Šā gada septembra sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) komercbankām sniedza skaidrojumu par patērētāja pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu, tostarp norādot, ka nav pieļaujams, ka kāda fiziska persona Latvijā nepamatoti nesaņem pamatkonta pakalpojumu un līdz ar to tai ir ierobežotas iespējas, piemēram, saņemt sociālos pabalstus, veikt nodokļu nomaksu un komunālo pakalpojumu maksājumus tikai tāpēc, ka bankas šādu klientu apkalpošanu saista ar augstu risku vai tas ir komerciāli neizdevīgi. Uz portāla "Delfi" jautājumu, cik šobrīd potenciāli ir šādu personu, kas nesaņem pamatkonta pakalpojumu, FKTK norādīja, ka tās rīcībā nav šādas statistikas, kā arī nav informācijas, cik Latvijā ir atvērti pamatkonti. Līdz ar to portāls "Delfi" vērsās pie iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem, cenšoties noskaidrot, cik mūsu valstī ir atvērti šīs ierobežotās funkcionalitātes konti, kas plašākai sabiedrībai pazīstamāki kļuvuši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem, dažādiem "melnajiem" un "pelēkajiem sarakstiem" u.tml.
Pamatkontu atvēršana ir bijusi pieejama arī līdz šim, ievērojot Latvijas un Eiropas Savienības regulējumā noteikto. Bankām jāievēro likumā noteiktie ierobežojumi, kas pie noteiktiem apstākļiem aizliedz bankām atvērt pamatkontu, tai skaitā gadījumos, kad pamatkonta atvēršana nonāktu pretrunā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo regulējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
