Uzkrāt un ieguldīt: vai arī man tas ir pa spēkam?  (1)

Ieguldīšana sākas ar uzkrāšanu, jo jābūt brīviem līdzekļiem, ko investēt. Te slēpjas varbūt viens no visizplatītākajiem mītiem, ka nav no kā uzkrāt. Tiesa, jāņem vērā fakts, ka algas mēdz būt tik mazas, ka tiešām nepietiek nekam. Ja ikdienā jūs knapi varat segt pamatvajadzības, tad pagaidām investīciju tēma nebūs jums saistoša. Tomēr, ja jūs vēlētos saprast, kādas ir iespējas uzkrāt, lai ieguldītu, turpiniet lasīt.

Cik cilvēku, tik arī viedokļu. Tāpēc katram ir sava motivācija, kāpēc krāt, kāpēc investēt un kādos instrumentos. Tirgū ir trīs aktīvu veidi, kuros var investēt, lai iegūtu ekonomisku vērtību un kapitāla pieaugumu ilgtermiņā:

Kur tieši ieguldīt līdzekļus ir atkarīgs no jūsu plānošanas horizonta. Jo ātrāk sāksiet ieguldīt, jo augstāks varētu būt ieguvums. Ar plānošanas horizontu no 15 gadiem un ilgāk svārstīgums finanšu tirgos, iespējamie riski un ekonomisko burbuļu sekas izlīdzinās. 20-30 gadu griezumā svārstošais ienesīgums arī izlīdzinās, krīzes sekām zaudējot savu būtiskumu.

Tātad, plānojot krāt un ieguldīt ilgtermiņā, var ieguldīt akcijās un nekustamā īpašumā (augstāks risks), savukārt, ja jūsu plānošanas horizonts ir krietni īsāks, piemēram, līdz 10 gadiem, tad ir jāizvēlas konservatīvāki investīciju plāni obligācijās. Šajā gadījumā riski būs zemāki, tāpat kā zemāks arī būs potenciāls ienesīgums.

Risks korelē ar ienesīgumu, tāpēc jums kā privātinvestoram jāiegaumē, ka neeksistē augsts ienesīgums ar maziem riskiem. Kompānijas, kuras apsola virs 10% ienesīgumu gadā, "spēlē" riskanti, līdz ar to būtu jāizvairās no ieguldījumiem šādās kompānijas, ja vien jūsu mērķis nav nopelnīt īstermiņā. Vispārēji pieņemts, ka jūsu augstā riska portfelim ir labs ienesīgums, ja jūs pelnāt 5% pēc inflācijas, bet zema riska portfelim šis rādītājs ir 1-2%.

Respektīvi, ceļa sākumā jums ir jāpieņem lēmums par to, kādam mērķim jūs krāsiet un ieguldīsiet, kā arī noteikt plānošanas horizontu: īstermiņa (līdz 10 gadiem), vidējā termiņa (10-15 gadi) vai ilgtermiņa (15-30 gadi).

Ja jūtat, ka jums nav pacietības, lai investētu līdzekļus uz 20-40 gadiem, tad ir jāizvēlas vidējais vai īsākais ceļš un ieguldīšanas horizonts, uzkrājot vismaz drošības spilvenam.

Daži eksperti iesaka uzkrāt no 3 līdz 6 mēneša algām, lai varētu sākt runāt par finanšu drošību, savukārt, citi speciālisti ir pārliecināti, ka absolūtais minimums sastāda 12 mēnešu algas. Šādi veidojas tā saucamais drošības spilvens – tas ļaus neuztraukties krīzes gadījumā, kad pēkšņi paliekat bez darba un regulāriem ienākumiem vai arī zaudējat darbspēju slimības dēļ.

Daži cilvēki krāj un iegulda naudu, lai viņiem būtu papildu līdzekļi vecumdienās, jo nav cerības uz to, ka varēs iztikt tikai no valsts garantētās pensijas. Otrs scenārijs ir sākt ieguldīt, lai veidotu tā saucamo pasīvo ienākumu, kas ļaus pensionēt agrāk, nekā tas valstī ir noteikts.

