Lai arī kopumā Fiskālās disciplīnas padome (FDP) pozitīvi vērtē valdības darbu Covid-19 krīzes pārvarēšanā, FDP ir atkārtoti aicinājusi valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, liecina jaunākais padomes ziņojums.
Tie tieši pasliktina valsts vispārējā budžeta bilanci un valsts fiskālo ilgtspēju, teikts jaunākajā padomes ziņojumā.
FDP atkārtoti norāda uz to, ka valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu.
Valsts investīciju projektiem primāri ir Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja.
Kā tuvākā prioritāte ir uzskatāma Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES izvirzītajām prioritātēm: veicināt ES ekonomisko, sociālo, un teritoriālo kohēziju, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, atbalstīt zaļās un digitālās transformācijas. Šī instrumenta izmantošana, pēc FDP domām, nepasliktinās VVBB un nepalielinās valsts parādu
Septembrī joprojām novērojama nodokļu iekasēšanas uzlabošanas tendence: pamatbudžetā tika iekasēti par 1% vairāk nodokļu, nekā 2019.gada septembrī, bet Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 6%. Tas apliecina, ka agrākā prognoze, ka maijā varētu būt sasniegts zemākais nodokļu iekasēšanas punkts, ir izrādījusies precīza, norāda padomes pārstāvji. Iedzīvotāji, kļuvuši optimistiskāki par savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi uzlabojot gan patēriņa nodokļu, gan arī citu nodokļu iekasēšanu. Visticamāk, neskatoties uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanos pēdējos mēnešos, nodokļu iekasēšanas plāns 2020. gadā tomēr netiks izpildīts.
Finanšu ministrija (FM) augustā pārvērtēja Covid-19 plānoto nodokļa apmaksas termiņu pagarināšanas ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci (VVBB) 2020.gadā un secināja, ka atlikto nodokļu maksājumu ietekme ir stipri mazāka – 139.9 miljoni – par sākotnēji prognozētajiem 331 miljonu eiro. Finanšu ministrija prognozē, ka nākamajos gados krīzes laikā atliktie nodokļi uzlabos budžeta bilanci par 38,4 miljoniem eiro.
Pretēji nodokļu iekasēšanai, kurā ir novērojama izteikta uzlabošanās, valsts budžeta izdevumu dinamika ir neskaidra, norāda FDP. Lai arī ir novērojams izdevumu pieaugums valsts atbalsta pasākumu dēļ, tomēr kopējais izdevumu pieaugumu līmenis mēnešu griezumā nav vienmērīgs. To ietekmē tas, ka atbalsta pasākumu finansēšana nenotiek izlīdzināti.
"Kopumā gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta bilances var uzskatīt par adekvātām ārkārtas situācijai: saskaņā ar Valsts kases (VK) operatīvajiem datiem, valsts pamatbudžeta bilance septembra beigās bija mīnus 119 miljoni eiro (pirms gada šajā laikā tā bija 99,2 miljonu eiro).
Speciālā budžeta bilance 2020. gada septembra beigās bija mīnus 9,6 miljoni eiro, attiecīgi 2019.gada septembra beigās tā bija 12,9 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
