Jaunākais piedāvājums nodokļu izmaiņām joprojām ir nepilnīgs, norāda ekonomisti  (12)

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka jaunais piedāvājums izmaiņām nodokļu jomā ir reakcija uz saņemto kritiku par sākotnējā piedāvājuma trūkumiem, kas ir ļoti pozitīvi. Tostarp jaunākajā piedāvātajā variantā samazināsies darbaspēka nodokļu slogs un uzlabosies konkurētspēja, bet saglabājas jautājums, vai tiks sasniegts vēlamais līmenis.

"Pavelkot budžeta deķīti no pašvaldībām, paveras jauni izaicinājumi, tāpat kā tas, kā aizpildīt ieņēmumu iztrūkumu. Tāpēc nebrīnītos, ka vēlāk parādīsies jauni priekšlikumi. Vēl jārod risinājumi arī saistībā ar atvieglojumiem par apgādājumiem, ko varētu risināt nosakot to kā fiksētu piemaksu. Pie reizes būtu arī jāvienkāršo diferencētā minimuma aprēķināšanas koncepts, kas šobrīd izveidojis gana sarežģītu sistēmu un nenoteiktību. Visumā notiekošā sistēmas pielabošana nerada priekšstatu par sistēmisku pieeju, kas rada to pašu neskaidrību, no kuras valdība tā cenšas izvairīties," sacīja Gašpuitis.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš orādīja, ka jaunākais piedāvājums noteikti ir krietni labāks par iepriekšējo Finanšu ministrijas piedāvājumu.

"Pirmajā piedāvājumā ietvertā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes paaugstināšana radītu regresīvu efektu, jo VSAOI nav neapliekamā minimuma, atšķirībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Turklāt VSAOI likme šobrīd ir augstāka nekā pirms 2008.- 2009.gada krīzes, kamēr gan iedzīvotāju ienākumu, gan uzņēmumu ienākumu nodokļu efektīvās likmes ir zemākas," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd pats svarīgākais nav samazināt nodokļus. "Es teiktu, ka tas nav pats svarīgākais, no mana skatupunkta prioritāte šobrīd būtu sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana, ieguldījumi infrastruktūrā. Domāju, ka katrs šiem mērķiem iztērētais eiro labklājības pieaugumam dos daudz vairāk nekā katrs nodokļos neiekasētais eiro, kas galvenokārt aizies patēriņam," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus "Luminor" ekonomists norādīja, ka ir viens iemesls, kāpēc nodokļu samazināšana tieši šobrīd tomēr varētu būt saprātīga izvēle - tas ir pandēmijas krīzes pārvarēšanas fonds, ar kura starpniecību Latvija saņems lielu atbalstu no Eiropas Savienības.

"Šī nauda ir jāapgūst īsā laikā, zinu, ka Latvijas politiskajā elitē ir nopietnas bažas par spēju to izdarīt efektīvi. Galvenais risks ir celtniecības nozares jauda, spēja palielināt darbības apmēru un izmaksu lēcienu riski. Turklāt šis naudas lietus nolīs pār Latviju brīdī, kad uzņems apgriezienus "Rail Baltica" projekta īstenošana. Tāpēc varētu būt gudra doma uz laiku samazināt investīciju izdevumus pamatbudžetā, tādējādi radot fiskālo telpu nodokļu samazināšanai. Pat īslaicīga nodokļu samazināšana ir ieguvums situācijā, kad pasaules un Latvijas ekonomiku ietekmē Covid-19. Tas nenozīmē, ka būs jāatceļ šobrīd apspriestie samazinājumi, var paaugstināt nodokļus citur. Salīdzinājumā ar tipisku Eiropas valsti, Latvijā ir maz nodokļu slogs kapitāla ienākumiem un īpašumiem," teica Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka viens no jaunākā Finanšu ministrijas piedāvājuma galvenajiem punktiem ir samazināt pašvaldībām atvēlēto IIN daļu. "No vienas puses, var jautāt, vai ir īstais brīdis to darīt, jo ir strauji jāpalielina ieguldījumi Rīgas infrastruktūrā, bet reģionu iedzīvotāji gaidīs attīstības izrāvienu no reformas rezultātā izveidotajām pašvaldībām. Taču ir doti signāli, ka pašvaldībām ietekmi varētu kompensēt no krīzes pārvarēšanas fonda, kas apstiprina versiju, ka nākotnē nodokļu pārbīdes turpināsies," sacīja ekonomists.

