Pensija būs: 5 ieteikumi, kā palielināt pensijas kapitālu  (5)

Lai saprastu, kā palielināt pensijas uzkrājumu, ir būtiski saprast, kā strādā esošā pensiju sistēma. Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma.

1. līmenis ir valsts obligātā pensiju shēma, kurā no katras jūsu algas tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. No šī līmeņa līdzekļi tiek pārskaitīti gan jūsu pensijai, gan izmaksāti šodienas pensionāriem.

2. līmenis ir valsts fondēto pensiju shēma, kuras mērķis ir palielināt pensiju kapitālu un arī pašu pensijas lielumu. Šim mērķim 6% no veiktajām sociālajām iemaksām tiek ieguldīti vērtspapīros un banku depozītos.

3. līmenis ir brīvprātīgs privātais pensiju fonds. Ar šī līmeņa palīdzību jūs brīvprātīgi varat veidot papildu uzkrājumu savai pensijai, daļu savu ienākumu ieguldot kādā no privātajiem pensiju fondiem vai uzkrājošajā apdrošināšanā.

"Latvijas pensiju sistēma ir pietiekami progresīva, ņemot vērā visus sociālekonomiskos un demogrāfiskos rādītājus, un mums ir instrumenti, kas ļauj veidot uzkrājumus pensijai atbilstoši mūsu personīgajai līdzdalībai kopējā pensiju sistēmā", situāciju raksturo eksperts.

Ļoti izplatīts stereotips attiecībā uz pensiju ir tas, ka pensijas nebūs. Tas ir maldīgs uzskats. Runājot par to, ka pensijas nebūs, cilvēki, visdrīzāk, domā par tās apmēru. Bet, cik liels būs pensijas apmērs, tas atkarīgs no cilvēka līdzdalības šajā jautājumā.

"Mums ir jāvienojas par to, ka pensija būs, un tā ir atkarīga no mums pašiem. Valsts sistēma katram iedzīvotājam izveido tā saucamo personīgo pensijas kontu, kurā valsts mums uzkrāj nākotnes saistības. Saistību apjoms ir atkarīgs no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas, protams, izriet no mūsu atalgojuma. Jo ātrāk mēs to apzināsimies un sapratīsim, jo agrāk sāksim maksāt sociālas iemaksas no mūsu pilnajiem oficiālajiem ienākumiem, un pensija būs lielāka salīdzinājumā ar mūsu nākotnes algu", saka ekonomists.

Ja mēs runājam par pensiju lielumu, ir būtiski saprast: jo agrāk jūs iesaistāties un veicat iemaksas 1., 2. un 3. pensiju līmenī, jo vairāk jūsu pensijas kapitāls pieaug ar katru gadu.

Pensijas kapitāla vērtība tiek palielināta, pateicoties tam, ka:

Tas viss tiek darīts, lai jūs nepazaudētu naudas vērtību nākotnē. Indeksējot pensiju pret inflāciju un ieguldot to finanšu instrumentos, tiek panākts, ka nauda nopelna un līdz ar to vecumdienās būs iespēja baudīt lielāko pensiju.

Tai pašā laikā ekonomists brīdina: domāt par pensijas izmēru absolūtajā izteiksmē – 500, 1000 vai 3000 eiro – ir nepareizi. Ir jāskatās uz proporcionālo skaitli procentuālā izteiksmē pret jūsu nākotnes algu, nevis to algu, kas tagad tiek ieskaitīta jūsu kontā.

Vidēji cilvēks nodzīvo vēl 18 gadus pēc pensionēšanās. Valsts ņem šo skaitli vērā, aprēķinot pensijas ikmēneša maksājumu. Tas nenozīmē, ka, ja jūs dzīvosiet ilgāk, valsts pārstās izmaksāt pensiju.

Zinot, kādi ir jūsu pensijas uzkrājumi, un sadalot tos ar 18, var izrēķināt aptuvenu skaitli, cik liela būs jūsu pensija. Datus par pensijas uzkrājumiem var saņemt portālā Latvija.lv, pieprasot e-pakalpojumus Nr. 48 (dati par 1. līmeni) un Nr. 44 (dati par 2. līmeni).

To pašu var aprēķināt, izmantojot "Pensijas kalkulatoru" portālā manapensija.lv. Protams, šī ir tikai teorētiska prognoze, bet, jo tuvāk jūs esat pensijas vecumam, jo precīzāks kļūst šis provizoriskais aprēķins. Tas izriet no tā, cik lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas jūs esat veikuši visos trīs pensiju līmeņos. Saliekot uzkrājumus kopā, jūs varētu iegūt aptuveni no 80 līdz 100% atvietojumu attiecībā pret jūsu nākotnes algu.

