Pētījums: Finanšu institūcijām jāgatavojas straujām pārmaiņām  (1)

Nebanku aizdevumu kopapjoms ASV dolāros pēdējā desmitgadē ir pārspējis banku izaugsmes tempu – nebanku aizdevumu saliktais gada pieauguma temps ir 2,3% salīdzinājumā ar banku aizdevumu salikto gada pieauguma tempu 0,6% apmērā.

Šī tendence var paātrināties, jo Covid-19 izraisītās aktīvu vērtības samazināšanās dēļ krītošie kapitāla pamatrādītāji ierobežos banku kreditēšanas spēju, īpaši Eiropā. Tādiem netradicionāliem finansējuma avotiem kā privātā kapitāla fondi, valsts ieguldījumu fondi un kredītfondi, kā arī valstu valdībām pašām nāksies piedalīties tautsaimniecības atveseļošanas un turpmākās attīstības finansēšanā.

Nebanku aizdevēji, tostarp privātā kapitāla fondi un valsts ieguldījumu fondi, 2019. gadā aizdeva 41 triljonu ASV dolāru salīdzinājumā ar 38 triljoniem ASV dolāru, ko aizdeva tradicionālie aizdevēji. No "PwC" analīzes izriet, ka alternatīvie fiksēto ienākumu ieguldījumi (private debt) ir piedzīvojuši ievērojamu izaugsmi, kas šo ieguldījumu veidu var padarīt par nozīmīgu nebanku aizdevumu kategoriju. Kopš 2010. gada privātā parāda saliktais gada pieauguma temps ir audzis par 11%.

"Alternatīvo kapitāla nodrošinātāju popularitātes pieaugums, Covid-19 un regulējuma ietekme uz tradicionālajiem aizdevējiem ir pievērsusi uzmanību dažādu finansējuma modeļu turpmākajai attīstībai. Finanšu pakalpojumu saņēmēji arvien biežāk ir gatavi maksāt vairāk par ātru apkalpošanu un lielāka riska uzņemšanos tieši šiem, salīdzinoši mazākiem finanšu tirgus dalībniekiem, šādā veidā stimulējot šo tirgus segmentu attīstību. Šīs pārmaiņas būtiski ietekmēs tradicionālo finanšu institūciju darbības modeli un peļņu," norāda "PwC" Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts.

Dažādi izaicinājumi sagaida arī apdrošinātājus un ieguldījumu pārvaldniekus. "PwC" pārskatā norādīts, ka nullei tuvās procentu likmes apvienojumā ar digitālo aizdevēju popularitātes pieaugumu samazinās produktu portfeļu procentuālo peļņu, uzsverot nepieciešamību strauji digitalizēties, ietaupīt izmaksas un reāli celt ražīgumu. Turklāt tas viss jāpaveic, ņemot vērā to, ka valstu valdības pieprasa palielināt izdevumu un atskaišu apjomu par vides, sociālajām un korporatīvās pārvaldības iniciatīvām.

Lai gan finanšu pakalpojumu nozare ir salīdzinoši labi pārcietusi Covid-19 pandēmijas radītās sekas, situācijai attīstoties, tā var tikt skarta ļoti smagi. Pandēmijas izraisītais darbavietu samazinājums, uzņēmumu slēgšana, parāda pieaugums un tirgus svārstības zemu procentu likmju situācijā atstāj negatīvu iespaidu uz ekonomiku. Finanšu pakalpojumu nozarē izaicinājums ir spēja izdzīvot šajos grūtajos apstākļos, līdzsvarojot izmaksas. Sekmīgi būs tie, kas spēs atrast labāko balansu un adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem.