'Swedbank' sākusi dzēst 2008. gada krīzes parādus  (69)

Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen ir pārdoti, taču saistības palikušas.

Šādi "Swedbank" turpina jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Sagaidāms, ka šajā noslēguma fāzē tiks palīdzēts pārējiem 3100 klientiem, kuriem banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 110 miljonu eiro apmērā.

Saeima vasarā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļauj kredītiestādēm vienpusēji dzēst privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kuri uzskatāmi par neatgūstamiem un tika ņemti līdz 2008. gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Vienlaikus Saeima atbalstīja arī grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", saskaņā ar kuriem šāda parāda dzēšana nerada ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu parādniekam. Pamatojoties uz likumā noteiktajiem kritērijiem, "Swedbank" ir izstrādājusi saistību dzēšanas un samazināšanas politiku.

Parādu dzēšana pilnā vai daļējā apmērā tiks piemērota tiem līgumiem, kas kā mājokļu kredīti tika ņemti laika posmā līdz 2008. gada 31. decembrim un nav atmaksāti 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Šiem aizdevumiem ieķīlātais mājoklis ir pārdots, tomēr ar to nav bijis pietiekami, lai segtu visas atlikušās saistības. Tām personām, kurām šāds risinājums ir piemērojams, Swedbank nodrošinās iespēju dzēst atlikušās parādsaistības 90% vai pat 100% apmērā.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008. gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem – lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā. Es aicinu visus godprātīgi izturēties pret savām vēsturiskajām saistībām," uzsver "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Pilnā 100% apmērā saistības tiks dzēstas tām personām, kuras atbilst sociāli jutīgām sabiedrības grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, par maznodrošinātām vai trūcīgām atzītām personām u.tml. Tāpat pilna apmēra parādu norakstīšana attieksies uz personām, kuras līdz 2022. gada 31. decembrim būs sasniegušas pensijas vecumu, un tiem klientiem, kuri ir vienojušies ar banku "Swedbank" Sociālā izlīguma ietvaros.

Visiem pārējiem klientiem saistības tiks samazinātas 90% apmērā. Šāda pieeja piemērota, lai ievērotu taisnīguma principu pret tiem, kuri savas saistības sakārtojuši jau iepriekš Sociālā izlīguma programmas ietvarā. Klientiem, uz kuriem attiecināma saistību dzēšana, uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta vēstule par atlikušo saistību izpildes termiņu un kārtību, taču klienti var arī paši vērsties bankā telefoniski vai rakstiski. Automātiska parādu dzēšana netiks piemērota tikai gadījumos, kad ir aktīvs tiesvedības process, noslēgts specifisks izlīgums, vai gadījumos, kad klienta rīcība atgūšanas procesā nav bijusi godprātīga.

Likums nosaka, ka parādu norakstīšana nav piemērojama aizņēmējiem, kuriem ir aktīvs maksātnespējas process.

Latvijas Bankas (LB) vadītājs Mārtiņš Kazāks šo soli vērtē atzinīgi. "Pirmā no Latvijas komercbankām ir iedarbinājusi praktisku mehānismu, kā tiks dzēstas vai būtiski samazinātas iepriekšējās krīzes laika bezcerīgās hipotekārās parādsaistības," viņš norāda.

"Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam, kuri līdz šim bija izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti doties darba gaitās ārpus Latvijas. Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek pieņemts Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda rakstura ekonomiskām grūtībām," piebilst M. Kazāks.

"Ceru un sagaidu, ka "Swedbank" piemēram tuvākajā laikā sekos citas vadošās komercbankas. Būtiski, lai šīs ieceres tiek izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši, saprotami un ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā," viņš uzskata.

M. Kazāks uzsver, ka par šīs idejas praktiskās ieviešanas rezultātiem varēs spriest gada beigās, iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro parādsaistību dzēšanas mehānismu iedarbinot plašākam komercbanku lokam un apkopojot statistiku, cik plaši un kādam cilvēku lokam tas piemērots.

"Tomēr jau tagad, ņemot vērā lielo cilvēku interesi, var teikt, ka šis ir ļoti būtisks solis daudzu mūsu tautiešu atgriešanai ekonomikā," uzskata M. Kazāks.

"Tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās. Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums," skaidro M. Kazāks.