Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm (indeksiem), kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijas pārstāvji.
2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota Eiropas Savienības regula par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā (Benchmark regula). Minētā regula nosaka prasības, kādām jāatbilst etalonlikmei, lai tā varētu tikt piemērota kreditēšanas līgumiem arī pēc šī jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Savukārt to etalonlikmju aizvietošanai, kas neatbilst regulējumā noteiktajām prasībām, ir dots pārejas posms.