Kā tikt galā ar spontāniem pirkumiem un saglabāt ģimenes budžetu
Foto: Shutterstock
Jūs ieejat lielveikalā pēc maizes un piena, bet mājup dodaties ar pilnām rokām: te ir gan čipsi, gan saldējums, gan arī vīna pudele, kurai tieši šodien bija tik kārdinoša atlaide. Iespējams, tur nav nekādas problēmas. Ja nu tomēr nepārdomāti, spontāni pirkumi regulāri nodara pāri jūsu ģimenes budžetam? Kā mēs pieņemam lēmumu iegādāties to, kas mums vispār nav nepieciešams, un vai var tikt vaļā no šī ieraduma?

Tiek uzskatīts, ka spontāns (impulsīvs) pirkums – tas ir pēdējā brīdī pieņemts lēmums iegādāties preci vai pakalpojumu. Vislabāk to ilustrē brīdis, kad jūs pērkat preci, kura ir izlikta lielveikalā pie kases un kuru jūs, visticamāk, izlēmāt iegādāties, stāvot rindā.

Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka attīstītajās pasaules valstīs, it īpaši ASV, spontānie pirkumi veido aptuveni pusi no visiem pirkumiem. 2018. gadā rīkotā aptaujā 2000 ASV patērētāju atzina, ka spontānie pirkumi viņiem "izmaksā" vidēji 450 dolārus mēnesī. Lielākā daļa šīs summas aiziet pārtikai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!