Daļai uzņēmumu un mājsaimniecību var atjaunoties likviditātes problēmas  (25)

Finanšu sektora stabilitāte un loma esošās Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes un iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā bijusi atšķirīga.

Finanšu sektors ES, t.sk. Latvijā, pašlaik ir būtiski veselīgāks nekā pirms 12 gadiem, un šoreiz bankas ir daļa no risinājuma, nevis problēmas, teikts pārskatā. ES valstīs ir izveidots institucionāls ietvars, kurā atbildīgās iestādes veido vienotu modeli rīcībai vairākās jomās, tādējādi samazinot nenoteiktību un novēršot krīzes padziļināšanos.

Viens no piemēriem, kas attiecas uz kredītņēmējiem, ir Eiropas Banku iestādes vadlīnijas, kas atļāva bankām Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes skartajiem kredītiem piešķirt brīvdienas (jeb t.s. saistību izpildes moratorijus; tālāk tekstā – moratorijs), neatzīstot automātiski to kredītriska pieaugumu. Tas ne tikai pasargā daļu kredītņēmēju no maksātnespējas iestāšanās Covid-19 pandēmijas radīto likviditātes sarežģījumu dēļ, bet arī ļauj bankām turpināt brīvi kreditēt, norāda centrālās bankas eksperti.

Šis pasākums, kā arī dīkstāves pabalsti, nodokļu brīvdienas un valsts garantijas kredītiem būtiski mazinājuši Covid-19 pandēmiju ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī palīdzējuši lielai daļai uzņēmēju un mājsaimniecību pārvarēt īstermiņa likviditātes problēmas. Kopumā bankas (un to meitas līzinga sabiedrības) visai aktīvi izmantojušas iespēju piešķirt atvieglojumus moratorija ietvaros, kā arī veikt citus individuālus atbalsta pasākumus, secinājuši LB eksperti.

Kopējais to kredītu portfeļa apmērs, kuriem piemēroti atvieglojumi, jūlija beigās sasniedza 9,6% no kopējā šo iestāžu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfeļa. Nozaru dalījumā lielākais to kredītu īpatsvars, kuriem piešķirti atvieglojumi, bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (47,8%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (35,6%) un nekustamā īpašuma nozarē (18,7%).

Apstrādes rūpniecības, tirdzniecības un transporta nozares, kā arī mājsaimniecību kredītportfelī kredītu ar atbalsta instrumentiem īpatsvars ir mērenāks – attiecīgi 7,6%, 7,2%, 9,3% un 7,1%. Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmijas tālāko dinamiku saistīto nenoteiktību, nevar izslēgt, ka atbalsta instrumenti saglabās savu aktualitāti arī turpmāk.

Pandēmijai ieilgstot, daļai uzņēmumu un mājsaimniecību likviditātes problēmas var atjaunoties vai ieilgt, laika gaitā pārtopot par maksātspējas problēmām, norāda centrālās bankas speciālisti. Piemēram, zema pieprasījuma apstākļiem ieilgstot, ražošanas iekārtu noslodze var būt mazāka un to lietderīgais mūžs var būt īsāks, nekā gaidīts. Tādējādi var tikt apgrūtināta uzņēmumu spēja norēķināties par uzņemtajām saistībām pēc likviditātes atbalsta pasākumu pārtraukšanas – atliktie maksājumi nesamazina saistību kopējo apjomu un procentu maksājumi jāturpina veikt, vai arī tie uzkrājas, palielinot kopējo kredīta slogu.

Saistību izpildes atlikšana ir piemērots instruments krīzes saasinājumu pārvarēšanai, tomēr tas nav bez riskiem, norāda centrālās bankas eksperti. Pirmkārt, valsts un kredītiestāžu atbalsta ilgstoša sniegšana veicina uzņēmumu pārmērīga parāda sloga uzkrāšanos, aizkavē to piemērošanos jaunajiem tirgus apstākļiem un ierobežo jaunu investīciju veikšanai pieejamos resursus.

Turklāt dzīvotnespējīgu uzņēmumu atbalsts palielina slogu valsts budžetam un tādējādi arī nodokļu maksātājiem, kā arī pastiprina "domino efektu" (pēc atbalsta pārtraukšanas iestājusies dzīvotnespējīgu uzņēmumu maksātnespēja pasliktina arī citu uzņēmumu finansiālo situāciju un tādējādi kavē kreditēšanu un tautsaimniecības izaugsmi).

Otrkārt, lai gan banku darbības rādītāji un šo rādītāju kapitalizācija ir ļoti augsti salīdzinājumā ar globālās finanšu krīzes laikā novēroto, kredītu moratorija būtiska pagarināšana vai ilgstoša valsts kredītu garantiju un subsidēto kredītu piešķiršana var radīt riskus finanšu sektora stabilitātei, norāda centrālās bankas eksperti.

Arvien zemāka esošo un potenciālo kredītņēmēju maksātspēja un augoša parāda un ienākumu attiecība vairo zaudējumu risku banku sektoram un tādējādi ierobežo banku spēju kreditēt tautsaimniecību. Banku spēja kreditēt un aizņēmēju spēja uzņemties jaunas saistības noteikts to, cik raita būs atveseļošanās un izaugsme pēc Covid-19 pandēmijas beigām. Šos apsvērumus pastiprina tas, ka atvieglotie nosacījumi moratorijam pakļautajiem kredītiem var tikt pagarināti, tomēr tie nevar tikt turpināti nepārtraukti, teikts apskatā.

Lai gan pieejamais fiskālais drošības spilvens, kā arī gaidāmais ES instrumenta "Nākamās paaudzes ES" finansējuma atbalsts ļautu cerēt uz fiskālo atbalsta pasākumu pagarināšanu un jaunu atbalsta pasākumu ieviešanu, ne visu līdz šim ieviesto un plānoto atbalsta pasākumu turpināšana vai atjaunošana tikai pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību.

Turpinot atbalsta pasākumus, arvien lielāka nozīme, pēc LB ekspertu domām, jāpiešķir uzņēmēju un mājsaimniecību kredītu slogam un pasākumiem, kas to nepalielina, piemēram, dalībai kapitālā. Tāpat atbalsta pasākumi arvien vairāk būs jāpielāgo krīzes laikā zaudētās ražošanas kapacitātes atjaunošanai un tālākai celšanai.