Covid-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, trešdien, 1. aprīlī, lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupā tika nolemts, ka Covid-19 tiešie krīzes pārvarēšanas pasākumi pamatā tiks finansēt no valsts budžeta. Savukārt ES fondu finansējums tiks mobilizēts ekonomikas atlabšanas posmam pēc ārkārtas situācijas.
Darba grupa uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt ekonomikas atveseļošanas plānu.
Savukārt Finanšu ministrija izveidos un vadīs darba grupu ar partneru deleģētiem pārstāvjiem, kurā tiks izskatīti turpmākie priekšlikumi par ES fondu finansējuma pārdalīšanu.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020. gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".
Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai tuvojas trim miljardiem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
