Samazinājies finansiāli spēcīgo uzņēmumu skaits, liecina pētījums  (6)

Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap sešiem tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu "stipruma" izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laikus neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," uzsver KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.

"Stiprākais Latvijā" uzņēmumi kopumā nodarbina 150 tūkstošus cilvēku un apgroza kopā 12 miljardus eiro. Mazākā "Stiprākais Latvijā" uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā ir 30 tūkstoši eiro, bet lielākā uzņēmuma apgrozījums sasniedz vairākus simtus miljonus eiro. "Stiprajiem kvalificējas uzņēmumi neatkarīgi no to lieluma, jo pamatfaktors ir saistību izpilde – laikus veikti maksājumi un nokārtotas citas saistības. Tas norāda, ka uzņēmums ir drošs un stabils," teic KIB pārstāvis.

Latvijas nozares, kuras visplašāk pārstāvētas "Stiprākais Latvijā" ir tirdzniecība (20% stipro uzņēmumu), transporta pakalpojumi (8%), būvniecība (7%). Stiprāko uzņēmumu sarakstā ir arī ārstu prakses un slimnīcas (5% stipro uzņēmumu). Konsultāciju bizness un ražošana – katru nozari pārstāv 6% uzņēmumu. Mazāk šajā sarakstā ir izglītības (0,1%), ēdināšanas (0,1%) u.c. nozares. Viens uzņēmums ir taksometru pakalpojumu sniedzējs, divi uzņēmumi ir saistīti ar lidaparātiem un kosmosa kuģiem (ražošana un apkope).

Nosakot stiprākos uzņēmumus tiek ņemts vērā uzņēmuma kredītreitings, kas veidojas no vairākiem faktoriem: kavēto maksājumu esamība un to kredītvēsture, uzņēmuma finanšu rezultāti – apgrozījums, rentabilitāte, likviditāte, pašu kapitāls, kā arī dati par uzņēmuma vadību. Tiek vērtētas darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības risks un cita būtiska informācija.

"Liels svars vērtējumā ir uzņēmuma maksāšanas disciplīnai – vai uzņēmums pēdējo divu gadu laikā ir savlaicīgi veicis maksājumus, un vai uzņēmumam nav nodokļu parādu. Viens no ietekmīgiem kritērijiem šī gada vērtējumā ir dīkstāves pabalstu neesamība. Tāpat šī gada specifika ir koronavīrusa ietekmes izvērtējums, un, redzam, ka šim faktoram ir bijusi ietekme, jo iepriekšējos trīs gadus (no 2017. līdz 2019. gadam) stiprākā kritērijus izturēja ap 5% Latvijas aktīvo uzņēmumu, bet šogad kvalificējušos uzņēmumu skaits ir sarucis līdz 3,5%," teic Miķelsons.

Atšķirībā no starptautiskajām reitingu aģentūrām, kas analizē uzņēmuma investīciju risku, kredītinformācijas biroji visā pasaulē vērtē privātpersonu un uzņēmumu saistību neizpildes risku, t.i., kāda ir varbūtība, ka uzņēmums nebūs spējīgs norēķināties par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem noteiktā periodā (parasti nākamo 12 mēnešu laikā). AS "Kredītinformācijas birojs" izmanto kredītreitinga skalu no 0 līdz 130 punktiem, kurā ir trīs riska pamatgrupas: zema riska uzņēmumi, uzraugāmie un augsta riska uzņēmumi. Katrā pamatgrupā ir vairākas grupas, tādejādi kopā veidojas 10 risku grupas. Piešķirto punktu skaits ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā uzņēmuma vecums (gandrīz 50% no jaundibinātiem uzņēmumiem izbeidz aktīvu darbību pirmo piecu gadu laikā), likviditāte, kapitāla izmantošanas efektivitāte, uzņēmuma kredītvēsture, utml. Kredītinformācijas biroju novērtējumā papildu konkrētā uzņēmuma finanšu pārskatu datiem tiek ņemta vērā uzņēmuma saistību izpildes disciplīna jeb kredītvēsture, kuru kredītinformācijas biroji saņem, atrodoties informācijas apmaiņas krustpunktā starp uzņēmumiem.