Eiropas Savienības politikas veidotāji un centrālās bankas jau sen ir meklējušas "mājās" radītu konkurentu amerikāņu "Mastercard" un "Visa", kā arī vēl nesen pievienojušos "Alipay" un "Google". Tomēr tas nav noticis, kaut arī reāllaika maksājumi eirozonā ir iespējami kopš 2017. gada.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pauda gandarījumu par banku lēmumu līdz 2022. gadam ieviest vienotu Eiropas maksājumu sistēmu, gadiem ilgi mudinot nozari radīt risinājumu, lai konkurētu ar "Mastercard" un "Visa".
"Tās mērķis ir stiprināt Eiropu, padarot to neatkarīgāku un noturīgāku," sacīja Francijas bankas "BNP Paribas" pārstāvis Tjerī Labords (Thierry Laborde). "Mēs to darīsim kolektīvi, apvienojot resursus. Sadales sistēmu cenas dažādās bankās atšķirsies, bet infrastruktūra būs Eiropas mēroga."
ECB pagājušajā gadā bija paziņojusi, ka divu trešdaļu bezskaidras naudas norēķinu atkarība no ne-Eiropas dalībniekiem rada risku, ka maksājumu tirgus nebūs piemērots, lai atbalstītu ES vienoto tirgu un eiro.
Eiropas maksājumu iniciatīvas mērķis ir kļūt par jaunu standarta maksāšanas līdzekli, piedāvājot kartes patērētājiem un mazumtirgotājiem visā Eiropā, teikts 16 banku paziņojumā. Papildu esošajiem starptautisko maksājumu shēmu risinājumiem tas attieksies uz visiem darījumu veidiem, tostarp veikalos, tiešsaistē, skaidras naudas izņemšanas vietās u.c.
Bankas, kuras ir iesaistījušās iniciatīvā, ir "BBVA", "BNP Paribas", "Commerzbank", "Deutsche Bank", "Santander", "ING", "UniCredit", "Societe Generale" u.c.
Nākamajās nedēļās Briselē tiks izveidots pagaidu uzņēmumu, kurā tiks aicināti piedalīties arī citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, sacīja bankas.
Paredzams, ka maksājumu sistēma sāks darboties 2022. gadā. EMI mērķis ir piedāvāt digitālus maksājumu risinājumus, ko var izmantot jebkur Eiropā, un aizstāt sadrumstaloto jomu, kas joprojām pastāv, teikts banku paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
