Pasliktinājusies bilance: pirmajā pusgadā kopbudžetā 131 miljona eiro deficīts  (21)

Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai. Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5 526,7 miljoni eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4 171,1 miljonus eiro. Nozīmīgi samazinājušies ĀFP ieņēmumi, kas šā gada pirmajā pusgadā bija par 264,1 miljonu eiro jeb 26,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 735,5 miljonus eiro. ĀFP ieņēmumu apmēru ietekmē nobīdes atmaksās no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu. Savukārt nenodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā kopbudžetā tika iekasēti 443,7 miljonu eiro apmērā, par 9,7 miljoniem eiro jeb 2,2% pārsniedzot attiecīgā perioda līmeni pērn. Nenodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (plāns pārsniegts par 39,6 miljoniem eiro jeb 11,1%), tostarp no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā atpalika no plānotā par 426,6 miljoniem eiro jeb 9,3%. Nodokļu ieņēmumi plānoto apmēru nesasniedza visās lielākajās nodokļu grupās, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kam ieņēmumi par 35,3 miljoniem eiro jeb 4,4% pārsniedza plānu saistībā ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020. gada sākumā, kad vēl Covid-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par dividenžu maksājumiem. Būtiska plāna neizpilde bijusi pievienotās vērtības nodokļa (196,4 miljoni eiro), sociālās apdrošināšanas iemaksu (ieskaitot ieņēmumus valsts pamatbudžetā no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselības aprūpes finansēšanai) (102,9 miljoni eiro), akcīzes nodokļa (84,1 miljons eiro), uzņēmumu ienākuma nodokļa (42,7 miljoni eiro) un nekustamā īpašumu nodokļa (22,9 miljoni eiro) ieņēmumiem. Jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu apjomu šogad būtiski ietekmē ne tikai ekonomiskās aktivitātes sarukums, bet arī nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi, ko valdība apstiprinājusi kā vienu no atbalsta pasākumiem. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem kopējais nodokļu parādu apjoms šā gada pirmajā pusgadā palielinājies no 865 miljoniem eiro janvāra sākumā līdz 1 014 miljoniem eiro jūnija beigās.

Finanšu ministrija atzīmē, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā būtiski samazinājās ne tikai krīzes vissmagāk skartajās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, bet arī būvniecībā un citās nozarēs. Savukārt nodokļu ieņēmumi informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē ir pat pieauguši salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, nomināli lielākais samazinājums kopbudžetā bijis ieņēmumiem no pievienotās vērtības nodokļa (par 109,6 miljoniem eiro jeb 8,8%) un akcīzes nodokļa (par 31,5 miljoniem eiro jeb 6%). Jāizceļ arī straujais ieņēmumu sarukums no izložu un azartspēļu nodokļa (8,4 miljoni eiro jeb 33,9%) un nekustamā īpašumu nodokļa (par 17,7 miljoniem eiro jeb 12,3%). Visu iepriekšminēto nodokļu ieņēmumu samazinājumu tiešā veidā ietekmēja ieviestie ierobežojumi Covid-19 mazināšanai, tāpat arī piešķirtie nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi. Salīdzinoši mērenāks ieņēmumu samazinājums pirmajā pusgadā bija no darbaspēka nodokļiem. Daļa darbinieku martā-jūnijā atalgojuma vietā saņēma dīkstāves pabalstus, kas tāpat kā bezdarbnieku skaita palielināšanās ietekmēja kopējo atalgojuma fondu valstī, tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus valsts pamatbudžetā no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselības aprūpes finansēšanai) pirmajā pusgadā samazinājušies par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,8%, bet IIN ieņēmumi par 7 miljoniem eiro jeb 0,8%. Pirmajā pusgadā starp lielajiem nodokļiem ieņēmumi palielinājušies vienīgi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), par 101 miljonu eiro jeb aptuveni desmit reizes, kas skaidrojams ar zemo UIN ieņēmumu apjomu pērn UIN reformas rezultātā, ko veicināja gan augstais atmaksu apmērs, gan līdz reformai gūtās peļņas būtiskie apmēri, par kuras sadali nodoklis netiek piemērots.

Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 5 658,1 miljons eiro un tie veikti par 430,4 miljoniem eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta izdevumu pieaugums pirmajā pusgadā bijis aptuveni divas reizes straujāks nekā plānots, sagatavojot 2020. gada budžetu pērn. Nozīmīgākais izdevumu pieaugums kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, bijis subsīdiju un dotāciju, kā arī sociālo pabalstu izdevumos. Subsīdijas un dotācijas šogad kopbudžetā pirmajā pusgadā bijušas par 209,2 miljoniem eiro jeb 22,1% lielākas nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 1 154,4 miljonus eiro. Šo izdevumu pieaugumu ietekmēja 100 miljonu eiro piešķiršana finanšu institūcijai "Altum", lai novirzītu to uzņēmumu atbalstam Covid-19 seku pārvarēšanai, tāpat nozīmīgi palielinājies subsīdiju un dotāciju apmērs Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un ārstniecības iestādēm, tostarp Covid-19 ierobežošanai.

Sociālo pabalstu izdevumi pirmajā pusgadā veidoja 1 806,9 miljonus eiro, kas bija par 237,7 miljoniem eiro jeb 15,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Izdevumi pensijām pārskata periodā veikti par 112,5 miljoniem eiro jeb 10,7% lielākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā, kas saistīts ar pērn oktobrī veikto pensiju indeksēšanu. Izdevumi pārējiem pabalstiem pieauga par 24,1% jeb 125,2 miljoniem eiro, ko noteica veiktā dīkstāves pabalstu izmaksa (pirmajā pusgadā 46 miljoni eiro), kā arī pieaugums slimības (+22,1 miljons eiro jeb 21,3%) un bezdarbnieku pabalstu izdevumos valsts speciālajā budžetā. Īpaši strauji turpina pieaugt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, pirmajā pusgadā izdevumiem pieaugot par 25 miljoniem eiro jeb 38,5% straujāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atsevišķi ņemot, jūnijā izdevumi pieauguši par 79,1%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, kas skaidrojams ar kraso reģistrētā bezdarba palielināšanos pēdējos mēnešos. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās palielinājies līdz 8,6% (pērn jūnijā 6%).

Kopbudžetā pārskata periodā samazinājušies izdevumi precēm un pakalpojumiem par 41 miljonu eiro jeb 6,1%, kā arī kapitālie izdevumi par 20,1 miljonu eiro jeb 4,9%, attiecīgi līdz 633,2 miljoniem eiro un 386,4 miljoniem eiro. Šo izdevumu samazinājums pamatā vērojams pašvaldību budžetā. Zemāks nekā pērn kapitālo izdevumu kā arī preču un pakalpojumu izdevumu līmenis šogad pašvaldībās tika prognozēts, tomēr nozīmīgais izdevumu samazinājums precēm un pakalpojumiem, īpaši aprīlī-jūnijā, varētu būt saistīts arī ar iestāžu pārorientēšanos uz attālināto darbu.