Pēc 'kapitālā remonta': nezin, cik Latvijā ir atvērti pamatkonti  (4)

Šā gada septembra sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) komercbankām sniedza skaidrojumu par patērētāja pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu, tostarp norādot, ka nav pieļaujams, ka kāda fiziska persona Latvijā nepamatoti nesaņem pamatkonta pakalpojumu un līdz ar to tai ir ierobežotas iespējas, piemēram, saņemt sociālos pabalstus, veikt nodokļu nomaksu un komunālo pakalpojumu maksājumus tikai tāpēc, ka bankas šādu klientu apkalpošanu saista ar augstu risku vai tas ir komerciāli neizdevīgi. Uz portāla "Delfi" jautājumu, cik šobrīd potenciāli ir šādu personu, kas nesaņem pamatkonta pakalpojumu, FKTK norādīja, ka tās rīcībā nav šādas statistikas, kā arī nav informācijas, cik Latvijā ir atvērti pamatkonti. Līdz ar to portāls "Delfi" vērsās pie iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem, cenšoties noskaidrot, cik mūsu valstī ir atvērti šīs ierobežotās funkcionalitātes konti, kas plašākai sabiedrībai pazīstamāki kļuvuši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem, dažādiem "melnajiem" un "pelēkajiem sarakstiem" u.tml.

Pamatkontu atvēršana ir bijusi pieejama arī līdz šim, ievērojot Latvijas un Eiropas Savienības regulējumā noteikto. Bankām jāievēro likumā noteiktie ierobežojumi, kas pie noteiktiem apstākļiem aizliedz bankām atvērt pamatkontu, tai skaitā gadījumos, kad pamatkonta atvēršana nonāktu pretrunā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo regulējumu.

FKTK skaidro, ka pamatkonts (runa nav par standarta maksājumu kontu, kāds ir lielākajai daļai iedzīvotāju) nodrošina piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam, lai cilvēks nav izolēts no iespējas saņemt, piemēram, sociālos pabalstus, algu un veikt ikdienā nepieciešamos maksājumus, piemēram, par īri, sociālajiem pakalpojumiem utt. Pamatkonts var būt tikai viens un atvērts tikai vienā bankā. Piemēram, autoratlīdzību nevar saņemt pamatkontā, jo tās saņemšana ir saistīta ar profesionālo darbību, bet kas attiecas uz nomas maksas un priekšmetu pārdošanas rezultātā iegūtās samaksas saņemšanu, ir jāvērtē, vai tā nav saimnieciska darbība (saimnieciskās darbības pazīme ir regularitāte). Ja nav saimnieciskās darbība pazīmes, tad teorētiski varētu saņemt, taču katrs gadījums jāvērtē individuāli un banka var lūgt papildu skaidrojumu.

Piemēram, kad ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu biroja (OFAC) sankcijām tika pakļauts Aivars Lembergs, FKTK norādīja, ka pamatvajadzību segšanai konts viņam tiks nodrošināts. Jāatgādina, ka 2019. gada 9. decembrī OFAC noteica sankcijas pret Lembergu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Pērn un šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis 15 sūdzības par pamatkonta nodrošināšanas problēmu. Pēc iestādes sniegtās informācijas, daudzās no šīm lietām pēc PTAC iejaukšanās ir panākts pozitīvs risinājums.

Pamatkontu ir salīdzinoši maz

"Pieprasījumi pamatkontu atvēršanai tiek saņemti salīdzinoši reti, tāpat kā atteikumu atvērt šos kontus nav daudz. Iemesls tam ir salīdzinoši nelielā nepieciešamība izmantot šāda veida pakalpojumu, jo vairums klientu atver parastos banku kontus," norāda "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops. Piemēram, šogad "Swedbank" no jauna atvērti konti teju 18 tūkstošiem klientu.

Kopumā "Swedbank" ir atvērti ne vairāk kā 20 pamatkonti, kas nodrošina fiziskām personām iespēju izmantot bankas kontu tikai minimāliem ikdienas pakalpojumiem, piemēram pabalstu saņemšanai, komunālo maksājumu vai arī nodokļu maksājumu veikšanai. "Pamatkontu atvēršanas procesā ļoti liela nozīme ir informācijas sniegšanai, jo pieteikuma iesniedzējam jāspēj pamatot, kāpēc šāds konts ir nepieciešams. Ja bankas darbinieki konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs ir apzināti maldinājis kredītiestādi, personai jau ir atvērts konts kādā citā kredītiestādē vai arī pamatkontu plānots izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, tad pamatkonta atvēršana tiek liegta," skaidro Krops.

Informāciju par pamatkontiem bankas nodod kontu reģistram saskaņā ar Kontu reģistra likumu. Reģistru uztur Valsts ieņēmumu dienests, bet daudzām iestādēm tiek nodrošināta informācija no tā, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienestam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tiesām, pašvaldībām u.c., kā arī Latvijas Bankai statistikas vajadzībām.

Valsts ieņēmumu dienests portālam "Delfi" skaidro, ka no konta reģistra nav iespējams atlasīt, cik daudz ir atvērti pamatkonti, tas ir, nav šāda atlases filtra. Latvijas Bankā norāda, ka no kontu reģistra iestādei pieejamā informācija parāda, ka pagājušā gada 31. decembrī Latvijā bija 1,85 miljoni (18.09.2020. – 1,81 miljons) unikālu rezidentu privātpersonu, kuras atvērušas kontu vismaz vienā no šīm Latvijas institūcijām: kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai maksājumu iestādē. Tomēr šis konts var būt pieprasījuma noguldījumu konts, maksājumu konts, ieguldījumu konts, seifs vai cits konta tips.