Kā tikt galā ar spontāniem pirkumiem un saglabāt ģimenes budžetu  (1)

Tiek uzskatīts, ka spontāns (impulsīvs) pirkums – tas ir pēdējā brīdī pieņemts lēmums iegādāties preci vai pakalpojumu. Vislabāk to ilustrē brīdis, kad jūs pērkat preci, kura ir izlikta lielveikalā pie kases un kuru jūs, visticamāk, izlēmāt iegādāties, stāvot rindā.

Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka attīstītajās pasaules valstīs, it īpaši ASV, spontānie pirkumi veido aptuveni pusi no visiem pirkumiem. 2018. gadā rīkotā aptaujā 2000 ASV patērētāju atzina, ka spontānie pirkumi viņiem "izmaksā" vidēji 450 dolārus mēnesī. Lielākā daļa šīs summas aiziet pārtikai.

Svarīgi: šajā rakstā mēs nepieskaramies oniomānijai jeb kompulsīvajiem traucējumiem, kad cilvēks ir apsēsts ar domām par iepirkšanos. Ja ir aizdomas, ka jums ir šādi traucējumi, vislabāk ir konsultēties ar speciālistu.

Kāpēc būtu jāizvairās no spontāniem pirkumiem? Skatoties no personīgo finanšu pārvaldīšanas skatpunkta, tie ir viens no galvenajiem riskiem, kas apdraud jūsu finanšu stabilitāti. Ir liela varbūtība, ka tieši nepārdomātu pirkumu dēļ jūs dzīvojat no algas līdz algai. Kontrolējot šo ieradumu, var manāmi palielināt pieejamās naudas apjomu, kaut gan izdarīt to ir grūtāk, nekā pateikt.

"Impulsīvi pirkumi bija, ir un būs. Bieži vien tiem nav nekā kopīga ar īstu nepieciešamību iegadāties preci. Ir nepieciešamība pēc paša iegādes procesa. Kad es kaut ko pērku, man rodas sajūta, ka es daru kaut ko savā labā, ka es rūpējos par sevi. Reizēm tas pārvēršas galējībā un kļūst par atkarību no iepirkšanās. Cilvēki gūst apmierinājumu no fakta, ka viņi ir iztērējuši naudu un kaut ko iegādājušies. Interesanti, ka pēc pirkuma veikšanas nopirktajai precei nav nekādas nozīmes," skaidro psihiatrs un psihoterapeits Ariels Rezņiks-Martovs.

Īsi sakot: tas ir cilvēciski. Viens grib nopirkt, bet otrs grib pārdot arvien vairāk un vairāk.

Patērētāju psiholoģijai veltīta virkne zinātnisko darbu, un pastāv 3 teorijas:

Jau 1957. gadā amerikāņu lasītājus šokēja Vinsa Pakarda grāmata "Slepenie manipulatori" (oriģinālvalodā "The Hidden Persuaders"). Vairāku desmitu gadu garumā pārdevēji un tirgotāji ir attīstījuši paņēmienus, kā ietekmēt pircējus, savukārt tūkstošgades sākumā viņiem parādījās jauni instrumenti un tehnoloģijas. Rezultātā jaunie patērētāji atsevišķos preču segmentos spontāni veic līdz 80% pirkumu.

"Reklāmai un mārketingam jau ir sagatavota labvēlīga augsne. Ir cilvēki, kuri ir vairāk vai mazāk jūtīgi pret to. Vairāk neaizsargāti ir tie cilvēki, kuriem iepirkšanās un patēriņš ir nozīmīga dzīves daļa. Parasti galvenais dzīves prieks viņiem ir iegādāties kaut ko materiālu, to, ko var aptaustīt ar rokām, parādīt kādam un tā tālāk. Ir daudz tādu cilvēku, kuriem gribas sajust iegādes prieku: gandarījumu, savu nozīmi un citas līdzīgas sajūtas. Pašreiz ir ļoti bagātīga preču izvēle, un reklāma vēl papildus dod stimulu pieņemt lēmumu par jaunu pirkumu," ir pārliecināts Rezņiks-Martovs.

