Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem informē Finanšu ministrija. Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies, un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā.
Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai. Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.
Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5 526,7 miljoni eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4 171,1 miljonus eiro. Nozīmīgi samazinājušies ĀFP ieņēmumi, kas šā gada pirmajā pusgadā bija par 264,1 miljonu eiro jeb 26,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 735,5 miljonus eiro. ĀFP ieņēmumu apmēru ietekmē nobīdes atmaksās no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu. Savukārt nenodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā kopbudžetā tika iekasēti 443,7 miljonu eiro apmērā, par 9,7 miljoniem eiro jeb 2,2% pārsniedzot attiecīgā perioda līmeni pērn. Nenodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (plāns pārsniegts par 39,6 miljoniem eiro jeb 11,1%), tostarp no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.