Kadastrālo vērtību pieaugums nav pārdomāts un grauj nodokļu sistēmu, uzskata Jūrmalas dome  (32)

Jūrmalas dome izlases kārtā iepazinusies ar Valsts zemes dienesta publicētajām prognozētajām kadastrālajām vērtībām 2022. gadam un konstatējusi, ka kadastrālās vērtības pieaug lielākai daļai no Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Turklāt daudzos gadījumos pieaugums ir vērtējams kā kritiski augsts (līdz deviņām reizēm) un būtiski pārsniedz noteikumu projekta anotācijā norādīto 20% kadastrālo vērtību pieaugumu.

Lai gan noteikumu projekta anotācijā ir minēts, ka izmaiņas kadastrālo vērtību bāzē viennozīmīgi nav saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem pašvaldībās, nenoliedzami, ka tieši nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir tas jautājums, kas visvairāk interesē gan pašvaldību, gan pašvaldības iedzīvotājus un komersantus.

Pašvaldības interesēs ir fiskāli neitrāls risinājums, kas nesamazina nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus nodokļa maksājumiem jābūt samērojamiem ar Latvijas iedzīvotāju un komersantu maksātspēju.

Jūrmalas dome uzskata, ka, neveicot būtiskas nodokļu sistēmas izmaiņas, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums būs dramatisks. Jau šobrīd, lai samazinātu fizisko personu maksājamās nekustamā īpašuma nodokļa summas, kas bieži vien ir nesamērīgi augstas, Jūrmalas pilsētā deklarētajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem tiek piemērots nodokļa atvieglojums zemei 90% apmērā.

Jūrmalas pašvaldība uzsver, ka nodoklis pēc sava rakstura nedrīkst būt konfiscējošs, taču tieši tas ir prognozējams 2022. gadā. Turklāt šo situāciju nerisina arī Tieslietu ministrijas piedāvājums noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo kadastrālo vērtību, jo tas neattiecas uz komercplatībām.

Tas ne tikai būtiski ietekmē saimnieciskās darbības veicējus, bet var skart arī iedzīvotājus. Piemēram, ja īpašums nav sadalīts un daudzdzīvokļu mājā atrodas arī veikals vai biroju telpas, tad nodokli par komercplatību atbilstoši piederošām domājamām daļām būs spiestas maksāt arī fiziskās personas, kaut arī viņu primārais mājoklis nebūtu apliekams.

Ņemot vērā minēto, Jūrmalas pašvaldība uzskata, ka paredzētais kadastrālo vērtību pieaugums 2022. gadā nav pārdomāts un grauj nodokļu sistēmas stabilitāti. Apstākļos, kad Covid-19 negatīva ietekme uz ekonomiku nav pilnībā novērsta, šādas izmaiņas nav pieļaujamas.

Tāpat nav saprotams, kādas izmaiņas tiek plānotas attiecībā uz citām nodevām un maksām (piemēram, zemesgrāmatas nodevas, zemes nomas maksa), kuru aprēķināšanā izmanto kadastrālo vērtību.

Papildus nodokļu politikas izmaiņām domes ieskatā nepieciešams papildus izvērtēt Valsts zemes dienesta izmantoto īpašumu vērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju publiski paustos viedokļus par kadastrālo vērtību neatbilstību faktiskai tirgus situācijai, tai skaitā gadījumiem, kad noteiktā kadastrālā vērtība pārsniedz tirgus cenu.

Ņemot vērā, ka jaunās prognozētās kadastrālās vērtības būtiski palielinās nekustamā īpašuma nodokli un uzliks Jūrmalas iedzīvotājiem un komersantiem nesamaksājamu nodokļa slogu, Jūrmalas pašvaldība neatbalsta izstrādāto noteikumu projektu.

Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunās kadastrālās vērtības nevar un nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav veikta NĪN reforma, kas būtu skaidra un saprotama visiem iedzīvotājiem. Ja partiju starpā šāda vienota izpratne netiks panākta, kadastrālo vērtību "iesaldēšana" varētu kalpot par galējo līdzekli minētā mērķa sasniegšanai.

Bordāns intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja, ka Tieslietu ministrija rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Iepriekš tika rosināts šādu neapliekamo minimumu attiecināt uz pašu primāro mājokli.

Pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.