'ABLV Bank' obligācijas nākamnedēļ izslēgs no 'Nasdaq Riga' parāda vērtspapīru saraksta

Ņemot vērā "ABLV Bank" iesniegumu, biržas valde nolēmusi izslēgt bankas emitētās obligācijas no parāda vērtspapīru saraksta, par pēdējo obligāciju kotācijas dienu nosakot 2020. gada 30. jūniju.

Biržā ir iekļautas 19 "ABLV Bank" obligāciju emisijas.

Jau vēstīts, ka banka lūgumu izslēgt tās obligācijas no regulētā tirgus pamatoja ar 2018. gadā sākto bankas pašlikvidācijas procesu, jo, ievērojot Kredītiestāžu likumu, ir zudis ieguldītāju interesi vai normālu tirgus darbību sargājošs pamats turpināt kotēt obligācijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā.

Vienlaikus bankas pārstāvji norādīja, ka līdz ar obligāciju izslēgšanu no biržas parāda vērtspapīru saraksta tiks pārtraukta obligāciju uzskaite "Nasdaq CSD" un obligācijas

"ABLV Bank" grāmatvedībā tiks uzskaitītas kā bankas kreditoru prasījumi par naudas samaksu.

Obligāciju izslēgšana no biržas parāda vērtspapīru saraksta un izteikšana naudas prasījumos neietekmēs kreditoru-obligacionāru pieteiktos un atzītos prasījumus, šo prasījumu summas, apmierināšanas kārtu un prasījumu summu izmaksas noteikumus.

Obligacionāriem, kuri līdz šim nav iesnieguši kreditora prasījuma pieteikumu, lai pieteiktu tiesības uz obligācijas izteikšanas rezultātā radušos naudas prasījumu, jāiesniedz "ABLV Bank" kreditora prasījuma pieteikums.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.