Šādā gadījumā būtu labi plānot savas darbības ilgtermiņā un sākt krāt un investēt pēc iespējas āgrāk.

Neatkarīgi no tā, kādam mērķim jūs krājat līdzekļus, ir jāņem verā inflācijas rādītāji un kā tie ietekmē jūsu kapitālu. Ja jums ir brīvi līdzekļi, kas vienkārši glabājas bankas kontā, tad ar laiku tie zaudē savu vērtību inflācijas dēļ. Savukārt, no krājkontā vai depozītā noguldītās naudas nevar gaidīt lielu atdevi, pateicoties zemajām procentu likmēm, ko piedāvā bankas. Līdz ar to uzkrātais kapitāls ne tikai nepelna, bet arī varētu samazināties.

Būtu prātīgi novirzīt daļu no uzkrājumiem darījumiem ar vērtspapīriem, jo ilgtermiņā jums būs iespējas pelnīt finanšu tirgos.

Ir skaidrs, ka, lai sāktu ieguldīt, no sākuma būtu jāveido uzkrājumi. Mēs esam pieraduši, ka ikdienā ir ļoti maz universālu lietu un gatavu recepšu, bet šajā gadījuma recepte ir: jums ir nepieciešams budžets un finanšu disciplīna.

Ir principi, ko visi zina, bet ne visi tiem seko vai pielieto ikdienā. Piemēram, var apvainoties uz ārstu, kurš pārjautā jums, kā tieši jūs lietojāt antibiotikas, ja jūs atbildējāt: "Tā kā rakstīts instrukcijā". Tāpēc ka instrukcija ir viens, bet realitāte – pavisam kas cits. Instrukcijā varētu būt rakstīts, ka antibiotikas jādzer 10 dienas, bet jūs dzērāt tikai septiņas dienas un atmetāt ar roku, tikko jums kļuva labāk.

Līdzīgi ir ar personisku vai ģimenes budžetu. Vairākums no mums zina, ka budžetam ir jābūt: ir jāseko līdzi ieņēmumiem un izdevumiem, jāplāno lieli pirkumi, jāzina, kam tieši jūs tērējat visvairāk naudas un kāds procents no ieņēmumiem būtu jāuzkrāj drošības spilvenam. Bet vai jūs personīgi to visu darāt?

Kā tikai rodas izpratne, ka individuālā un ģimenes labklājība ir svarīga ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā, budžeta plānošanas jautājums vairs netiek uztverts kā kaut kas nenozīmīgs un mazsvarīgs. Un te mēs pārejam pie konkrētām darbībām.

Viens no populārākajiem ieteikumiem ir "sākumā samaksā sev". Tas nozīmē, kad jūsu kontā ienāk nauda – vienalga, vai tā būtu alga, vai īres maksa, vai honorāri – sākumā ir jānovirza noteikts procents uzkrājumiem. Var sākt ar jebkuru summu, kas neliekas "biedējoša". Ieteikums ir uzkrāt vismaz 10% no visiem mēneša ienākumiem, pakāpeniski palielinot apjomu līdz 20%.

Plānojot budžetu, eksperti iesaka vadīties pēc 50/30/20 principa:

Sekot līdzi saviem tēriņiem un ienākumiem un plānot budžetu tagad ir diezgan viegli, bet tas tomēr prasa disciplīnu. Tirgū ir pieejamas visdažādākās budžeta plānošanas lietotnes, kas ļauj pierakstīt un analizēt tēriņus, atspoguļojot jūsu finanšu ieradumus. Lietotnes ir pieejamas gan datoram, gan arī mobilajām ierīcēm, bet ja nekas no tām nepatīk, derēs arī vecais labais "Excel" fails, kur fiksēt visas naudas plūsmas. Galvenais ir darīt to regulāri un izpildīt sev dotos solījumus. Kad jūs būsiet sakrājis tādu summu, ko vēlēsieties iedguldīt, tad būs pienācis laiks noskaidrot, kur Latvijā ir iespējams ieguldīt.

"Pirmais ko vajadzētu saprast vai ikdienā ir interese aktīvi darboties akciju tirgos un sekot līdzi to svārstībām, vai arī ir vēlme būt pasīvajam investoram, kurš seko līdzi izmaiņām akciju tirgos, piemēram, reizi ceturksnī vai gadā. Nākamais - ieguldītos līdzekļus ir vēlme pārvaldīt pašam vai uzticēt profesionāļiem", stāsta Artūrs Kostins, Altero.lv vadītājs. "Ja izvēle ir par labu fondu pārvaldīšanai pašam, Tev būs nepieciešams izvēlēties kādu no platformām, svarīgi, ir pārliecināties par to reputāciju, licences esamību, un licences valsts jurisdikcija, t.i. ievērojama kompānija, kurai var uzticēties, lai beigās nepaliktu bez ieguldītās naudas. Vienas no populārākajām ko es varētu ieteikt ir Saxobank, Exante, Etoro un tml., kā arī bankas. Izvēloties fondu pārvaldītāju ir jāpievērš uzmanība komisijas maksai, vai tie ir procenti par pirkšanas un pārdošanas darījumiem, vai fiksēta maksa, kas ne vienmēr ir izdevīgi, ja ir vēlme darboties aktīvi un ar mazām summām. Piemēram, Revolut ir fiksēta komisijas maksa", tā Artūrs Kostins.

Šajā rakstā mēs pieskarsimies ieguldīšanai vērtspapīros ar vidējā vai ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to nerunāsim par P2P ("peer 2 peer") platformām, kurās ir iespējams ieguldīt naudu aizdevumos ar laika horizontu no 3 mēnešiem un ilgāk ar samērā augstu potenciālo ienesīgumu. Šis platformas piedāvātā procentu likme ir 10% un augstāka, tāpēc P2P platformu izvēle tiek uzskatīta par augsta riska ieguldījumu, kuram ir liela zaudējumu iespēja.

"Izvēloties profesionāļus ir jārēķinās ar komisijas maksu 1-2% gadā no pārvaldītās naudas summas, - precīzē Artūrs Kostins. - Piemēram, Tava nauda nopelnīja 7%, tad no šī procenta fondu pārvaldītājs saņems 2% komisijas maksu, un Tev paliks 5%, no kuriem Tev būs jāsamaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20%. Jāņem vērā, ka neatkarīgi no tā vai Tu esi nopelnījis vai neesi, fondu pārvaldītājam ir jāmaksā komisija. Savukārt, izvēloties augsta riska fondu pārvaldnieku ir pieņemta tā saucamā "two twenty" prakse, kas nozīmē, ka 2% no pārvaldītas summas + 20% no tā ko fonds ir reāli nopelnījis fondu pārvaldnieks patur sev".

Naudas turēšana bankas kontos un termiņdepozītos nav gluži ieguldījumi, jo naudu apēd inflācija. Ja jūsu uzkrājumi nepārsniedz 6 mēnešu budžetu un ir iespēja, ka kādā brīdī jums vajadzēs ātri izņemt šo naudu, tad šī opcija nemaz nav slikta.
Tomēr, ja drošības spilvens jau ir uzkrāts un ir vēlme palielināt kapitālu, tad izdevīgāk izvēlēties citus finanšu instrumentus.

Ieguldījums 3. pensiju līmenī vai uzkrājošā programmā ar dzīves apdrošināšanu ir samērā populārs Latvijā, jo ieguldīšana šajos produktos tiek uzskatīta par attaisnotiem izdevumiem un par to var saņemt ienākuma nodokļa atmaksu, iesniedzot gada deklarāciju.

Tomēr ir jāuzmanās no dārgām administratīvām izmaksām no pensiju pārvaldnieka puses. Tāpēc izvēloties kredītiestādi, kurai uzticēt savus uzkrājumus pensijai, ir jāsalīdzina nosacījumi un komisijas likmes.

Tā ir viena no visizplatītākajām izvēlēm privātajiem investoriem, pateicoties relatīvai vienkāršībai. Ieguldījumu fondu pārvalda profesionāls ieguldījumu pārvaldnieks, kura galvenais uzdevums ir gūt maksimāli iespējamu peļņu ieguldītāju līdzekļiem.
Fondu plusi:

Dažas Latvijas bankas, kā "Luminor" un "Swedbank" piedāvā brokeru pakalpojumus privātajiem investoriem. Tas nozīmē, ka ar banku starpniecību ir iespējams iegādāties akcijas vai citus vērtspapīrus, vai arī investēt ieguldījumu fondos. Parasti bankas piemēro diezgan lielas minimālās komisijas – 2-6 EUR par katru Baltijas akciju pirkumu un 20-50 EUR par katru ārzemju akciju pirkumu.
Ņemot vērā komisijas maksu par katru transakciju, ja jums nav lielie uzkrājumi, ir labāk ieguldīt ieguldījumu fondos un neaiztikt šo naudu vairākus gadus, t.i. nepirkt jaunas daļas vai arī neizņemt peļņu, jo no tās nāksies samaksāt nodokli uz kapitāla pieaugumu.

Vietējās bankas ieguldījumu fondiem piemēro arī komisiju 1-2% gadā, kas apdraud jūsu iegūto peļņu no fonda. Respektīvi, pirms izvēlēties banku, ir jāsalīdzina nosacījumi un komisijas likmes, lai nebūtu tā, ka fonda ienesīgums ir zemāks par administratīvām izmaksām.

Jebkuras investīcijas ir saistītas ar riskiem, kuri būtu jāapzina pirms sākt ieguldīt. Var izcelt trīs galvenos riskus, ko jāņem vērā privātinvestoram:

Tirgus risks iestājas līdz ar tirgus svārstībām, kad ieguldījumu vērtība var ne tikai palielināties, bet arī kristies. Vienīgā iespēja nodrošināties pret šo risku ir ieguldījumu portfeļa diversifikācija. To pauž mums viesiem zināmais sakāmvārds – nedrīkst likt visas olas vienā grozā.
Valūtas risks iestājas, mainoties valūtas kursam, kas ietekmē jūsu aktīvu cenu. Tāpat kā iepriekšējā riska gadījumā, ir jāveido diversificēts ieguldījumu portfelis. Tas nenozīmē, ka jūsu portfelim ir jāsastāv no 15-20 dažādām valūtām. Lai izvairītos no šī riska, pietiek ar 2-4 dažādām valūtām.
Vēl pastāv kompānijas risks, kurai jūs uzticat savus līdzekļus. Galvenais kritērijs kompānijas izvēlē ir tikai uzticamība. Tāpēc, izvēloties kompāniju, ir nepieciešams novērtēt uzticamību, pārbaudot reitingus, ko sniedz neatkarīgas reitinga aģentūras, tādas kā "Standard&Poors", "Moody's" vai "Fitch".

Reitingu apzīmē ar vienu vai vairākiem angļu burtiem no "A" līdz "D". Jo vairāk vienādu burtu, jo reitings ir augstāks, respektīvi banka vai cita finanšu kompānija ar reitingu "BBB" ir drošāka, nekā "B".

Tāpat jebkuru kompāniju ir jāpārbauda, vai tā ir uzskaitīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā. Ja kompānijas tur nav, tas nozīmē, ka tā nav Latvijas finanšu tirgus dalībnieks un tai nav darbības atļaujas.

Interesanti, ka finanšu tirgus ir pakļauts izmaiņām, ko izraisa emocijas, nevis prātīgs aprēķins. Tieši tāpēc mēs varam novērot finanšu tirgu kritumu, piemēram, pēc Donalda Trampa saslimšanu ar Covid-19. Cilvēki balso ar savu maku par "Tesla" akcijām, jo tic Īlonam Maskam un viņa vīzijai par labāko planētu, kaut gan kompānijas finanšu rādītāji pavisam nav spoži.
Līdz ar to eksperti vienmēr iesaka uzdot sev jautājumu: vai es varēšu saglabāt mieru un vēsu prātu, lai varētu vērot finanšu tirgus svārstības un nekrist panikā pie jebkura mazākā krituma? Ja atbilde ir pozitīva, tad droši sāciet krāt un mērķtiecīgi ieguldīt kapitālu nevis melnām, bet baltām dienām. Jums tas ir pa spēkam.