Ziņojumu skaits par Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem ar Lietuvas elektroniskās naudas iestādēm un dažām ļoti "toksiskām" bankām palielinājies apmēram divas reizes , intervijā atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.
Viņa norādīja, ka FID ir veicis padziļināto izpēti par Lietuvas finanšu sektora izmantošanu no Latvijas rezidentu puses, lai slēptu līdzekļus - gan lai izvairītos no nodokļu nomaksas, gan citu noziegumu slēpšanai. Tomēr, kamēr notiek sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm, plašāka informācija par iegūtajiem rezultātiem netiks sniegta.
"Mēs ar Lietuvas kolēģiem strādājam, lai to novērstu. Prevencijas nolūkā es gribu teikt: tie uzņēmēji un tās privātpersonas, kuras domā, ka viņas ir nepamanāmas, ļoti nopietni maldās. Bankas vēro to, kas ir aizdomīgs, un mums ir indikatori, lai bankas ātri varētu ziņot mums. Mēs esam pārliecināti, ka ar laiku izdosies panākt situāciju, ka ne tikai Latvijā ir stingra noziedzīgu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma, bet arī kaimiņvalstīs tāda izveidosies un noziedznieki nevarēs tur patverties," uzsvēra FID vadītāja.
Vienlaikus viņa noliedza, ka izpētē īpaši izceltos "Revolut" vai līdzīga tipa "fin-tech" uzņēmumi, kas Lietuvā saņēma licences bankas darbībai. "Ir vesela virkne elektronisko naudas iestāžu, kuras mēs esam identificējuši kā augsta riska," sacīja Znotiņa.
Viņa arī pauda, ka cilvēciskā un koleģiālā līmenī ir ļoti laba sadarbība ar Lietuvas atbildīgajām iestādēm.
"Lai abās valstīs būtu vienāda līmeņa izpratne par to, cik šie jautājumi ir svarīgi, vēl daudz jāstrādā. Informāciju par šo pētījumu es iesniegšu arī mūsu valdībai. Kad šī krīze rimsies, aicināšu mūsu valdībai informēt Lietuvas un citu valstu valdības, kurās uz šādām aizdomīgām finanšu institūcijām acis pievērtas vairāk, un runāt par šīm lietām jau ļoti augstā līmenī. Ir jāvienādo šīs prasības. Tāda situācija, ka tepat kaimiņvalstī ir paslēpušies ļoti daudzi mūsu valsts rezidenti, nav pieļaujama," teica Znotiņa.