Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2020. gada 1. pusgadā veica 265,1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 87,0 miljardu eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 1,5 miljoni maksājumu 477,9 miljonu eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits samazinājās par 3,3%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 14,7%.
"Vasaras mēnešos vērojama ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās un karšu maksājumu pieauguma atjaunošanās, tomēr 1. pusgadā kopumā pirmo reizi saruka iedzīvotāju vidū vispopulārākā maksājumu veida – karšu maksājumu – apjoms, un to noteica Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze. Sevišķi smagi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ietekmēja tūrismu, un to apliecina pārējās valūtās veikto karšu maksājumu apjoma sarukums vairāk nekā par 30%, kā arī karšu maksājumu skaita termināļos ārvalstīs kritums gandrīz par 40%," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Gailiša.
Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64,9% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,9% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2020. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2,2 miljonus maksājumu karšu (vidēji 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Iedzīvotājiem bija pieejami 41,7 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu (POS) un 912 bankomāti. 2020. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3,3 miljonus klientu norēķinu kontu (vidēji 1,7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
2020. gada 1. pusgadā veikti 8,9 miljoni zibmaksājumu 1,9 miljardu eiro apjomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
