Video: ES daudzgadu budžets – kā Latvija sadalīs 10 miljardus eiro  (130)

Preses konferencē par Eiropadomes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem par ES daudzgadu budžetu un Latvijai pieejamā finansējuma sadalījumu piedalījās:

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10,4 miljardi eiro grantos un 2,48 miljardi eiro aizdevumos, liecina Ārlietu ministrija (ĀM) sniegtie dati.

Šīs bija vienas no sarežģītākajām sarunām par ES daudzgadu budžetu, preses konferencē trešdien atzina ĀM valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Astra Kurme.

Jau pirms sarunām bija noteikts, ka kohēzijas un lauksaimniecības pozīcijas ir Latvijas prioritātes. Tas nesis rezultātus, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk nekā iepriekš – 4,63 miljardi eiro. "Rezultāts ir izcils," komentējot kohēzijas pozīciju, pauda ĀM pārstāve.

No Latvijai paredzētā 4,95 miljardu eiro lielā ES atveseļošanās finansējuma 2,47 miljardi eiro būs pieejami grantos, bet 2,48 miljardi eiro – aizdevumos. Taču, lai izmantotu ES atjaunošanas fonda līdzekļus, ES dalībvalstīm būs jāsagatavo reformu un atjaunošanas plāni. Tie būs jāapstiprina Eiropas Komisijai (EK).

No 2,47 miljardus eiro lielā ES atveseļošanās finansējuma Latvijai grantos 121 miljons eiro paredzēts Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Atveseļošanās un noturības plāna finansējums būs 1,99 miljardi eiro, programmai "React EU" paredzēti 272 miljoni eiro, savukārt kopējai lauksaimniecības politikai – lauku attīstībai – 86 miljoni eiro.

Termiņi plānu iesniegšanai ir diezgan īsi, EK jau pirmie plāni jāiesniedz oktobrī kopā ar valsts budžeta projektu, papildināja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa.

70% no grantos pieejamajiem līdzekļiem jau būs pieejami 2021. un 2022 gadā, bet pārējie – 30% – pēc 2022. gada.

Tikmēr no ES daudzgadu budžeta Latvijai grantos būs pieejami 7,97 miljardi eiro, no šīs summas kohēzijas politikai novirzāmi 4,63 miljardi eiro, Taisnīgas pārkārtošanās fondam – 77 miljoni eiro, kopējās lauksaimniecības politikai – tiešmaksājumiem – 2,41 miljards eiro, kopējai lauksaimniecības politikai – lauku attīstībai – 850 miljoni eiro.

Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu arī lauksaimniecības pozīcijā, salīdzinot ar esošo periodu, norādīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Tomēr ZM nav apmierināta ar Eiropadomes lēmumiem, jo pat ar finansējuma nelielo palielinājumu Latvijas lauksaimnieki, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu zemniekiem, joprojām paliks ar krietni zemāku ES atbalsta apjomu, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā.

ZM iepriekš portālu "Delfi" informēja, ka Latvija 2021.-2027. gadā tiešmaksājumos saņems par 693 miljoniem eiro vairāk nekā esošā periodā 2014.-2020. gadā – kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijai pieaugs par 40%.

Eiropadomes lēmums nozīmē Latvijas tiešmaksājumu apjomam papildus vēl klāt 139 miljonus eiro, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu. Tomēr, kā uzsver ZM, tas ir nepietiekami, lai Latvijas lauksaimnieki būtu vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu zemniekiem.

Sākot ar 2022. gadu, Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varēs saņemt 200 eiro/ha, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro/ha jeb 82% no ES vidējā. Šādus pašus tiešmaksājumus par hektāru saņems arī Lietuva, Igaunija, Portugāle un Rumānija.

Jau vēstīts, ka Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.

Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022. gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027. gadā – 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Kariņa birojā īpaši izcēla vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40%, uzsverot, ka vairāk nekā septiņus miljardus eiro varēs papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.

Tāpat vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams ievērojams finansējums militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra premjers. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus

Tāpat ziņots, ka otrdien ES dalībvalstu līderi panāca vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.