sīknauda uzkrājumi monētas bizness
Foto: Shutterstock
Privātpersonu un juridisko personu moratoriju piemērošanas termiņš bankās beidzās 30.septembrī, un turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam, informē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Moratoriju termiņu ietvaros Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu – 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā," norāda S. Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, "Swedbank" ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1500 uzņēmumu un vairāk nekā 5700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skartu bija: transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"Moratorija ietvaros "SEB banka" sniegusi atbalstu kopumā vairāk nekā 1200 kredītņēmējiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Redzējām, ka mūsu klienti šajā laikā rīkojās ļoti atbildīgi un, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, savlaicīgi vērsās pie mums, negaidot, kad situācija izveidosies par lielāku problēmu. Salīdzinoši ātri klientu pārliecība par savas finansiālās situācijas stabilitāti ilgtermiņā atkal pieauga, jo kopš aprīļa beigām jaunu kredītu pieteikumu īpatsvars kļuva lielāks, nekā pieteikumu skaits kredītu labvēlības perioda piešķiršanai. Piemēram, maija otrajā pusē jau bija vērojams aktivitātes pieaugums mājokļu kreditēšanā, kas īpaši strauji atdzīvojās jūlijā un augustā. Turpmāk viss būs atkarīgs no tā, kā globāli veiksies ar vīrusa izplatības mazināšanu. Jārēķinās, ka jebkādu ierobežojumu ieviešana nes līdzi patērētāju uzvedības maiņu un ekonomikas bremzēšanos. Tas apliecina, ka šis gads būs ļoti mainīgs attiecībā uz mājokļu kredītu pieprasījumu, bet klientu uzvedība un pieprasījums seko fona informācijai – lielāka nenoteiktība nozīmē lielāku piesardzību," komentē "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

""Luminor bankā" novērojām, ka pieprasījums pēc kredītmaksājumu atlikšanas bija mainīgs. Visaugstākais tas bija pirmajā mēnesī pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet augustā jaunus pieteikumus praktiski vairs nesaņēmām. Kopumā uzņēmumi ar kredītsaistībām tika galā labāk, nekā gaidīts, un lielāku vajadzību par kredītmaksājumu atlikšanu novērojām no privātpersonu puses, kas Latvijā bija augstākā starp Baltijas valstīm. Kredītsaistības atlikām vairāk nekā 3 225 privātiem klientiem, no kuriem visvairāk pamatsummas maksājumu atlikšanu izmantoja hipotekāro kredītu ņēmēji, taču maksājumi tika atlikti arī daļai līzinga un patēriņa kredītu. No uzņēmumiem vairāk kredītmaksājumu atlikšanu izmantoja lielāki uzņēmumi, kur kā iemesli minami likviditātes problēmas, naudas līdzekļu trūkums vai arī negatīvas naudas plūsmas. Bet interesanti bija novērot, ka mazie un vidējie uzņēmumi daudz ātrāk spēja pielāgoties izmaiņām ārējā vidē – klienti turpināja ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās un biznesa attīstībā, kā arī pārprofilējās. Kopumā bija samērā daudz uzņēmumu, kas pieteicās maksājumu atlikšanai, tomēr to tā arī neizmantoja," stāsta "Luminor" vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

"Kredītbrīvdienu pieteikumu skaits strauji sāka pieaugt pēc 12. marta, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, un divu nedēļu laikā pieteikumu skaits pieauga līdz vairāk nekā 100 pieteikumiem dienā. Tomēr, sākot no jūnija, pieteikumu skaits saruka līdz dažiem pieteikumiem dienā, un šobrīd pieteikumu skaits nav ievērojami pieaudzis. Latvijā lielāko daļu kredītbrīvdienu pieteikumu saņēmām no privātpersonām - patēriņa kredītu saistību atlikšanai. Savukārt uzņēmumu segmentā vairāk pieteikumu bija no lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem uzsākām individuālās sarunas un konsultācijas uzreiz pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas," stāsta "Citadeles" valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!