Valsts budžeta izpilde aprīlī liecina par kritumu ieņēmumos salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bet kritums nav dramatisks, tā jaunākos datus par valsts budžeta izpildi aprīlī otrdien, 5. maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā raksturoja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji otrajā ceturksnī prognozē 10% kritumu ekonomikā.
"Kopējais budžeta deficīts pēc naudas plūsmas metodes ir mīnus 86 miljoni eiro. Pagājušā gadā bija plus 53 miljoni eiro, tātad ir par 140 miljoniem eiro sliktāk, bet jāņem vērā dažādas naudas plūsmas, jo ir ne tikai nodokļu ieņēmumi, bet arī ārvalstu finanšu palīdzība un citi. Katrā ziņā nav tā, ka mēs redzētu būtisku kritumu budžeta izpildē no naudas plūsmas viedokļa. Visticamāk, ka mēs to redzēsim nākamajos mēnešos," par valsts budžeta izpildi aprīlī sacīja Āboliņš.
"Kopumā nodokļu ieņēmumi, kas ienāca pamatbudžetā aprīlī, ir 14 miljoni eiro zem pagājušā gada līmeņa. Kritums ir, bet nav tā, ka tas ir dramatisks. Sociālajā budžetā aprīlī bilance ir mīnus 17 miljoni, pagājušā gadā bija plus divi, tātad starpība ir 19 miljoni eiro. Ir nedaudz mazāki ieņēmumi un nedaudz lielāki izdevumi sociālajā budžetā," skaidroja Āboliņš.
Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste deputātus informēja, ka banka joprojām prognozē IKP šī gada kritumu par 6,5%. Rutkaste atzina, ka pirmā ceturkšņa ātrais novērtējums bija nedaudz zemāks, nekā gaidīts, bet pagaidām tas neliek mainīt bankas prognozi, jo ir arī atsevišķi rādītāji, kas ir labāki par gaidīto. Lielākais IKP kritums sagaidāms otrajā ceturksnī, kas arī lielā mērā ietekmēs gada kopējo prognozi, norādīja Rutkaste.
"Otrajā ceturksnī ekonomikas kritums būs straujš. Ievietojot dažādus jau esošos rādītājus – IKP pirmā ceturkšņa ātro novērtējumu, konfidences rādītājus, mazumtirdzniecības datus – īstermiņa prognozēšanas modeļos, rādās, ka otrajā ceturksnī IKP kritums varētu būt 10% vai nedaudz lielāks. Otrais ceturksnis būs diezgan negatīvs, un gada IKP būs lielā mērā atkarīgs no situācijas turpmākas attīstības, ierobežojumiem, attīstības citās valstīs, iespējamā vīrusa otrā viļņa un citiem vēl nezināmiem faktoriem. Jūnijā vērtēsim gada prognozi," teica Rutkaste.
"Sāk ienākt dati par situāciju pirmajā ceturksnī, kur novērojams kritums. Šobrīd gan grūti pateikt, kā šie skaitļi ietekmēs visa gada kritumu. Lielā mērā tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas attīstības un no tā, kā ierobežojumi turpinās attīstīties nākotnē. Kopumā uz citu valstu fona Latvija šobrīd izskatās pozitīvāk. Par to liecināja, piemēram, minimāls elektrības patēriņa kritums Latvijā, kas citām valstīm būtiski nokritās. Ir redzams arī tas, ka ne visās nozarēs ekonomiskā attīstība ir apstājusies. Ja viesmīlības nozarē sabremzēšanās ir visai spēcīga, tad daudzas citas nozares turpina funkcionēt. Jāsaka, ka situācija Latvijā līdz šim ir attīstījusies salīdzinoši labvēlīgāk nekā Centrālajā un Rietumeiropā. Tomēr jāsaka, ka jau šobrīd parādās liels pieprasījuma kritums ārējos tirgos ražošanas nozarēs. Ražošanas nozarē sākotnējo kritumu ļāva amortizēt tas, ka uzņēmumi turpināja ražot noliktavām. Noliktavas uzpildījās un pieprasījums kritīs arī turpmāk, redzēsim aktivitātes sabremzēšanos," prognozē ekonomists.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks piebilda, ka aptuvenais vērtējums ir, ka viens mēnesis ārkārtējā situācijā ekonomikai maksā 2-3%.
"Tā kā mēs līdz šim kā valsts esam diezgan labi tikuši galā ar vīrusa ierobežošanu un uzņēmumi var strādāt, galvenie riski mums nāk no ārpuses – cik ātri Eiropa tiks galā ar vīrusa ierobežošanu. Tāpēc tagad neviens nevar pateikt konkrētu skaitli, varam tikai rēķināt 2-3% katrā mēnesī klāt. Tagad scenārijs balstās uz to, ka šis ir vienreizējs "iekritiens" un ka gada otrajā pusē valstu ekonomikas naski sāk attapties. Ja scenārijs ir cits – viļņveidīgs – tad skaitļi būs sliktāki," teica Kazāks.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa, runājot par uzņēmēju noskaņojuma pētījumiem, vērsa deputātu uzmanību uz faktu, ka patlaban, pat salīdzinot ar 2009. gadu, pirmo reizi eksportētāju pozitīva noskaņojuma kritums ir lielāks un nākotnes prognozes negatīvākas nekā tiem uzņēmumiem, kas darbojas tikai vietējā tirgū. "Mums ir svarīgi, un mēs aicinām saprast, kā izdarīt tā, lai uzņēmēju negatīvas prognozes un noskaņojums nepārvēršas arī negatīvos ekonomikas rādītājos," teica Zariņa, piebilstot, ka ir jākoncentrē atbalsts eksportējošo un produktīvo uzņēmumu virzienā. Zariņa arī sacīja, ka turpmāk atbalsta fokuss no dīkstāves būtu jāmaina uz strādāšanas atbalstu, tajā skaitā atbalstot daļēju dīkstāvi.
Covid-19 radītās krīzes laikā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija reizi divās nedēļās uzklausa plašu ekspertu loku un novērtē valsts finanšu stāvokli un ekonomisko situāciju krīzes laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