Psihologi uzskata, ka spontāns pirkums notiek tajā brīdī, kad prece spēj nekavējoties apmierināt cilvēka vēlmi. Šokolādīte pie kases paceļ cukura līmeni asinīs, jauns telefons paceļ pašapziņu kaut vai uz īsu brīdi. Parasti cilvēki ir pārliecināti, ka izvēlas preces, balstoties uz objektīviem apsvērumiem. Tomēr tā nav taisnība: produktus izvēlas, ņemot vērā to simbolisko vērtību – to, kā tie psiholoģiski ietekmē patērētāju. Ekonomists Džons Gelbreits no Kanādas šajā sakarā ir teicis: "Cilvēki, kuri pērk parastas preces lielveikalā, patiesībā saskaras ar savām visdziļākajām emocijām."

Kādas ir šīs emocijas? Bailes. Tieksme izcelties vai, tieši otrādi, kļūt par grupas sastāvdaļu. Cerība kļūt seksuāli pievilcīgākam. Nostalģija. Mēģinājums saglabāt veselību un jaunību. Izvairīties no šīm emocijām mēs nevaram. Bet tas nenozīmē, ka esam nolemti tērēt naudu par bezjēdzīgām precēm, kuras mums uzspiež reklāma.

"Nevar tā teikt, ka impulsīvi pirkumi ir viennozīmīgi slikti. Ne visi mūsu impulsi ir slikti, ne visas mūsu darbības ir labi pārdomātas. Mēs daudz ko darām impulsīvi. Bet, ja impulsīvi pirkumi notiek bieži, tas mūs tuvina atkarībai. Ja pirkumi sāk ietekmēt budžetu vai cilvēks pamana, ka viņa garastāvoklis ir proporcionāli atkarīgs no tā, vai kaut kas tika nopirkts, tad ir vērts aizdomāties," piebilst speciālists.

Uzdodiet jautājumus

Šis ir klasisks ieteikums: spontānie pirkumi tiek veikti automātiski, tāpēc pretī jāliek apzinātība. Visvienkāršāk ir uzdot sev pāris jautājumu, kamēr prece ir jūsu rokās. Ko man dos šis pirkums? Vai mana dzīve uzlabosies? Kļūs patīkamāk? Šis pirkums saskan ar maniem mērķiem vai tomēr ne?

Izmantojiet sarakstus

Pirms ejat iepirkties, izveidojiet sarakstu. Nav svarīgi, ko tieši jūs plānojat nopirkt, produktus, dāvanas vai drēbes. Saraksts ļaus fokusēties uz to, kas jums ir nepieciešams. Var pierakstīt visu uz papīra vai izmantot viedtālruni. Gan Android, gan iOS operētājsistēmā ir pieejamas ērtas lietotnes, kurās var koplietot sarakstus ar ģimeni.

Izveidojiet "vēlmju sarakstu"

Nosakiet sev limitu: jebkuru pirkumu, izņemot ikdienas preces, var veikt tikai pēc 30 dienām, kopš jūs pirmo reizi par to iedomājāties. Pa šo laiku impulss rimsies, bet racionālā domāšana izdarīs savu. Šādi jūs sapratīsiet, vai tiešām tie zābaki jums ir tik ļoti nepieciešami.

Atlieciet pirkumu

Nolieciet kāroto preci atpakaļ plauktā un ļaujiet tai jūs sagaidīt, kamēr dodaties pastaigā pa tirdzniecības centru. Pasakiet sev: es atcerēšos, ka man patika, un pēc tam atgriezīšos. Tas ir labs kompromiss starp vēlmi nopirkt preci nekavējoties un racionālu pieeju – izpētīt preču klāstu citos veikalos. Varbūt blakus veikalā būs kārotā prece, bet lētāka vai kvalitatīvāka. Šādi jūs varat neiekrist spontānu pirkumu lamatās.

Neizmantojiet overdraftu

Neizmantojiet overdraftu un arī citas ērtas kreditēšanas iespējas, kuras sniedz bankas karte. Pārliecība par to, ka kontā pietiek naudas, kaitē paškontrolei. Ja kredītlīnija un citi finanšu instrumenti jums ir nepieciešami citiem nolūkiem, tad labāk "aizmirst" šo kredītkarti mājās, bet ikdienas pirkumiem izmantot citu maksājumu karti, kurai nav kredīta procentu.

Maksājiet skaidrā naudā

Skaidras naudas izmantošana ir pretrunā ekonomikas tendencēm. Tomēr no banknotēm psiholoģiski ir daudz grūtāk šķirties, nekā nopīkstināt karti vai tālruni. Ja zināt, ka jums pietrūkst paškontroles, izņemiet daļu naudas no bankomāta un ikdienā izmantojiet banknotes.