Ja vēl neesat domājuši par brīvprātīgiem krājumiem pensijai, tad kalkulators aprēķinās jūsu pensiju, balstoties uz iemaksām 1. un 2. līmenī. Aprēķinātais cipars varētu jūs motivēt krāt vecumdienām, izmantojot principu "no sākuma samaksā sev". Tas nozīmē, ka no katras algas noteiktu summu jūs novirzīsiet savai nākotnes pensijai.

Pirms vairākiem gadiem tikai 10% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem līdzdarbojās 3. pensiju līmenī, bet tagad šis skaitlis tuvojas 30%. Tas liecina par to, ka pieaug gan finanšu pratība, gan kopējais izglītotības līmenis. Privātpersonas un darba devēji sāk aktīvāk iesaistīties 3. pensiju līmenī, rūpējoties par nākotnes ienākumiem un to dzīves līmeni, ko gribas atļauties.

"Situācija nav ideāla, bet dinamika ir ļoti pozitīva. Latvijā ir uzņēmumi, piemēram, "Latvenergo", kas paši ir izveidojuši saviem darbiniekiem pensiju plānus. Tā ir laba prakse, ko mūsu uzņēmumi pārņem no rietumvalstīm un lielām ASV korporācijām. Uzņēmums vēršas pie bankas vai cita pārvaldnieka un slēdz līgumu par to, ka darbiniekiem tiek izveidots pilnīgi atsevišķs pensiju plāns. Piemēram, Nīderlandē, aktīvi darbojas arodbiedrības, kuras gādā par to, lai cilvēki aktīvi un brīvprātīgi iesaistās pensiju līmeņos, un, manuprāt, tas ir ceļš, kuru iet arī Latvijai nākotnē".

Ja jūsu darba devējs nepiedāvā jums iesaistīties 3. pensiju līmenī, to var izdarīt patstāvīgi, griežoties pie privātiem pensiju pārvaldītājiem vai ieguldot uzkrājošajā apdrošināšanā. Starp tiem ir gan lielākās Latvijas bankas, gan apdrošināšanas kompānijas, gan arī citas finanšu institūcijas.

3. pensiju līmenis ir drošs, jo Latvijā pastāv valsts regulējums, kas nosaka, kur šo naudu drīkst izvietot. Tātad jūsu kapitāls ir aizsargāts, bet jūs paši varat izvēlēties pensijas plānu, kurā brīvprātīgi piedalīties. Parasti pensiju pārvaldnieki piedāvā 3 variantus, katrs no kuriem atbilst noteiktas vecuma grupas vajadzībām:

Vecuma posmā līdz 45-50 gadiem var izvēlēties dinamiskus plānus, kuros risks tam, ka viss vienā dienā var nokrist vai strauji pieaugt, ir augstāks, bet ilgtermiņā tas izlīdzināsies un kopumā kapitāls pieaugs. Pēc šī vecuma cilvēkam ir labāk izvēlēties klasiskos jeb konservatīvus plānus, kur caurmēra pieaugums varētu būt 2-3%, bet pieaugums būs stabils un ar mazāku risku.

Ierobežojumi, kas tiek noteikti attiecībā uz pensiju plāniem, pasargā no tā, ka pensiju plānā varētu tikt veiktas investīcijas augsta riska instrumentos, līdz ar to investīcijas vienā dienā var pazaudēt vērtību. Risks, ka jūs pazaudēsiet visu, ir izslēgts ar šī brīža regulējumiem un pensiju plāniem.

Pēc Voļska vārdiem, Latvijā 3. līmeņa pensiju pārvaldnieku ir par daudz. Valstij pietiktu ar 3-4 pensiju pārvaldniekiem, ņemot vērā mazo finanšu tirgu. Turklāt pastāv sāpīgs komisiju jautājums: pensiju pārvaldnieki ņem lielas komisijas, atrunājoties ar to, ka viņiem ir augstas administratīvās izmaksas.

"Vēsturiski bija tā, ka pensiju pārvaldnieki ņēma komisiju kā absolūtu summu no piesaistītās naudas, nevis no tā, cik viņi ir veiksmīgi strādājuši un kādu pienesumu snieguši jūsu kapitālam. Kādreiz bija ierobežojums, ka komisijas maksai ir jābūt līdz 2%. Ja jūs novirzāt 100 eiro pensiju plānam, tad 2 eiro tiks novirzīti komisijai. Ja jūsu plāna peļņa bija noteikta 3% apmērā, tad peļņa sastādīs tikai 1%. Bet komisija negarantē to, ka jūsu pensijas plāna pārvaldītājs ir labi strādājis. Ja komisija tiktu ņemta no piesaistītās naudas, no ienesīguma jūsu plānam, tad tas būtu zināms stimuls pārvaldītājam aktīvāk darboties jūsu labā", skaidro Edgars Voļskis.