Strautiņš norādīja, ka noteikti ir atbalstāma ir Finanšu ministrijas piedāvātā VSAOI samazināšana par diviem procentpunktiem, ieguvumu taisnīgi jeb uz pusēm dalot darbiniekiem un uzņēmumiem. Tas būs ieguvums gan konkurētspējai, gan pirktspējai. Savukārt IIN diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa celšana īpaši atbalstīs cilvēkus, kuru ienākumi ir samērā nelieli.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda viedokli, ka jaunākais piedāvājums nodokļu izmaiņām ir vērtējams pozitīvāk, nekā Finanšu ministrijas sākotnējais piedāvājums.

"Šobrīd ir pietiekami skaidri definēts nodokļu izmaiņu mērķis, kas ir darbaspēka nodokļu samazinājums. Tas ir pozitīvi, jo šo nodokļu slogs Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un tādējādi negatīvi ietekmē gan mūsu uzņēmēju konkurētspēju, gan investīciju piesaisti. Vienlaikus žēl, ka nodokļu izmaiņas šoreiz netiek izmantotas, lai vienkāršot nodokļu sistēmu, un joprojām tiek saglabāta diezgan sarežģītā divu līmeņu progresivitātes sistēma ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un diferencētu neapliekamo minimumu," teica Āboliņš.

Viņš arī norādīja - lai arī šis ir labāks piedāvājums nekā sākotnējais, to joprojām ir grūti pilnībā novērtēt, jo nav saprotams vai un kādas izmaiņas varētu būt citos nodokļos. Piemēram, sākotnējā piedāvājuma bija priekšlikums būtiski ierobežot dažādos alternatīvos zemo nodokļu nodarbinātas režīmus. Nav saprotams, vai šīs izmaiņas joprojām tiek plānotas. Tāpat kopējā nodokļi izmaiņu piedāvājumā joprojām nav iekļauts sociāli jūtīgais nekustamā īpašuma nodokļa jautājums.

"Šie jautājumi ir būtiski, jo svarīgi saprast, kā tiks finansēts darbaspēka nodokļu samazinājumu. Zināmu nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošinās obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešana, bet tas pilnībā nekompensēs ieņēmumu samazinājumu budžetā un varētu samazināt nepilna laika nodarbinātību, kas Covid-19 krīzes apstākļos nebūtu vēlams," sacīja Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, šobrīd galvenais piedāvājums, kā kompensēt budžeta ieņēmumu kritumu ir IIN ieņēmumu pārdale no pašvaldībām uz valsts budžetu. Šāda saskaitāmo mainīšana vietām gan kopējo summu nemaina un faktiski, tas nozīmētu pašvaldību izdevumu konsolidāciju tuvākajos gados. Protams, šo ieņēmumu zudumu uz laiku ir iespējams kompensēt ar Eiropas Savienības atjaunošanas fonda līdzekļiem. To gan ir grūti izdarīt un pastāvīgo ieņēmumu samazinājumu kompensēt ar īstermiņa finanšu resursiem atsevišķu investīciju projektu realizēšanai noteikti nav ideāls risinājums, jo tāpat būs jāmazina pastāvīgo izmaksu pozīcijas.

"Tādēļ šis priekšlikums noteikti joprojām ir nepilnīgs," teica Āboliņš.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Finanšu ministrija piedāvā mainīt arī IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt turpmāk ministrija rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.