Pētījums: kāds ir vidēji statistiskais dīkstāves pabalsta saņēmējs  (29)

Tā ir jauna rīdziniece, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet nelielu atalgojumu, kas nesasniedz 80% no vidējās darba samaksas valstī.

Dīkstāves pabalsti visbiežāk izmaksāti šādu profesiju pārstāvjiem – viesmīļiem un bārmeņiem (10%), pavāriem (10%), pārdevējiem (7%), klientu apkalpošanas speciālistiem (6%), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem (6%), apkopējiem (3%), kasieriem (3%) un transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātājiem (3%).

Lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, jaunākajam pabalsta saņēmējam ir 15 gadi, bet vecākajam – 89. Katram piektajam pabalstu saņēmējam ir apgādājamie, tādējādi arī iespēja dīkstāves laikā saņemt piemaksu no VSAA 50 eiro apmērā.

Kopumā sievietes dīkstāves pabalstu saņemšanai pieteiktas teju divas reizes biežāk nekā vīrieši. Arī atsevišķi aplūkojot tos 10% dīkstāves pabalstu saņēmēju, kas saņēmuši viszemākos pabalstus par vienu dīkstāves dienu, redzams, ka 66% no viņiem ir bijušas sievietes.

Dīkstāves pabalstu izmaksas liecina, ka pirms krīzes darbinieku algas bijušas salīdzinoši nelielas. Visbiežāk – 45% gadījumu – dīkstāves pabalsti izmaksāti no algas, kuras lielums pirms krīzes bijis diapazonā starp minimālo algu jeb 430 eiro mēnesī un 861 eiro, kas ir 80% no vidējās darba samaksas valstī 2019. gadā. 21% pabalstu saņēmēju algas bijušas mazākas par 430 eiro, bet kopumā 79% alga ir bijusi mazāka nekā vidējā darba samaksa valstī.

No uzņēmumiem, kuru darbinieki saņem zemākos pabalstus, trešā daļa tos ir pieprasījuši par atsevišķiem darba ņēmējiem, kuru alga ir daudz zemāka par vidējo algu uzņēmumā; iespējams, dīkstāvē esošie darbinieki uzņēmumā iepriekš veica īslaicīgus vai zemas kvalifikācijas darbus, kas uzņēmumam nav raksturīgi. Savukārt 40% šādu uzņēmumu darbinieku alga īpaši neatšķiras no uzņēmuma vidējās algas, kas nozīmē, ka zemas algas raksturīgas uzņēmumam kopumā.

Lielai daļai darbinieku, kas pašlaik saņem dīkstāves pabalstus, ienākumu līmenis pēdējo trīs gadu laikā nav būtiski mainījies. Pārsvarā šie darbinieki strādājuši vienu slodzi un pie viena darba devēja, savukārt viszemāko dīkstāves pabalstu saņēmēji pārsvarā strādājuši mazāk par pusslodzi. 94% no visu pabalstu saņēmējiem strādā pie darba devējiem, kuri darbojas vispārējā režīmā, savukārt 6% –mikrouzņēmumu režīmā.

Aplūkojot pabalstu izmaksas reģionālo sadalījumu, redzams, ka puse no visiem dīkstāves pabalstu saņēmējiem ir deklarēti Rīga, bet 20% Pierīgā, kamēr pārējos reģionos īpatsvars attiecīgi ir mazāks – 9% Kurzemē, 9% Zemgalē, 6% Vidzemē un 6% Latgalē.

VID atgādina, ka saskaņā ar Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa speciālo regulējumu vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.