Valdība otrdien, 31. martā izskatīja Finanšu ministrijas (FM) iesniegto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu ikmēneša progresu un projektu izdevumu attiecināmību nepārvaramas varas gadījumā Covid-19 ietekmē.
Ziņojums un lēmumprojekts paredz iespēju ES fondu projektos veiktos izdevumus līdzfinansēt no ES fondiem gadījumā, kad darbību izpildi ietekmējusi Covid-19 izplatība, atzīstot Covid-19 ietekmi uz projekta īstenošanu par nepārvaramas varas apstākļiem.
"Covid-19 krīzes situācijā ES fondu līdzekļi jāiegulda maksimāli efektīvi, turpinot atbalstīt uzņēmējdarbību un citas ekonomisko aktivitāti veicinošas aktivitātes. Aicinu visus projektu īstenotājus problēmu gadījumā sazināties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopā meklēsim risinājumus, lai šo krīzi pārvarētu pēc iespējas efektīvāk," uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.
Atsaucoties uz projektu īstenotāju pieteiktām situācijām gadījumos, kad ārkārtējās situācijas apstākļi ietekmē projekta īstenošanu (plānotās aktivitātes, sasniedzamos rezultātus, finanšu rādītāju izpildi, termiņus utml.), CFLA sadarbībā ar atbildīgo iestādi izvērtēs katru gadījumu individuāli.
FM sadarbībā ar citām iestādēm un partneriem aktīvi sadarbojas ar ES institūcijām, lai sagatavotu un sniegtu nepieciešamos skaidrojumus par ES fondu izdevumu attiecināmību, nosacījumiem, kā arī par Covid-19 krīzes seku ātrākas pārvarēšanas iespējām ar ES fondu atbalstu. Lai mobilizētu ES fondu finansējumu krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 uzliesmojuma beigām, FM gatavo attiecīgu priekšlikumu diskusijām par iespējamām 2014-2020. gada perioda ES fondu vēl neizlietotā finansējuma pārdalēm.
No plānošanas perioda sākuma līdz 2020. gada 19. martam ES fondu projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi jau par 2 miljardiem eiro jeb 45 % no šajā plānošanas periodā paredzētā ES fondu finansējuma.
2020. gada pirmajos mēnešos vislielākā dinamika ir ES fondu atbalsta maksājumos investīcijām - kopā 129,5 miljoni eiro. Tas ir par 4 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā. Vislielākie maksājumi ir transporta (39,4 miljoni eiro), vides aizsardzības un reģionālās attīstības (23,6 miljoni eiro), kā arī izglītības (15,5 miljoni eiro) jomās.