kolekcijas monēta. Niklāvs Strunke – viens no oriģinālākajiem latviešu modernistiem – mākslā jaudīgi sevi apliecināja vienlaikus ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu. Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna "Cilvēks, kas ieiet istabā" (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas "Niklāvs Strunke" reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas "Pašportrets ar lelli" (1921).

Kolekcijas monētas "Niklāvs Strunke" grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle.

Monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).