Lai izvēlētos vispiemērotāko 3. pensijas līmeņa pārvaldnieku, ir jāskatās uz 2 rādītājiem:

Ir svarīgi skatīties uz ienesīguma rādītājiem vismaz 3-5 gadu griezumā. Tas nosaka, cik veiksmīgi pārvaldnieks ir spējīgs darboties ilgtermiņā. Ir jāpārliecinās par to, ka ienesīgums ir augstāks par inflācijas rādītāju. Nedaudz matemātikas: ir jāsalīdzina ienesīgums ar inflācijas rādītāju un jāpaskatās uz to, kāda ir komisijas maksa par pensijas pārvaldnieka pakalpojumiem.

Inflācijas rādītāju var atrast Centrālās Statistikas pārvaldes mājas lapā vai Eiropas Statistikas biroja mājas lapā, savukārt komisijas maksu pensiju pārvaldītāji norāda savos piedāvājumos. Attiecīgi saliekot kopā plusus un mīnusus, var saprast, kāda būs neto peļņa jeb nauda uz rokas no jūsu ieguldītās summas. Šis cipars ļaus ātri pieņemt lēmumu, kur ieguldīt savu naudu, lai palielinātu pensijas kapitālu.

Papildus finanšu rādītājiem būtu jāskatās arī uz to, cik aktīvi pensiju pārvaldnieks pārvalda aktīvus: ja pārvaldnieks neko nav mainījis savā portfelī 3-5 gadu laikā, tas nozīmē, ka viņš neseko tirgus situācijai un ir pasīvs, kas ir riskanti.

Kopā ar plaši pazīstamajiem pensiju līmeņiem, pēc ekonomista domām, pastāv vēl divi līmeņi.

"Ir nulles pensiju līmenis un ir 4. pensiju līmenis, par kuriem nekur netiek rakstīts. Ja jums ir iespēja, tad ieguldiet savu bērnu izglītībā. Dzīvē dažādi gādās, viss kas var notikt, bet, ja būsiet ieguldījuši savu bērnu izglītībā, bērns būs izglītots, saņems attiecīgu atalgojumu un vienmēr būs spējīgs jums palīdzēt. Tas, manuprāt, ir nulles pensijas līmenis", stāsta eksperts.

Savukārt 4. pensiju līmenis, pēc Voļska uzskatiem, ir ieguldījums tā saucamajos neamortizējamos aktīvos, t.i:

"Jāsaprot, ka šīm lietām vērtība nekad nebūs nulle. Ja paskatās šo aktīvu vērtību Ilgtermiņā, kas ir 20-40 gadi, tad vienmēr ir vērojams vērtības pieaugums. Lai cik nebūtu svārstījusies zelta vērtība pēdējos 200 gados, tā vienmēr ir augusi. Tāpat ir ar mākslas darbiem. Varbūt jums nav bijusi iespēja uzkrāt pensijai, bet jums pieder šīs lietas, jūs vienmēr varat tās pārdot, jo šie aktīvi ir likvīdi. Tā ir vēl viena iespēja nodrošināt sev vecumdienas", skaidro Voļskis.

Ja šis variants šķiet saistošs, tad ir vērts sameklēt internetā mākslas darbu izsoles. Tādas pastāv gan Latvijā, gan Baltijā, gan arī Eiropas mērogā. "Ja šodien jūs nopirksiet mākslas darbu par 300 eiro, tad noteikti pēc vairākiem gadiem tas maksās 1000 eiro. Pat ja jūs nopirksiet, pieņemsim, gleznu par 100 eiro, kuras cena ir 90 eiro, šis aktīvs nekad nebūs vienāds ar nulli".

Šo Voļskis skaidro ar to, ka, pretstatā ar akcijām, kas pēkšņi var maksāt 0, ja notiek finanšu krīze vai sprāgst ekonomiskais burbulis, mākslas darbs vienmēr maksās vismaz kaut ko. Tātad, ja jums ir brīvi līdzekļi un jūs sekojat līdzi tirgus situācijai, varat nopirkt pāris mākslas darbus un pārdot tos nepieciešamības gadījumā.

Pensija ir tā dzīves sastāvdaļa, ko nevar atstāt novārtā un rūpes par to pilnībā atdot valstij. Vislabāko rezultātu pensijas jautājumā var sasniegt, pašam uzņemoties daļu no atbildības un esot aktīvam, jo Latvijas pensiju sistēma piedāvā finanšu instrumentus, kā palielināt pensijas kapitālu vai arī samazināt riskus.

Kā tas notiek: ja jūs pārbaudījāt savu pensijas kapitālu visos pensiju līmeņos un esošais uzkrājums jūs nepriecē, tad ir jāizvēlas cits pensijas plāns. Būt aktīvam un sekot līdzi situācijai ir tikai atbalstāmi.

Kādi soļi ir jāsper:

Iesniegumu var iesniegt elektroniski portālā Latvija.lv, vai fiziski iesniedzot to VSAA filiālē.