Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība  (65)

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča preses konferencē informēja, ka daudzas problēmas ar aplokšņu algām atklājās, uzņēmumiem piesakot darbiniekus dīkstāves pabalstiem.

Piemēram, darba ņēmējs nostrādājis uzņēmumā gadu, taču izrādījies, ka viņš bijis nelegāli nodarbināts un algu saņēmis aploksnē. Nereti bijuši gadījumi, kad darba ņēmējs saņēmis mazāku dīkstāves pabalstu nekā cerēts, jo alga maksāta aploksnē. Tāpat atklājušies gadījumi, kad darba ņēmējs ticis fiktīvi reģistrēts kā valdes loceklis un nav bijis par to informēts, vai arī darba devēji pieprasījuši darba ņēmējam "padalīties" ar saņemto dīkstāves pabalstu. Atklāti arī gadījumi, kad darbinieks pieteikts dīkstāves pabalstam, bet tā saņemšanai norādīts uzņēmuma amatpersonas konts.

Jaunzeme piebilda, ka aptuveni 30% uzņēmumu, kas pieteica darbiniekus dīkstāves pabalstiem, pieteica tikai ļoti zemas kvalifikācijas strādājošos, savukārt augstāk kvalificētie darbinieki turpināja darbu.