Dati par Latvijas ekonomiskās attīstības dinamiku Covid-19 krīzes laikā liecina, ka banku sektors joprojām nav izjutis nozīmīgus satricinājumus, tāpēc finanšu stabilitāte valstī nav apdraudēta, otrajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
FDP krīzes monitoringa ziņojumā norāda, ka Latvijas valdības ir operatīvi reaģējusi uz Covid-19 izraisīto krīzi un izveidojusi atbalsta mehānismus, kas mērķēti uz likviditātes uzturēšanu finanšu sektorā, darba ņēmēju un ievainojamāko sabiedrības slāņu sociālo aizsardzību, uzņēmēju atbalstu, un veselības aizsardzības sektora kapacitātes stiprināšanu.
Ziņojumā ar norādīts, ka Latvijas Stabilitātes programmā Finanšu ministrija novērtē atbalsta pasākumu ietekmi uz vispārējo valdības budžeta bilanci (VVBB) šogad - 851,4 miljonu jeb 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - apmērā. Turpmākos trīs gadus plānota atbalsta pasākumu pozitīva ietekme uz VVBB, saņemot budžeta ieņēmumos nodokļus, kuriem termiņš tika pagarināts, attiecīgi 0,2% apmērā - 2021. un 2022.gadā, kā arī 0,3% apmērā - 2022.gadā.
Vienlaikus FDP ziņojumā norāda, ka ir vērojams straujš kritums ražošanas jaudu noslodzē, un, situācijai ieilgstot, var tikt ietekmēts Latvijas ekonomikas potenciāls kopumā. Ja tas notiks, cietīs Latvijas valdības budžets - samazināsies nodokļu bāze un, izpildot VTBIL saistības par budžeta izdevumu griestiem, pie zemāka ekonomikas potenciāla būs jāsamazina valdības izdevumu apjoms.
Ziņojumā arī norādīts, ka valdības izveidotajām ekonomikas stimulēšanas un iedzīvotāju sociālās aizsargāšanas programmām paredzams ilgstošs - vairākus gadus ilgs - iespaids uz valdības budžeta bilanci. Saskaņā ar Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023.gadam, ņemot vērā Covid-19 ietekmes mazināšanas pasākumu fiskālo ietekmi, vispārējās valdības budžeta bilance 2020.gadā būs ar 9,4% deficītu, 2021.gadā - ar 5,3%, 2022. un 2023.gadā - ar 4% deficītu no IKP.
Vienlaikus FDP atgādina, ka normālos apstākļos Latvijas likumdošana pieļauj vien 0,5% budžeta deficītu no IKP. Tāpat ir augsta iespējamība, ka pasākumu apjoms Covid-19 ietekmes mazināšanai var vēl paplašināties, līdz ar to deficīta apjoms vēl vairāk pieaugs.
Lai nodrošinātu finansiālu segumu atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, Latvija 2020.gada martā un aprīlī operatīvi veica aizņemšanos gan iekšējā, gan starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot obligācijas, kas izraisīja strauju un neplānotu parāda līmeņa pieaugumu. Kopš 2020.gada februāra beigām, Stabilitātes programmas 2020./2023. sastādīšanas brīdī, Latvijas valdības parādsaistību apjoms ir pieaudzis par 1,85 miljardiem eiro.
Ziņojumā brīdināts, ka 2020.gadā vispārējo valdības parādu no Māstrihtas kritērija 60% pret IKP robežas šķirs iespējams 8,3%. Turpmākajos gados situācija turpinās pasliktināsies un 2021.gadā līdz 60% slieksnim paliks vien 7,8%, 2022.gadā - 6,7% un 2023.gadā - 6,9%. Ieilgstot Covid-19 krīzei vai ekonomiskai situācijai pasliktinoties kādu citu iemeslu dēļ, pastāv augsts risks šo slieksni pārkāpt, kas nopietni apdraudēs fiskālo ilgtspēju, uzsver FDP.
"Turpinot kristies IKP, valsts parāda līmenis var nonākt grūti kontrolējamā līmenī, tāpēc valsts parādu pieauguma ierobežošanā izšķiroša nozīme ir Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu efektivitātei," ziņojumā vērš uzmanību FDP.
FDP atgādina - ja valsts izveidotie ekonomikas stabilizācijas mehānismi nav efektīvi vai ir nepietiekoši, seko finanšu sektora krīze, kam par iemeslu ir masveida bankroti, kas rezultējas banku sektora kapitāla nepietiekamībā. Jau ziņots, ka valsts ir ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem Covid-19 krīzes laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
