Pēc sarunām ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem, Finanšu ministrija (FM) gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā - 25% vai 50% no ieņēmumiem atkarībā no darbības veida.
Kā aģentūru LETA informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šodien ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā, kas paredz būtiski augstāku sociālās aizsardzības līmeni visiem nodokļu maksātājiem.
Reirs uzsvēra, ka radošo profesiju pārstāvji ir pelnījuši sociālo nodrošinājumu, lai rūpētos gan par savām vecumdienām, gan neplānotām krīzes situācijām. Viņš pavēstīja, ka tikšanās laikā kopā tika meklēts visatbilstošākais risinājums, lai pāreja uz uzlaboto režīmu un pilnvērtīgu sociālo aizsardzību noritētu pēc iespējas sekmīgāk. Tāpat finanšu ministrs atzīmēja, ka darbs un diskusijas tiks turpinātas un patlaban tiek strādāts pie papildu kompensējošu pasākumu piedāvājuma nozarei.
Biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) Padomes prezidents un Pašnodarbināto Mūziķu biedrības pārstāvis Kārlis Kazāks akcentēja, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts nodokļu sistēmā, bija ierasts uzskatīt par daļu no valsts atbalsta kultūras nozarei.
Kazāks norādīja, ka tas tika izmantots, nedomājot, ka šāds atvieglojums balstās tikai paša radošā darba veicēja sociālajā neaizsargātībā. Tāpat viņš uzsvēra, ka iepazīstoties ar nupat izstrādātajām un valdībā jau akceptētajām nodokļu režīma izmaiņām, radās virkne jautājumu. Aktīvās diskusijās ar atbildīgo ministriju ierēdņiem un ministriem radošo profesiju, mūziķu un autoru pārstāvji norādīja uz virkni nepilnību, kuras kopīgiem spēkiem mēģinājuši atrisināt.
"Gan finanšu, gan kultūras ministrs ir saklausījuši iebildumus par nepārdomātām izmaiņām, kas skārušas kolektīvi iekasētās autoratlīdzības, apsolot šīs izmaiņas atsaukt uz otro lasījumu Saeimā," pauda Kazāks.
Kazāks vērsa uzmanību, ka izdevies panākt arī vienošanos, ka reizē ar nodokļu izmaiņām būs pieejams arī saimnieciskās darbības konts jeb rīks automātiskai nodokļu nomaksai, kas būtiski atvieglotu radošo cilvēku darbību. Tāpat viņš uzsvēra, ka līdz ar nodokļu sloga palielināšanos ir aktualizējies arī jautājums par samērīgu un vienmērīgu atbalstu dažādām kultūras nozarēm. "Tas mums visiem ir nākamais izaicinājums," pauda Kazāks.
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins atzina, ka tikšanās laikā ar FM un Kultūras ministrijas pārstāvjiem neradās pārliecība, ka mākslinieku argumenti vai jautājumi tiek sadzirdēti un kļūdas vai nepilnības, uz kurām norādījušas ne tikai radošās personas, bet arī valsts augstākās amatpersonas, tiks novērstas. Viņš piebilda, ka valdības apspriešanai piedāvātie "kompensējošie mehānismi" gaidāmajām autoratlīdzības nodokļu izmaiņām ir nozares pašpietiekamībai degradējoša un korupciju veicinoša.
FM un Kultūras ministrija sniegs arī papildu kompensējošu pasākumu piedāvājumu nozarei 2021.gada valsts budžeta kontekstā. Sarunas ar radošo nozaru pārstāvjiem turpināsies nākamajā nedēļā, norādīja FM pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