Ieturiet maltīti

Nepērciet produktus, ja esat izsalcis. Pretējā gadījumā nostrādā instinkti: izsalkušam vajag visu un uzreiz. Kā likums – daudz vairāk, nekā patiesībā ir nepieciešams.

Neiepērcieties, lai uzlabotu noskaņojumu

Iepirkšanās var uzlabot noskaņojumu, bet ne ilgstoši. Iepirkties, lai uzlabotu garastāvokli, ja jums ir stress, esat noguris vai vienkārši ir skumji, nav labākā ideja. Tas neatrisinās jūsu problēmas, un, visticamāk, jūs ļoti ātri nožēlosiet, ka esat kaut ko nopircis. Labāk sameklēt citu iespēju uzlabot noskaņojumu: sports, miegs, pastaiga, meditācija, ar tuviniekiem kopīgi pavadīts laiks. Tas darbojas daudz labāk.

Iepērcieties ar ģimeni, nevis ar draugiem

Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet cilvēki labprāt veic bezjēdzīgus pirkumus, kad iepērkas draugu lokā. Radinieki kalpo kā ierobežojošs faktors. Visdrīzāk tas saistīts ar to, ka jums ir kopīgs ģimenes budžets, tāpēc jūs neapzināti kontrolējat partnera impulsus.

Izvairieties no tirdzniecības centriem

Pastaigāties pa tirdzniecības centru ir populāra izklaide, it īpaši gada aukstajā laikā. Te būtu jāapzinās, ka visu laiku cilvēka smadzenes bombardē impulsi, piedāvājot kaut ko iegādāties. Šie centri ir speciāli aprīkoti tā, lai jūs atslābinātos, atslēgtu paškontroli un sāktu patērēt. Tā labā darbojas itin viss: mūzika, kafijas smarža, soliņi, bezmaksas stāvvieta, bērnu rotaļlaukumi. Ja tas jūs uztrauc, nebrauciet uz tirdzniecības centru tāpat vien pakavēt laiku.

Elpojiet dziļāk

Dziļa elpošana darbojas, kad stāvat rindā pie kases un vēlaties paņemt šokolādi vai saldējumu. Desmit dziļu ieelpu un izelpu ļaus cīnīties ar impulsu un saprast, ka, iespējams, jums nemaz negribas saldumus.

Ierobežojiet informācijas plūsmu

Reklāmas e-pasta vēstules, īsziņas par atlaidēm un akcijām, reklāma sociālajos tīklos un tiešsaistē reizēm var noderēt. Taču, ja jūs saprotat, ka tērējat naudu nevajadzīgām lietām, tad, iespējams, ir pienācis laiks tikt vaļā no liekiem stimuliem. Var atteikties no reklāmas e-pasta vēstulēm, bet, piemēram, "Delfi" piedāvā abonēt "Delfi plus" versiju, kurā ir iespējams atslēgt reklāmas banerus.

Neapbalvojiet sevi spontāni

Sevi reizumis vajag palutināt. Tomēr ir jāapzinās, ka spontāns apbalvojums, visticamāk, ļoti ātri liks jums vilties, tāpēc sevis lutināšana rūpīgi jāplāno. Turklāt vislabākās lietas pasaulē nav nopērkamas, tāpēc jūs noteikti varat atrast kaut ko citu, kas uzlabos noskaņojumu, turklāt tikpat patīkamu un, iespējams, bez maksas.

Man nav problēmu ar impulsīviem pirkumiem. Pirmkārt, tāpēc, ka es jau sen neskatos TV, neklausos radio reklāmu. Otrkārt, sadzirdot vārdus "akcija" un "atlaide", es nevis satraucos, bet aizdomājos, kāpēc un kam tas ir nepieciešams. Treškārt, tas ir vecuma un brieduma jautājums: es pietiekami labi saprotu, kas man ir un kā man pietrūkst. Un tam noteikti nav nekāda sakara ar reklāmas kampaņām. Man nav sajūtas, ka mani mēģina apkrāpt, tomēr es vienmēr cenšos saprast, ko man cenšas pārdot. Pirmais jautājums, ko uzdodu pats sev: vai man to tiešām vajag?

Šos vienkāršos, bet svarīgos jautājumus sev var uzdot jebkurš: