Saeima sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta

Sēdē piedalīsies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Komisijas sēde sāksies pulksten 9. Sēdē plānots iepazīties ar aktuālo informāciju par valsts finanšu situāciju, makroekonomiskajām tendencēm, kā arī to, kādas prioritātes nākamgad paredzētas. Komisijai tiks sniegts arī Fiskālās disciplīnas ziņojums.

Otrdien Budžeta komisijai plānota sēde arī pulksten 13.30. Tajā deputāti skatīs neatkarīgajām institūcijām paredzēto finansējumu.

Savukārt sēdē, kas sāksies pulksten 15.30, plānots konceptuāli lemt par likumprojektiem, kas paredz izmaiņas labklājības jomā.

Budžeta komisija darbu pie 2021.gada budžeta likumprojektu izskatīšanas pirmajā lasījumā turpinās trešdien, 21. oktobrī, un piektdien, 23. oktobrī.

Budžeta komisijas sēdes notiks daļēji attālināti, videokonferences formātā.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,579 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,758 miljardu eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada plānu paredzēts ieņēmumu samazinājums 328 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 744 miljonu eiro apmērā.

Budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2021. gadā prognozēti 6,682 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,84 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2020. gada plānu ir 602 miljoni eiro jeb 8,3%.

Izdevumu palielinājums 505 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 96 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,151 miljardi eiro un 3,172 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2020. gada plānu ir 195 miljoni eiro jeb 6,6%.

Iecerēta minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ar 2021. gadu no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī, kā arī neapliekamā minimuma pensionāriem palielināšana 2021. gadā no 300 eiro uz 330 eiro mēnesī.

Valdības pārstāvji uzsver, ka nākamā gada budžeta projekts paredz likuma prasību izpildīšanu par mediķu un pedagogu skolās un augstskolās atalgojuma paaugstināšanu pilnā apjomā. Tāpat tiks pildīts Satversmes tiesas lēmums, palielinot garantēto minimālo ienākumu no 64 līdz 109 eiro no gada sākuma.

Nākamgad prognozēta IKP izaugsme 5,1%, kas naudas izteiksmē veido trīs miljardus eiro. Taču scenārijs ir veidots, neņemot vērā Covid-19 otrā viļņa ietekmi, valdības sēdē sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme.

Budžeta projekta veidošanā ņemtas vērā jūnijā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Jaunajām prioritātēm jeb papildu nauda budžetā paredzēta 335,5 miljoni eiro.

Kā vēsta Finanšu ministrija budžeta likumprojekta anotācijā, ar projektu saistītajā paketē tiek virzītas nodokļu politikas izmaiņas, kas jau iepriekš apstiprinātas Ministru kabinetā.

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos, no 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiek samazināta no 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem, kā arī tiek paaugstināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksnis līdz 1 800 eiro mēnesī.

Lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, tiek veikta minimālā VSAOI apmēra ieviešana un alternatīvo nodokļu režīmu reorganizācija, kas stāsies spēkā no 1. jūlija.

Paredzēta arī pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešana un pakāpeniska paaugstināšana elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.

Valdība iecerējusi izmaiņas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī un izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī.

Pievienotās vērtības nodokļa samazinātās piecu procentu likme tiks saglabāta augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Iecerēta dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem, kā arī grozījumi Čeku loterijas likumā, paredzot reģistrēt dalībai čeku loterijā arī rēķinus par saņemtas preces vai pakalpojuma samaksu.

Ministru kabinets apstiprināja arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", kas ir izstrādāts saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās attīstības scenāriju, vēsta Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas šā gada jūnijā izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka Covid-19 pandēmija 2020. gada pirmajā pusē tiek ierobežota un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pasaulē un Latvijā pakāpeniski atjaunojas. Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 0,2% un 2021. gadā 1,2% līmenī, nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugumam atjaunojoties 2% līmenī. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs līdz 10,5%. Savukārt 2021. un 2022. gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023. gadam stabilizējoties 883 tūkstošu līmenī, bet bezdarba līmenis 2021. gadā pazemināsies līdz 9,8%.

Ietvara likuma projektā ir noteikts maksimāli pieļaujamais strukturālais deficīts katram no ietvara likuma gadiem – 2021. gadā tas ir 2,1% no IKP, 2022. gadā 1,1% no IKP un tas būtiski pārsniedz to, kas būtu pieļaujams parastos ekonomiskos apstākļos un ir pamatots ar pandēmijas izraisītajiem ārkārtas apstākļiem un tās ekonomisko ietekmi uz turpmākajiem diviem gadiem.

Savukārt, 2023. gadā tiek plānots pilnībā atgriezties pie ierastās Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta 0,5% no IKP apmērā ievērošanas. Vispārējās valdības parāds, kas 2020. gadā pieauga par 10,4 procenta punktiem un sasniedza 47,3% no IKP, turpmākajos gados samazināsies un sasniegs 44,8% no IKP 2023. gadā.