Apkopotas izplatītākās banku krāpnieku shēmas Latvijā  (11)

Šonedēļ Valsts policijā tika saņemta informācija no trīs liepājniecēm, kuras nonākušas saziņā ar krāpniekam. Vienā gadījumā sieviete saņēmusi īsziņu it kā no savas bankas par to, ka viņai ir jāapstiprina maksājums. Sieviete neapjuka un šo darbību neveica. Tāpat kāda liepājniece informēja, ka viņa saņēmusi zvanu it kā no bankas drošības dienesta, taču pēc sarunas sieviete sapratusi, ka krāpnieki no viņas centās izvilināt bankas datus, izmantojot attālinātās piekļuves aplikāciju. Arī šajā gadījumā sieviete nenoticēja krāpniekiem, un viņiem nekas neizdevās.

Taču ceturtdien sieviete informēja policiju par to, ka viņa ir saņēmusi telefona zvanu it kā no bankas darbinieces, kura paskaidroja, ka sievietes bankas kontā šobrīd notiek dīvainas darbības – no tā tiek noņemta nauda, tāpēc ir nepieciešams nekavējoties kontu nobloķēt. Sieviete nosaukusi savus bankas datus, pēc kā konstatējusi, ka no bankas konta ir noņemta nauda – 1000 eiro. Krāpnieku mērķis ir iegūt citas personas piekļuves rīkus – lietotāja vārdu, paroles, maksājumu karšu datus, "SmartID" PIN kodus, lai vēlāk iegūtu piekļuvi konkrētās personas elektroniskiem finanšu līdzekļiem un pārskaitītu tos uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti.

Tomēr banka "Citadele" norāda, ka praktiski vienmēr ir iespējams redzēt pazīmes, kas palīdz atpazīt noziedznieku krāpniecības mēģinājumus. Lai palīdzētu atpazīt krāpniecības shēmas un novērstu krāpniecības gadījumus, banka ir apkopojusi pēdējā laikā izplatītākos krāpnieku paņēmienus, kurus tā ir novērojusi un par kuriem klienti ir ziņojuši.

Darba piedāvājumi

Uzdodoties par bankas darbinieku, krāpnieki zvana un piedāvā darbu bankā, izvirzot dažādus priekšnosacījumus. Piemēram, lūdz sniegt internetbankas datus, atvērt kontu, veikt pārskaitījumu par it kā konta aktivizēšanu, ielādēt failus, kas ieraksta klientu datus u.tml.

Apgalvojumi par apdraudētu naudu

Izliekoties par bankas vai citas organizācijas darbinieku, krāpnieki apgalvo, ka nauda ir apdraudēta, un tā nekavējoties jāpārskaita uz citu kontu. Iespējams, krāpnieki lūdz arī nosaukt bankas pieejas, lai it kā naudu glābtu no fiktīva darījuma veikšanas. Stāsts nav reāls, un mērķis ir naudu pārskaitīt uz krāpnieku kontu.

Viltotas mājas lapu adreses

Krāpnieki izveido internetbankas mājas lapas dublikātu, kuru ievieto "Google" meklējumu rezultātos. Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols. Ievadot datus viltotajā lapā, krāpnieki saņem pieeju klienta naudai.

E-pasta ziņojumi, uzdodoties par citām personām

Uzdodoties par dažādu, lielākoties labi atpazīstamu organizāciju pārstāvjiem, krāpnieki sūta e-pastus ar lūgumiem atvērt saites, kurās tālāk lūdz ievadīt informāciju, lai izkrāptu bankas datus.

Datu drošības pārbaude

Lai drošības nolūkos pārbaudītu informāciju, it kā bankas vārdā tiek sūtīti paziņojumi, lūdzot atvērt saites vai pielikumus. Saite novirza uz viltotu vietni, kas palīdz krāpniekiem nozagt klienta ievadīto informāciju.

Izdevīgu pakalpojumu piedāvājumi

Krāpnieks piedāvā īpaši izdevīgus nosacījumus, piemēram, kredītiem, pirms tam lūdzot maksājumu karšu vai bankas informāciju, lai it kā pārbaudītu klienta piemērotību vai pieteiktos pakalpojumam.

Piedāvājumi labi nopelnīt

Uzdodoties par brokeri vai bankas darbinieku, krāpnieki piedāvā ielādēt lietotnes vai pārskaitīt naudu it kā ļoti izdevīgām investīcijām. Solīto investīciju un peļņas vietā nauda nonāk pie krāpniekiem.

Palīdzība grūtībās nonākušajiem

Visbiežāk tie ir aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādejādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku.

Fiktīvi rēķini vai neeksistējoši pakalpojumi

Atsūtot rēķinu par neeksistējošiem pakalpojumiem, krāpnieki cenšas panākt maksājumu veikšanu. Iespējams, ka rēķins būs par populāru pakalpojumu un ar atpazīstamu logo vai ļoti līdzīgu nosaukumu, bet uzrādīts ir krāpnieku konts.

Konkursos laimētas balvas

Krāpnieki sākuši izmantot arī sociālo tīklu konkursus – viņi zvana vai raksta, informējot par it kā saņemtu balvu, bet, lai to saņemtu, nepieciešams apliecināt savu identitāti, nosaucot privātus datus.

Drošības padomus sniedz bankas "Citadele" informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška.

Nesniedziet personīgu informāciju

Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs.

Atcerieties, ka nekad un nevienam nav nepieciešams zināt jūsu bankas datus, arī bankas darbiniekiem – ne.

Kārtīgi pārbaudiet avotus

Vienmēr pārbaudiet, vai kontaktinformācija ir īsta – saziņai ar banku izmantojiet oficiālos avotus un publiski pieejamus tālruņa numurus. Nepaļaujieties uz zvanītāja tālruņa numuru un neatzvaniet uz to.

Nesteidzieties un neatsaucieties uz steidzamu rīcību

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties, bez steigas un ar vēsu prātu veltiet laiku pārdomām. Atcerieties pirmo padomu – pārbaudiet visu informāciju. Nedz banka, nedz citas īstas organizācijas nesteidzinās uz tūlītēju rīcību.

Nepārskaitiet naudu pēc aicinājuma

Ja jūs aicina pārskaitīt naudu vai veikt citas darbības ar savu naudu, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, piemēram, lai pārliecinātos par identitāti vai it kā veiktu aizdomīgu darījumu, kuru bankai jāpārbauda, atcerieties, ka nedz banka, nedz tiesībsargājošās iestādes nekad neliks pārskaitīt vai aizņemties naudu – piemēram, par konta aktivizēšanu vai kredīta priekšapmaksu.

Neatveriet saites un pielikumus no nepazīstamiem e-pastiem

Vispirms uzmanīgi pārbaudiet e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo nereti e-pasta adrese izveidota līdzīga. Tāpat neatsaucieties aicinājumiem instalēt dažādas programmas. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmas.

Izvairieties maksāt ar naudas pārskaitījumu

Iepērkoties internetā pie nepazīstamiem pakalpojumu sniedzējiem, izvēlieties maksāt ar integrētiem un drošiem maksājumu veidiem – piemēram, ar internetbanku, savu bankas karti, "Klix" vai "PayPal".

Vienmēr esiet modri

Iepazīstieties ar visu jums sniegto informāciju par datu drošību un jaunākajām krāpšanas metodēm. Šaubu un aizdomu gadījumā vienmēr sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju un savu banku.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neuzticēt savus personas datus citiem cilvēkiem. Visbiežāk šādi gadījumi notiek cilvēku pārlieku lielas uzticēšanās un neuzmanības dēļ.