FKTK brīdina par iespējamu krāpšanu darījumos ar kriptovalūtām

FKTK brīdina par šādu iespējamu krāpšanas shēmu un aicina ieguldītājus būt īpaši uzmanīgiem, jo kriptovalūtas darbojas infrastruktūrā, kurai šobrīd raksturīgs zemāks regulējums salīdzinājumā ar finanšu un kapitāla tirgū noteikto. Tas rada iespējas krāpšanas mēģinājumiem un mazina iedzīvotāju uzticību kriptovalūtām.

Kriptovalūtu, piemēram, "Bitcoin", "Ethereum", "Ripple", "Tron" un "Eos" emitēšana un apgrozība Latvijā netiek regulēta. Tomēr daži ar kriptovalūtām saistīti finanšu produkti var ietvert regulētus ieguldījumu pakalpojumus atkarībā no produkta veida un struktūras. Piemēram, uzņēmumiem, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus uz to pamatā esošo kriptovalūtu aktīviem, piemēram, finanšu līgumus par cenu starpību (angļu valodā – contract for difference), uzņēmuma mītnes valsts finanšu tirgus uzraudzības iestādē – Latvijā tā ir FKTK – jāsaņem darbības atļauja, lai drīkstētu šos pakalpojumus piedāvāt ieguldītājiem.

FKTK saņēmusi informāciju par gadījumiem, kuros saskatāmas krāpniecības pazīmes. Krāpnieki mēdz reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, dažkārt izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus un attēlus. Vienlaikus reklāmās ir ietverta saite uz it kā profesionāla izskata mājaslapām, kurās parasti ir aicināts norādīt savu telefona numuru un tālāk jau telefonsarunas laikā patērētāji tiek pārliecināti veikt ieguldījumus kriptovalūtas vai arī tradicionālajās valūtas.

Iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, ka bez neatkarīgu iestāžu uzraudzības krāpnieki var manipulēt ar kriptovalūtu cenām un šādu ieguldījumu atdevi. Krāpnieki var maldināt ieguldītājus, lai pārdotu tiem neeksistējošus kriptoaktīvus. Krāpnieki var arī pēkšņi slēgt klientu tiešsaistes kontus un atteikties pārskaitīt līdzekļus vai prasīt vairāk naudas, pirms līdzekļus var pārskaitīt atpakaļ.

Krāpnieki meklē arvien jaunus veidus, kā maldināt patērētājus, norāda FKTK. Viens no tādiem veidiem ir izlikšanās par uzņēmumiem, kas ir licencēti finanšu tirgus dalībnieki. Šādi krāpnieki var nelūgti sazināties, izmantojot e-pastus, sociālo mediju platformas, vai arī patērētājs var saņemt zvanus pēc ieguldījumu iespēju internetā uzmeklēšanas un savas kontaktinformācijas norādīšanas internetā.

Šādi fiktīvi uzņēmumi var piedāvāt ieguldījumus obligācijās, akcijās, "Forex" valūtu tirgus produktos un kriptovalūtās, kas netiek tirgotas tirdzniecības vietā, ir bezvērtīgas, pārspīlēti uzcenotas vai pat nemaz neeksistē. Daži krāpnieki piedāvā arī pakalpojumus, lai ieguldītājam palīdzētu iegūt patēriņa kredītu ieguldījumiem kriptovalūtās vai atgūt līdzekļus no iepriekš krāpnieciski piesaistītiem ieguldījumiem par samaksu avansā. Krāpnieki nereti izmanto licencētu tirgus dalībnieku informāciju, piemēram, nosaukumu un adresi, uzņēmuma reģistrācijas numuru, kas varētu maldinoši apliecināt, ka krāpnieki ir reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki.

FKTK iesaka būt piesardzīgiem, tiešsaistē un sociālajos medijos redzot reklāmas, kas sola ievērojamu ieguldījumu atdevi no kriptovalūtas vai ar to saistītiem produktiem. Lielāko daļu šādu reklāmu veidotāju neuzrauga nevienas valsts finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

FKTK uzrauga tikai licencētus tirgus dalībniekus, kas saņēmuši attiecīgu licenci finanšu pakalpojumu, tajā skaitā ieguldījumu piesaistei. Tikai darījumos ar šādiem ieguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.

Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, rekomendējams doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmusi attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu.

FKTK aicina iedzīvotājus pirms sadarbības sākšanas ar kādu no finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, pārliecināties par tā tiesībām piedāvāt un sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā.

Informācija par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, Latvijā ir pieejama FKTK tīmekļvietnē, kur norādīti licencētie pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu sniedzēji no citām dalībvalstīm, kam atļauts sniegt pakalpojumus Latvijā.